Kāds bērnībā bija prieks, ja veikalos bija iespēja nopirkt balonu, un kādas bēdas bija, ja, pūšot vai kaut kur uzduroties, tas ar lielu blīkšķi saplīsa! Ar laiku viss mainās, taču prieks nekur nepazūd. Un ir cilvēki, kas, ar tiem darbojoties, sagādā prieku citiem. To var teikt par uzņēmumu “Kokneses baloni” un tā īpašnieci Ilzi Mājenieci.
Ar Ilzi Mājenieci tiekamies viņas mājās Koknesē. “Mēs kā Mājenieki bez mājām nevaram, tad būtu jāmaina uzvārds,” smejas Ilze, un sarunu turpinām darba telpā. Ilze ir no Ventspils, viņas vīrs — rīdzinieks, taču par dzīvesvietu izvēlējušies Koknesi. Mājas apkārtne tiek labiekārtota, jo saimnieki vēlas redzēt skaistu sētu. Lai pašiem un arī klientiem prieks.
Tas būs viegli, ātri un lēti
Kā radusies ideja par uzņēmējdarbību? Ilze teic, ka par to domājusi jau kopš bērnības, bet ne jau par baloniem. Ar tiem drīzāk saistās nepatīkamas atmiņas: “Bērnībā ar muti pūtu balonu, tas iesprāga acī, un cieta plakstiņš. Daudzus gadus man bija bail no baloniem — ieraugu to un eju ar līkumu. Gaidot otro bērnu, mieru nedeva domas par savu uzņēmumu. Gribējās kaut ko izmēģināt. Bet ko? Draudzene pastāstīja, ka citviet Latvijā ir aizgājis balonu bizness. Vai pēc tā tiešām būs pieprasījums, jo hēlija balonus taču jau piedāvā Aizkrauklē! Jo vairāk par to domāju, jo sapratu, ka tas mani varētu ļoti aizraut, un tā arī bija.”
Draudzene teica, ka tas būs ļoti viegli, ātri un lēti. “Sākumā likās, ka tas būs vieglākais darbs pasaulē. Tā īsti nebija taisnība. Bija diezgan grūti, ilgi un dārgi,” teic Ilze un atzīst, ka tas tomēr ir viņai. Ir ļoti daudz jāeksperimentē ar materiāliem, nekas nav tā, kā izskatās. Ir jāsajūt klienti un jābūt patiesi ieinteresētam. Lai gan no sākuma šķiet, ka klientam svarīgs ir tikai balonu vizuālais izskats, tomēr ar laiku atklājas, ka vēl svarīgāk ir, lai tie ļoti ilgi lidotu. Bija jāpabeidz arī aerodizaina kursi. Pēc tam sāka nākt labās klientu atsauksmes.
Jaunā sieviete iepriekš strādājusi valsts pārvaldē. Viņai prātā teiciens, ka viena no pasaulē atkarību raisošākajām lietām ir ikmēneša darba alga. “Kad esi iekšā ritenī, tad ir ļoti grūti izveidot savu uzņēmumu. Sirdī vienmēr gribi pamēģināt, bet nekad nesāc. Kad tev ir pusotrs gads nosacīti brīva laika, saproti, ir jāizmanto šī izdevība, lai piepildītu bērnības sapni,” saka Ilze. Pirmajā ratu pastaigā Ilze sāka klausīties podkāstu par biznesu un tā sevi noskaņoja. Tad sekoja apmācības Ogres biznesa inkubatorā.
Ne tikai bērniem
“Balons ir lieliska dāvana cilvēkiem, kuriem teorētiski viss jau ir. Un tas ir daudz mīļāk, nekā dāvināt bērnam kārtējo plastmasas lietiņu, tas pats ar pieaugušajiem”, tā Ilze. Bērniem vislabāk patīk lidojoši dzīvnieki, multfilmu varoņi, bet pieaugušajiem elegantas, neredzētas kompozīcijas, piemēram, “baloni balonā”. Mājaslapā apskatāmi ļoti daudzi paveiktie darbi. Ja nav uzreiz prātā idejas, tad tur noteikti var smelties iedvesmu. Pirmie klienti bija kaimiņi un draugi, un darboties viņa sāka pērnā gada jūlijā. Tātad drīzumā apritēs gads. Tālākie klienti ir rīdzinieki. Pamazām darbības areāls pats no sevis paplašinās. Uzņēmējdarbības forma ir pašnodarbināta persona. Ilze bilst, ka būtiski ir tas, ka ar šo saimnieciskās darbības veidu var nodarboties, esot bērna kopšanas atvaļinājumā un nezaudējot māmiņalgu. Žēl, ka par to daudzi cilvēki nezina.
