Zemnieku nemieri Jaunbebros 19. gadsimta vidū — tas ir par mūsu senčiem, par mums, Bebru pagasta iedzīvotājiem, kuri esam dumpinieku pēcteči. Bebru pagasts šogad tiek iekļauts Kokneses novadā, bet mūsu pagasta vēsture ir pietiekami nozīmīga un notikumiem bagāta, lai mēs to vienmēr atcerētos.
Izveido pagastu valdesZemnieku nemiera gars Krievijas valdniekiem lika pievērsties latviešu tautai — jau 19. gadsimta sākumā Vidzemē atcēla dzimtbūšanu, un gadsimta vidū Krievijas imperators Aleksandrs II izdeva virkni likumu, kas mainīja ļaužu dzīvi visā Krievijā un arī Latvijas teritorijā. Viens no nozīmīgākajiem likumiem bija pašvaldību reforma, kad tika izveidotas pagastu valdes. Tās ievēlēja saimnieku pārstāvju kopsapulcē, un valde pārzināja nodokļu ievākšanu, tiesu lietas, pastu, baznīcu būvi, ceļus un patversmes. Pagasta valde nedrīkstēja pieņemt lēmumus par muižnieku lietām — tās kārtoja apriņķu priekšnieki vai Krievijas valsts iestādes. Šī Krievijas likumdošanas īpatnība nopietni ietekmēja Bebru pagasta veidošanās procesu, kaut gan pagasti Vidzemē, kurā tolaik ietilpām, tika izveidoti pēc pašvaldību reformas. Būtiska nozīme bija Jaunbebru un Vecbebru lielajām muižām, kas bija noteicējas plašā apkārtnē. Pagasta valdi ievēlēja pēc 1866. gada nolikuma, bet Bebri kā administratīva vienība izveidota tikai 20. gadsimta sākumā — 1909. gadā.
Reformas maina dzīviKam bija nozīme pagasta izveidē? Daudz cietušajai un drosmīgajai latviešu zemniecībai, kas izcēlās 1905. — 1907. gada revolūcijā, cīņā gan pret Krievijas pašvaldību, gan vācu muižniekiem. “Pēterburgas Avīzēs” 1905. gada augustā rakstīja, ka naktī uz 16. augustu bars nemiernieku aizdedzināja šķūni netālu no Vecbebru muižkungu mājas. Daudz nopietnāki nemieri notika decembrī — zemnieki savu protestu Vecbebru muižniekiem parādīja 1905. gada 5. decembrī, nodedzinot viņu māju. Zemnieku nemieri un muižas krāsmatas Krievijas varasiestādēm lika padomāt par pārvaldes funkcijām un varas formām — pēc soda ekspedīciju plašās, nežēlīgās misijas un Stolipina agrārās reformas 1906. — 1907. gadā. Latvijas laukos notika daudz pārmaiņu, arī Bebros lielo muižu rīcībnespējas dēļ tika izveidots Bebru pagasts. Tajā bija iekļauta Jaunbebru un Vecbebru muiža ar visām saimnieku un zemnieku saimniecībām, nodibināja zemkopības, bibliotēkas biedrību un citas pašvaldības institūcijas. Bebru pagasta valde ieguva izpildvaras funkcijas — uzskaitīja materiālās vērtības un kontrolēja vērtību plūsmu pagasta teritorijā, izstrādāja sistēmu iedzīvotāju, māju un zemnieku saimniecību uzskaitei.
Domā par tēvu sētuLaiks, kad Krievijā bija lielinieku vara, Bebru pagastā iezīmējās no 1918. gada decembra līdz 1919. gada 15. maijam, kad padomju varu gāza. Šis gads bija pietiekami pētīts, jo 50. gados, esot Padomju Savienības sastāvā, tika meklētas saiknes ar “lielo dzimteni”. Tomēr latviešu zemnieks vairāk domāja par savu tēvu sētu un pagastu — tāds bija arī toreizējais pagasta valdes priekšsēdētājs Jānis Mucenieks un kultūras darba vadītājs Pēteris Preiss no dumpinieku Preisu dzimtas. Brīvības cīņu laiks no 1919. gada rudens līdz 1920. gada pavasarim bija ļoti sarežģīts. Bebru pagasts izveidojās kā administratīva vienība, un tā valdi 20. gados vadīja Pēteris Šmidre.
Prioritāte izglītībaiPagasts bija 83,4 kvadrātkilometrus liels jeb 2,19% no Rīgas apriņķa teritorijas. 1920. gada agrārās reformas laikā abu muižu zemi nacionalizēja, veidoja jaunsaimniecības. Muižas pārveidoja par skolām. 1922. gada 15. novembrī Vecbebru muižā sāka darboties Latvijas biškopības skola. Arī Jaunbebru muiža pārtapa par skolu — tur izveidoja pamatskolu. Bebru pagastā dažādos laikos prioritāte ir bijusi izglītībai. Pagasta vēstures pētniecība ir studentu darbības lauks. Arī šajā pagasta jubilejas gadā liela nozīme Bebros ir skolām. Pagastā ir četras izglītības iestādes: Vecbebru profesionālā vidusskola ar 280 audzēkņiem, Bebru pamatskola, kurā mācās 112 skolēnu, Bebru vispārizglītojošā internātpamatskola ar 125 skolēniem un pirmsskolas izglītības iestāde “Bitīte”, kuru apmeklē 75 bērni.
Simtgadi sagaidīsim godamSimtgadīgo dokumentu klāstā Latvijas valsts vēstures arhīvā un nodzeltējušās laikrakstu lapās vēl neizpētītu informāciju meklē jaunais Bebru pagasta vēsturnieks Edgars Bērziņš, kurš studē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Bebros 29. maijā svinēsim pagasta simtgadi. Pasākumi sāksies pulksten 11 un turpināsies visu dienu. Katra pagasta iestāde būs izdomājusi, kā interesantāk pastāstīt par sevi un tās vietu pagasta vēsturē un šodien. Tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā — muzejā jau atklāja izstādi ”Veltījums pagasta simtgades svētkiem”, kurā gan fotogrāfijās, gan rakstveida materiālos atklāti Bebru pagasta ievērojamākie notikumi, cilvēki un viņu dzīvesstāsti. Svētku noslēgumā Meža parka estrādē būs Bebru un tuvāko pagastu pašdarbnieku koncerts, bet zaļumballē spēlēs kantri grupa “Klaidonis”. Gaidīsim ciemos visus, kuri dzīvojuši, strādājuši un mācījušies Bebros, vēstures pētniekus un interesentus!
