Šajā gadā lauksaimnieku ikdienu “iekrāsos” jauni nodokļi. Saņemot no Eiropas Savienības (ES) platību maksājumus, 26% no tiem būs jāatstāj valstij kā ienākuma nodoklis. Šo nodokli piemēros nevis maksājumu saņemšanas brīdī, bet gan ieņēmumu un izdevumu starpībai no lauksaimnieciskās darbības. Maksājumu summas, kas piešķirtas par 2009. gadu, bet izmaksās pēc 2009. gada 31. decembra, nav iekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā.
Tāda nodokļu politika kā Latvijā ir arī citās ES dalībvalstīs. Platību maksājumiem ienākuma nodokli piemēro arī Dānijā un Vācijā.
No šī gada 26% ienākuma nodokli piemēros ne tikai zemnieku saimniecībām, bet arī individuālajiem komersantiem un pašnodarbinātajiem.
Zemnieks strādā visu diennakti
Tā kā ir ļoti grūti nošķirt, kur beidzas zemnieka darbs un sākas privātā dzīve, Zemkopības ministrijai izdevies panākt vienošanos ar Finanšu ministriju nepiemērot jauno nodokli par vieglo automobiļu izmantošanu personiskajām vajadzībām zemnieku un zvejnieku saimniecību automašīnām.
Varēs iegādāties lētāk
Akcīzes nodokli, tāpat kā pērn, izmaksās katriem 100 litriem dīzeļdegvielas par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Ar nosacījumu, ka pirmajā pusgadā ne vairāk kā pusi no aprēķinātās summas.
Izstrādāti trīs iespējamie risinājuma varianti, lai optimizētu akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem.
Pirmajā variantā nodokļa atmaksu administrētu VID. Pretendents VID nodokļu un muitas administrācijās iesniegtu darījumus apliecinošus dokumentus par iegādāto dīzeļdegvielu. Vairs nebūtu nepieciešama pašvaldības izziņa par lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā, pastāvīgajā lietošanā vai nomā esošo zemes platību.
Otrajā variantā LAD piešķirtu pretendentiem dīzeļdegvielas limitu, un zemnieks dīzeļdegvielu akcīzes preču noliktavās iegādātos bez šī nodokļa, bet akcīzes preču noliktava katru mēnesi VID iesniegtu informāciju par zemniekiem pārdoto dīzeļdegvielu bez akcīzes nodokļa.
Trešajā variantā pretendents, iesniedzot pieteikumu LAD, norādītu dīzeļdegvielas iegādes veidu — no akcīzes preču noliktavas, degvielas vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības vietās, atmaksājot akcīzes nodokli par iegādāto dīzeļdegvielu. Šo variantu atbalstīja visi darba grupas pārstāvji. To arī izvirzīja kā optimālāko. Pērn decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē projektu jau izskatīja, un atkārtoti to vērtēs MK sēdē februārī. Zemkopības ministrija šīgada janvārī organizēja sanāksmi, kurā piedalījās pārstāvji arī no a. s. “Virši — A” un citām mazajām degvielas uzpildes stacijām, kuras iebilst pret šo variantu. Tas būtiski samazinās ienākumus, un Degvielas tirgotāju asociācija uzskata ka jāpaliek pie pašreizējā varianta. Ja zemnieks nemaksā akcīzes nodokli, viņš arī nemaksā PVN par to. Lai arī šī dubultā nodokļu sistēma nav pareiza, šībrīža situācijā izmaiņu dēļ daudzas mazās degvielas uzpildes stacijas bankrotētu. Vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 4000 ir tikai viena degvielas uzpildes stacija, kurai lielāko ienākumu — 20 — 30% — dod zemnieki. Lielie tirgotāji degvielu zemniekam pievedīs klāt, bet mazajiem šādas iespējas nav.
Jādod zeme tiem, kuri vēlas to kopt
Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka tā papildlikmi piemēros 1,5% apmērā (kopā 3%) neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamajai zemei, izņemot tādu, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi.
Neviena valsts institūcija lauksaimniekam nenosaka obligāti audzēt graudus, kartupeļus vai citas kultūras. Tā ir lauksaimnieka paša izvēle. Taču, ja nekāda lauksaimniecības produkcija netiek audzēta, ir tomēr jāveic noteikti pasākumi, lai nepieļautu zemes kvalitātes pasliktināšanos, nezāļu izplatību un meliorācijas sistēmu nedarbošanos.
Lai zemi uzskatītu par apstrādātu, nav obligāti jāpiesakās Eiropas Savienības tiešajiem atbalsta maksājumiem. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteiktas soda sankcijas par pārkāpumiem zemes izmantošanā. Zemes īpašnieki, kuri nespēj nodrošināt īpašumā esošās zemes apsaimniekošanu, būs spiesti zemi iznomāt vai pārdot lauksaimniekiem, kuri ir ieinteresēti to apsaimniekot.
Pavadzīmes var numurēt pēc sava ieskata
Zemkopības ministrija panākusi vienošanos ar Finanšu ministriju no 2010. gada palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kompensācijas apmēru lauksaimniekiem no 12% līdz 14% no piegādātās lauksaimniecības produkcijas vērtības.
Pagarināts PVN nomaksas termiņš valsts budžetā no 15 dienām līdz 20 dienām pēc taksācijas perioda beigām.
Sākot no šī gada, nav spēkā Ministru kabineta noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem. Turpmāk katra uzņēmuma vadītāja kompetencē būs izvēlēties burtu, ciparu vai kombinētu uzskaites veidu, kas unikāli identificēt rēķinu.
