Latvijā ir tā: kamēr “ūdens mutē nesmeļas”, dzīvojam un iztiekam, kā redzam. Tikai tad, kad noslīkšana ir mata galā, sākam vismaz kult ūdeni ar rokām un kājām. Sak, ja krastā netiksim, vismaz ilgāk elposim.
Tas pilnībā attiecināms uz demogrāfisko situāciju valstī. Kad skolas jāslēdz, jo nav bērnu, kad pensijas “jāapgriež”, jo nav kas strādā un pelna tās nākamajiem pensionāriem, esam attapušies — kaut kas jādara, lai veicinātu dzimstību. Pagaidām gan šī veicināšana aprobežojas ar dažādu komiteju, komisiju un padomju veidošanu. Saeimā Demogrāfijas politikas apakškomisiju izveidot rosināja un pats arī vada triju bērnu tēvs Andris Šķēle, Demogrāfisko lietu padomi — premjers Valdis Dombrovskis, kuram gan līdz Šķēles “paveiktajam” vēl jāstrādā un jāstrādā. Nodibināts arī Nākotnes fonds, kuru vada demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš uzskata, ka “nākotne sākas ar trešo bērnu ģimenē”. Viņaprāt, nav normāli, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā neapmaksā, piemēram, neauglības ārstēšanu.
Par dzimstības veicināšanu diskutē arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Deputāts Raivis Dzintars ir pārliecināts, ka indivīda pensijas lielumam jābūt atkarīgam arī no viņa bērnu sociālajām iemaksām.
Šobrīd Eiropas Savienībā lielākā dzimstība ir Īrijā, Lielbritānijā, Francijā un Skandināvijas valstīs. Smejies vai raudi — valstīs, kurās latviešu emigrantu diaspora ir vislielākā. Tātad mūsējie dzemdē bērnus citām valstīm, un, ja parlaments nepieņems lēmumu atļaut dubultpilsonību, mēs tā arī paliksim ar garu degunu — pensionāru valsts, kurai nav sabiedrību pilnvērtīgi atražojošas nākotnes.
Mūsu valstī ir noteiktas vairākas prioritātes — izglītība, veselības aprūpe. Tikai — ko izglītosim, ja nebūs bērnu, kas mācās? Ko aprūpēsim, ja nedzims mazuļi? Kāds mans Zviedrijas kolēģis, uzzinājis, ka pie mums ģimenes pabalsts bērnam ir astoņi lati mēnesī, jautāja — vai tas ir joks? Viņš, esot komandējumā Rīgā, tādu summu restorānā samaksā tikai par otro ēdienu…
Bērns mūsdienās ir dārgs prieks, ja gribam, lai viņam ir viss, kas dzīvē nepieciešams. Parādu jūgu velkošie, bez darba esošie vecāki par astoņiem latiem mēnesī to nenodrošinās. Un, lai kā mēs apelētu pie tautiešu sirdsapziņas, vairošanās saukļi kā tukša skaņa izplēnēs debesīs, kur stārķi gan lidinās, bet bērnus nenes… 8. maijā būs Mātes diena, 15. maijā — Starptautiskā ģimenes diena. Tad mēs atcerēsimies un godāsim krietnas māmiņas un ģimenes, bet tik ļoti to vajadzētu ikdienā, balstot arī materiāli. Kamēr valdība to nedarīs, var rakstīt kaudzēm skaistu deklarāciju ar valsts attīstības vadlīnijām, bet tas būs tikai aprakstīts papīrs, kurš vislabāk noderēs makulatūrai.
