Likums par novada domes deputāta statusu noteic, ka deputāta pienākums ir apmeklēt domes sēdes. Taču ir deputāti, kuri, neraugoties uz lielo vēlētāju uzticību, šo pienākumu nepilda vai pilda slikti. Izanalizējot Pļaviņu novada domes deputātu sēžu apmeklētību, lielākie “bastotāji”, izrādās, ir Vladimirs Samohins un Jānis Caune.
Neierodas 47 no 60 sēdēm
Pašvaldību vēlēšanas notika 2013. gada jūnijā, un divarpus gadu laikā, kopš strādā šis sasaukums, līdz šī gada aprīlim Pļaviņu novada domē notikušas 60 kārtējās un ārkārtas sēdes. Vladimiram Samohinam vieglāk saskaitīt tās sēdes, uz kurām viņš bijis, nevis tās, kuras nav apmeklējis. Tūlīt pēc ievēlēšanas pirmos piecus mēnešus Samohina kungs sēdes apmeklēja cītīgi, taču pēc 2013. gada septembra domē parādījies vien retu reizi. Kopumā no 60 sēdēm viņš piedalījies tikai 13, 47 nav apmeklējis. Domes sēžu protokolos norādītie iemesli ir dažādi, biežāk minētais ir aizņemtība pamatdarbā, mācībās, kursos, taču itin bieži ieraksts liecina, ka neierašanās iemesls nav zināms.
Vladimirs Samohins Pļaviņu novada domē darbojas jau otro sasaukumu. Pirmo reizi ievēlēts 2009. gadā no Tautas partijas ar otro lielāko balsu skaitu. 2013. gada vēlēšanās Samohins startēja no Vidzemes partijas un ievēlēts kā pirmais, iegūstot pat vairāk balsu nekā pašreizējā domes priekšsēdētāja Gunta Žilde. Taču viņš nav vienīgais no Vidzemes partijas ievēlētajiem deputātiem, kas iekļuvuši lielāko “bastotāju” sarakstā. Piemēram, Imants Kravalis aizņemtības dēļ nav apmeklējis 19 sēdes, Aldis Lazda — 15, Andrejs Kačkāns — 14 sēdes.
“Par mani runā darbi”
V. Samohins savu neierašanos uz domes sēdēm skaidro ar to, ka mainījis dzīves un darbavietu, līdz ar to vairs nevar atvēlēt tik daudz laika, lai apmeklētu sēdes Pļaviņu domē. Startējot vēlēšanās, Vladimirs Samohins bija Pļaviņu novada ģimnāzijas direktors, taču šobrīd dzīvo Skrīveros un strādā Ķegumā, ir komercnovirziena vidusskolas direktors. “Esmu aizņemts ne tikai pamatdarbā, darbojos arī dažādās komisijās ārpus Pļaviņu un Ķeguma novada. Taču domāju, ka rudens pusē man būs vairāk brīva laika un Pļaviņu domē varēšu būt biežāk,” skaidro V. Samohins. Jautājām Samohina kungam, kā viņš varētu skaidrot vairāk nekā 900 vēlētājiem, kas par viņu balsojuši vēlēšanās, ko tad ir paveicis novadā, ja tik reti piedalās domes sēdēs? “Manā vietā runā mani darbi. Sešu gadu laikā, ko pavadīju Pļaviņās skolas direktora amatā, esmu sakārtojis izglītības sistēmu, attīstījis izglītības politiku novadā. Manā laikā Pļaviņu novada ģimnāzija tehnoloģiju ziņā bija modernākā Latvijā. Cilvēki to atceras, novērtē un vēl šodien mani, satiekot uz ielas, sveicina,” apgalvo V. Samohins.
Seko līdzi internetā
Otrs lielākais “bastotājs” ir Jānis Caune, bijušais Vietalvas pagasta padomes priekšsēdētājs. Viņš ievēlēts no Jēkabpils Reģionālās partijas ar trešo lielāko balsu skaitu, startējot vienā sarakstā ar domes priekšsēdētāju G. Žildi. Caune nav apmeklējis 29 sēdes, un arī neierašanās iemesli protokolos minēti dažādi — aizņemtība pamatdarbā, veselības problēmas, kā arī nezināmu iemeslu dēļ.
