Sēsim mīlestību!

Divējādi, neviennozīmīgi vērtēta, īpaši šī brīža traģisko notikumu dēļ, ir Starptautiskā sieviešu diena 8. martā. Kā oficiāli svinamā Latvijā ar likumu tā noteikta tikai 2008. gadā. Līdz tam svinēja pēc inerces kā padomju laika mantojumu. Gadi iet, paaudzes mainās, un līdz ar to mainās arī sabiedrības attieksme pret vēstures notikumiem. Ir Sieviešu dienas mantojums no austrumu kaimiņa vai nav, šobrīd varbūt pat vairs nav svarīgi. Vai mēs to vērtējam kā produktu — naftu vai gāzi, no kura atteiksimies? Jaunā paaudze, mūsdienu divdesmitgadnieki, sev neuzdod šādus jautājumus. 8. marts viņiem ir vēl viens labs iemesls meitenei uzdāvināt ziedus. Tie esam mēs, dzīves pārgudrie, kas visu mēģinām sabojāt.

Vakar klausījos kāda sirma vīra pārdomas par notikumiem Ukrainā. Viņa māte ir no Krievijas, pats dzīvo Anglijā, un mātes dzimtajā pusē pabijis vairākas reizes. Viņa ap stundu garā monologa “sāls” bija — nevairot ļaunu ar naidpilnām domām. Arī šajā situācijā, kad šķiet, ka ļaunums tik atklāti parāda savu īsto seju, joprojām paliek vieta ne tikai nosodījumam, kas patiesībā ir ļaunas domas, bet arī izpratnei. Krieviem ir bail, un viņi izrāda nepatiku pret citādo, kas nav viņu kultūras daļa — šajā gadījumā pret Rietumeiropu, NATO. Karš ir kā šo baiļu rezultāts. Prātā nāk banālais teiciens — ko sēsi, to pļausi. Krievijas galva sēj naidu un pretī saņem to pašu. Tāpēc, neraugoties uz to, cik sarežģīts laiks šobrīd Ukrainas tautai, Sieviešu diena ir labs iemesls sirsnības un mīlestības sēšanai. Intīma vai beznosacījuma, visaptveroša vai ļoti konkrēta, katra no mīlestības izpausmēm kā rindā salikti kauliņi iekustina arvien jaunas jūtas, līdzās esošus cilvēkus. Iedomājos, kāda būtu Krievija, ja tās vadībā būtu sieviete. Zinot krievu mentalitāti, viņi šādu iespēju nepieļauj. Tomēr, ja tā notiktu, visticamāk, apstākļi nebūtu sakrituši tā, ka šī valsts uzbruktu savam kaimiņam.

Latviešu valodā vārda “svētki” paskaidrojumā teikts — svinību diena, ko valsts vai kāda sabiedrības daļa noteikusi par godu kādam izcilam notikumam. Priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē. Vārda “svētki” izcelsme saistīta ar svētumu. Tāpat kā baznīca vai senlatviešu rituālu vieta, svētums ir arī sieviete. Bez viņas nebūtu paaudžu maiņas, viņa ir tā, kas visbiežāk uz saviem pleciem iznes dzīves visnozīmīgāko darbu — izaudzina bērnus. Sievietei dāvināts zieds ir kā galvas noliekšana viņas priekšā, pateicoties par esību.