Rotā kāzu un kristību telpas
Kādos dzīves notikumos tiek izmantotas balonu dekorācijas? “Arvien vairāk kāzās, jo diemžēl ziedi ir dārgi. Tāpat uzņēmumu atklāšanās, prezentreklāmā, jubilejās, vārdadienās, kāzu jubilejās, jauno māmiņu sagaidot no slimnīcas. Vēl ir kāda jauna tendence. Aizvien vairāk klientu ierodas vēlu vakarā pēc baloniem, kurus pa nakti izkārto bērnistabā, un jubilārs no rīta pamostas starp baloniem. Cilvēku idejas ir neizmērojamas! Ja kaut ko redz citam, arī pašam fantāzija sāk raisīties,” stāsta uzņēmēja un piesauc arī citus piemērus. Ir rotātas arī baznīcas kristību dienā — lieli balti baloni, ievīstīti baltā tillā. “Šodien populāri ir noskaidrot bērna dzimumu, izmantojot balonu. Un tur cilvēku radošums kosmosā lido,” saka Ilze. Piemēram, mednieku pulkā. Balons tiek pāršauts, un no tā izlido rozā vai zili konfeti.
Tomēr diezgan bieži klienti taujā pēc Ilzes radošuma. Šobrīd viņa sākusi balonus apgleznot.
Kur tie pasūtīti?
Liels palīgs Ilzei ir dzīvesbiedrs, kurš palīdz taisīt gan atsvariņus, gan virtenēm nepieciešamās instalācijas. Atsvariņi vajadzīgi, lai baloni neaizlido prom. Sākumā bija klienti, kuri izvēlējās atsvariņus nepirkt: “Un tad Kokneses debesīs regulāri parādījās manis veidotie baloni. Šobrīd hēlija balonus bez atsvariņiem vairs neizsniedzu un balonus pie debesīm vairs nemanu.” Ilzes mērķis ir, lai baloni pieejami pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Piemēram, lētākais balons maksā 1 eiro. Baloni tiek pasūtīti no Vācijas, Beļģijas, Polijas, ASV, Spānijas un Itālijas. Lielveikalos nopērkamie te nederēs. Ilze hobija līmenī apguvusi arī tvistinga prasmes — no tieva, gara balona izlocīt dažādas figūriņas. Parasti ar tādiem klauni iepriecina bērnus cirka izrādēs.
Neatsverama šajā darbībā ir reklāma. “Viens — ir tā reklāma, ko tu radi kā uzņēmējs, otrs — no mutes mutē. Sākumā vairāk reklamējos, vēlāk cilvēki paši par mani uzzināja. Ir gadījies, ka vienā vietā kādā publiskā pasākumā uzstādu balonus, pēc tam uzrodas jauni klienti,” teic Ilze. Liela nozīme ir arī fotogrāfijai. Nepietiek nofotogrāfēt vien balonu kaudzi, jāveido noskaņa, kas nedrīkst atkārtoties. Ilze vēlētos piedalīties gadatirgos, bet pagaidām vēl tiek domāts, kādā formātā to varētu darīt, jo vienkārši pārdot folijas balonus, kā to dara daudzi citi, nav Ilzes gaumē, vajag radīt kaut ko ar pievienoto vērtību.
Mazāk lieto hēliju
“Pasaulē cenšas atturēties no hēlija izmantošanas, jo sarūk tā krājumi, toties cena pieaug. Austrumeiropas valstīs vairāk izmanto hēliju, Rietumeiropā — gaisu. Es cenšos pamazām klientiem parādīt, ka gaiss ir mūsu nākotne, tas nebūt nav sliktāks par hēliju,” teic Ilze un parāda balonus, kuri ir piepūsti janvārī un vēl arvien labi saglabājuši formu. Gadās, ka viena virtene tiek izmantota klienta trīs dažādiem pasākumiem.
“Man patīk piedalīties cilvēku skaistākajos dzīves brīžos un piešķirt pasākumam vienreizīgumu, sajust, saredzēt cilvēku emocijas. Ieraugot dekorācijas, rodas tāds prieks un enerģija!” saka Ilze. Lielākais ieguvums ir darbības laikā iepazītie cilvēki, par kuriem Ilze stāsta ar lielu sajūsmu.
Lielākais izaicinājums — ikdiena
Jautāta par lielāko izaicinājumu, Ilze teic, ka tā tomēr ir ikdiena. Viņa ir divu bērnu — viengadnieka un trīsgadnieka — māmiņa, un tas neko nemaina, ka vecākais bērns iet dārziņā, jo mazajam ļoti vajag mammu. Palīdz kompozīciju izveidošana iepriekšējā vakarā pirms nodošanas klientiem un celšanās pirms bērniem.
Gadās arī, ka tas, ko izveidojusi, pašai nepatīk. Tādos gadījumos tiek mēģināts un mēģināts, līdz iegūst vēlamo rezultātu. “Jātiek pāri iekšējam lauzienam, tas ir liels izaicinājums,” saka Ilze.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma