Premjers Ivars Godmanis pieļauj, ka tautas tiesības atlaist Saeimu Latvijā varētu radīt haosu. Pēc premjera domām, grozījumi Satversmē nav nepieciešami, tāpēc viņš nedosies parakstīties par tautas tiesībām atlaist Saeimu. I. Godmanis uzsvēris, ka pilsoniskā sabiedrībā katrs var darīt, kā vēlas, taču “mūsu Satversme ir unikāla”. Tālab viņš domā, ka šādi grozījumi nevar uzlabot Satversmi. Ko par to domāju es, Tenīsijs Nieze?
Grozies, kā gribi, bet stampājam uz vietas, Eiropas naudu pumpējam Latvijā iekšā, bet speciālisti lēš, ka ekonomiskā izaugsme valstī buksē. Pār visu zemi inflācija valda.
Ir pavasaris, it kā vajadzētu priecāties, bet visi aizaugušie lauki dzīvo šausmās kārtējo kūlas ugunsgrēku gaidās. Kā uz delnas redzams, ka Latvijas ekonomika ir atdzišanas stadijā. Velti cerēt, ka uz tādiem laukiem metīsies vietējie vai ārzemju tūristi un ar to pašu tiksim uz zaļa zara. Ne vella! Bez Latvijas bekona, liellopa, piena un sviesta laukiem neatdzimt. Nav jau te nekāda Spānija, lai mēs mestos uz zemeņu audzēšanu vai šampinjonu diedzēšanu kā Īrijā. Galu galā ir taču mums pašiem sava identitāte un pašcieņa. Vai ir vairs? Kāpēc lauku veikalā vairs nevaru nopirkt Latvijas preci? Imports vien! Naturālās saimniecības arī izmirst. Lauki kļūst par pilsētas vasarnieku mītnēm. Laucinieki iznīkst, izput, izčākst kā šķira, kā nezāles. Vai tas ir normāli?
Un tad es domāju par to, kas ir šajā valstī unikālāks – Satversme, Saeima vai tauta? Ne velti saka, ka tautas balss ir dieva balss. Kā lemsim, tā būs. Mēs paši lemsim. Mēs paši protam izdomāt, kas mums katram un visiem ir unikāla vērtība un kas – manipulācija ar vēlētāju prātiem un balsīm.