Vaicāts, kāpēc neapmeklē domes sēdes, J. Caune to skaidro ar veselības problēmām, kas vairākus mēnēšus liegušas pilnvērtīgi strādāt. “Taču es internetā sekoju, kas notiek domē,” lakonisks ir J. Caune. Vaicāts, ko saistībā ar šo varētu paskaidrot saviem vēlētājiem, viņš atbild, ka kontaktējas ar viņiem ikdienā, runā par domes darbu, taču neviens viņam neesot pārmetis, ka slikti strādājot. “Politikā esmu ilgi, man ir liela pieredze pašvaldības darbā un arī zināšanas. Tāpēc gribētos, lai manis teiktajā domes sēdēs vairāk ieklausītos,” saka J. Caune. Taču, kad atkal varētu sākt regulāri piedalīties domes sēdēs, deputāts pateikt nevar. Vien piebilst, ka joprojām apmeklē ārstu, taču jūtas daudz labāk.
Var mainīties spēku samērs
Vaicāts, ja ir tik aizņemts darbā, vai nav domājis nolikt deputāta mandātu, Vladimirs Samohins atzīst, ka šādu domu nav apsvēris. Arī Jānim Caunem jautājām, vai nav nodomājis nolikt deputāta mandātu. “Esmu par to domājis, taču lēmumu neesmu pieņēmis,” saka Caune un piebilst, ka nākamajās vēlēšanās droši vien vairs nepiedalīsies. Esot jādod vieta jaunajiem. Runājot par deputāta mandāta nolikšanu, abi deputāti ir atturīgi un skaļi neko daudz nesaka. Taču var noprast, ka šāds solis varētu mainīt spēku samērus domē un tas arī varētu būt viens no iemesliem, kāpēc šāds lēmums nav pieņemts.
Apmeklēt domes sēdes saskaņā ar likumu par novada domes deputāta statusu ir viņa pienākums. Taču atlaist no darba deputātu, kas savu pienākumu nepilda, nav nemaz tik vienkārši. Ne likumā par pašvaldībām, ne Pļaviņu novada pašvaldības nolikumā šādas situācijas nav atrunātas. Tikai likumā par novada domes deputāta statusu par to ir viens punkts. Tas paredz anulēt deputāta pilnvaras tikai tādos gadījumos, kad deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdēs. Lai arī Pļaviņu novada domes deputātu neierašanās iemesls itin bieži nav bijis zināms, tas nekad nav bijis vairāk par trijām reizēm pēc kārtas. Tāpēc, ja vien viņi paši neizlemj nolikt deputāta mandātu, var mierīgi turpināt skaitīties būt deputāti.
Komentārs
Laura Jansone, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Jautājumā par nepiedalīšanos domes sēdēs bez attaisnojoša iemesla Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums nesniedz detalizētāku regulējumu. Par attaisnojošu iemeslu būtu uzskatāms, ja domes deputāts neapmeklē domes sēdi veselības stāvokļa dēļ vai arī nevar ierasties uz iepriekš neplānotu ārkārtas domes sēdi komandējuma dēļ.
Jāņem vērā arī tas, ka šis pats likums nosaka, ka uzņēmuma vai iestādes vadība nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras arī darba laikā, tas ir, darba devējam ir jāļauj saviem darbiniekiem, kas ir pašvaldības domes deputāti, piedalīties domes sēdēs arī darba laikā.
Ja tomēr sava pamatdarba specifikas dēļ, piemēram, bieži ir komandējumi uz ārzemēm, deputāts regulāri objektīvi nevar apmeklēt domes sēdes, viņam būtu jāapsver iespēja nolikt mandātu pašam. Jāņem vērā, ka politiķi ir tautas priekšstāvji — ievēlēti pārstāvēt pārējo sabiedrības daļu, un viņu uzdevums ir darboties visas sabiedrības un savu vēlētāju interesēs. Līdz ar to, ja deputāts bieži neapmeklē domes sēdes, viņš nespēj pilnvērtīgi pārstāvēt to iedzīvotāju intereses, kuri par viņu un viņa pārstāvēto politisko spēku balsojuši pašvaldību vēlēšanās.
Taču, ja palielinātu domes pilnvaras anulēt deputāta pilnvaras arī citos gadījumos, vēl jo vairāk, ja kādas papildu pilnvaras šajā jautājumā tiktu piešķirtas domes priekšsēdētājam, pastāv risks, ka tas varētu tikt izmantots arī politiskajās cīņās.
Arī tiesa secina, ka primāri kontroli pār vēlētu pārstāvju darbību veic vēlētājs. Līdz ar to arī vēlētājiem, balsojot par deputātu kandidātiem pašvaldību vēlēšanās, būtu jāvērtē viņu iepriekšējā darbība pašvaldības domē, ja kandidāti ir vai ir bijuši deputāti iepriekšējos sasaukumos.
