Artis Drēziņš

Alberts Sirmulis, 79 gadus vecs jelgavnieks, ir pensionēts virpotājs. Viņam patīk precizitāte, viņš vēlas visu kārtīgi saprast. Acīmredzot ar tādu piegājienu pirms vairāk nekā desmit gadiem sācis arī apgūt datora lietošanas prasmes. Bet dators nav virpa un arī cienījamos gados apgūt ko principāli jaunu nav viegli. Pavadot pie datora pāris stundas kopā ar Albertu, pārsteigts secinu, ka viņš pat prot atsevišķas tādas lietas, ko es nemāku. Taču diemžēl Alberts nezina vai nespēj atcerēties, vai saprast citas vairākas elementāras lietas.

Kas ir vai nav pašvaldības pienākums?

Alberts Sirmulis uzskata, ka pašvaldības pienākums ir pensionārus bez maksas apmācīt datorprasmēs. Par to daudzkārt esot dzirdējis runājam valdību un pašvaldību. Bibliotēkās redz datorklases, kas gan lielākoties stāvot tukšas.

“Visi taču redzam, ka uz papīra drukātais teksts strauji iet mazumā — tas pāriet uz ekrānu, tāpēc bibliotēku pienākums ir mūs apmācīt apieties ar datoru. Mācīt, kamēr iemācāmies, nevis pa stundai nedēļā vai pat retāk. Es, piemēram, mācos lēni: man saka, ka vēl desmit minūtes un es iemācīšos, bet es skaidri zinu, ka neiemācīšos,” pārliecināts ir pensionārs.

Alberts stāsta, ka pirms desmit gadiem iemācījies datorā atrast un klausīties Latvijas Radio raidījumu arhīvu, bet laime ilgusi tikai trīs mēnešus, jo parādījies, kā viņš saka, jauns slieksnis, kas datorā jāpārvar, lai piekļūtu arhīvam, bet viņš to nemācējis. Nebijis neviena, kas viņam to parāda. Te jāpiebilst, ka pašam sava datora Albertam nav — viņš pie tā nokļūst bibliotēkā. Datorkonsultanti bibliotēkās ne vienmēr pieejami. Alberts joprojām lieto podziņtelefonu — arī tas neuzlabo viņa iemaņas rīkoties ar datoru.

Alberts iemācījies datorā aplūkot savu bankas kontu un samaksāt namu pārvaldei par dzīvokli, bet to ierādījis bankas darbinieks, ne bibliotēkas speciālisti. To dzīve piespiedusi pensionāram izdarīt, jo viņa banka skaidru naudu pieņemot un rēķinus apmaksājot tikai Rīgā, turklāt par papildu samaksu. Tagad Alberta mērķis ir iemācīties līdzīgi samaksāt arī par elektrību, kā arī atrast nepieciešamo informāciju, piemēram, sabiedriskā transporta maršrutu sarakstu, lētākās viesnīcas Latvijas pilsētās.

Pašvaldību labā griba

Kā noskaidroju Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), mūsu valstī nav likumos vai kā citādi noteikts, ka pensionāri būtu jāapmāca apieties ar datoriem.

“Pensionāru apmācība ir pašvaldību labas gribas un iespēju jautājums. Tāpat ir dažādas Eiropas fondu programmas, uzņēmumu un iestāžu projekti un akcijas, kuru ietvaros var apgūt datorprasmes,” saka LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis.

“Izskatīju visus bibliotēku nozares normatīvos aktus. Nevienā no tiem nav ietverts nosacījums, ka bibliotēkās ir jārīko datorkursi senioriem. Par maksu vispār nekur nav minēts. Latvijā bibliotēkās dažādām bibliotēkas lietotāju grupām tiek piedāvātas praktiskās nodarbības datorlietošanas prasmju stiprināšanā un individuālas konsultācijas. Bibliotēkas saprot, ka tām jāsniedz viss iespējamais atbalsts informācijpratībā un medijpratībā, tāpēc piedāvā dažādas aktivitātes,” saka Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores vietniece metodiskajā darbā Linda Langenfelde. 

Datorprasme — dzīves nepieciešamība

Šķiet, sen pagātnē laiks, kad uz datoru skatījāmies kā brīnumu, baidoties tam pieskarties, lai nesalauztu. Tagad bez datora nav iedomājama ikdiena. Vien jautājums — vai ar datoru proti apieties? Bērni un jaunieši strādāt ar datoru iemācās skolā, bet kā gan senioriem? Neesot datorzināšanām, gados vecāki cilvēki sastopas ar dažādām problēmām, no kurām varētu izvairīties, ja būtu digitālās prasmes. “Staburags” centās noskaidrot, kur Aizkraukles senioriem ir iespējas apgūt datorprasmes.

Iveta Skaba

Komplektē nelielas grupas

Plašs kursu piedāvājums ir mācību centrā “Buts”, tostarp arī datorkursu. Kā pastāstīja Aizkraukles filiāles vadītāja Madara Karabeško, par senioriem nav aizmirsts un viņiem ir iespēja apgūt datorprasmes, tiesa, par maksu. Jāatzīst, ka no senioriem par to ir maza interese. Tiek gatavota reklāma un ievietota informācija mājaslapā, taču atsaucība nav tik liela, lai nokomplektētu grupu. Lai grupu varētu nokomplektēt, vajadzīgi astoņi cilvēki. Paiet ilgs laiks, lai to varētu izdarīt. “Mācību centrā ir visas iespējas — ir pedagogs un datori, programmas,” saka Madara.

Kursi veidoti tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem. “Seniori ir interesējušies un uzsvēruši, ka vēlas nevis apgūt programmas, bet gūt elementāras zināšanas: ieslēgt datoru, ielūkoties internetā, samaksāt rēķinus internetbankā, rast priekšstatu par sociālajiem tīkliem,” teic filiāles vadītāja.

Varbūt seniorus attur samaksas lielums? Madara Karabeško pieļauj tādu varbūtību, taču uzsver, ka tā nav tik liela. 24 stundu kursi, kuros apgūst pašus pamatus, izmaksā ap 100 eiro. Vēl viena problēma ir tā, ka līdz tiem cilvēkiem, kuri vēlas apgūt datorprasmes, reklāma nenonāk. Tā kā reklāmas galvenokārt ir internetā, un, ja cilvēks neprot rīkoties ar datoru un internetu, viņš reklāmu neredz un arī par tādu iespēju nezina. Domājams, ka viņi nepamana arī tās reklāmas, kas izliktas uz afišu stendiem. “Informācija neaiziet, jo tā ir tā kategorija, kuru grūti atrast un uzrunāt,” secina Madara.

Ar laikraksta starpniecību Madara informē, ka šobrīd tiek komplektēta grupa datorprasmju apguvei un apmācība notiks jūnijā. Pieteikties var pa tālruni 27898033. Tā tiešām būs laba iespēja apgūt elementāras zināšanas klātienē, kur līdzās būs pedagogs. Viņš gan mācīs rīkoties ar datoru, gan arī atbildēs uz visiem neskaidrajiem jautājumiem. Nav jābaidās, ja kaut ko nezina, jo pasniedzējs ar visu palīdzēs tikt galā. “Tāpēc arī tiek veidotas nelielas grupas, lai pedagogs var strādāt ar katru,” piebilst Madara.

Nodarbības bija noderīgas

Aizkraukles novada Interešu izglītības centra direktore Zane Romanova stāsta, ka saistībā ar pieaugušo izglītību senioriem ir bijušas iespējas apgūt digitālās prasmes. Viena no tām bija pagājušajā gadā, kad digitālās prasmes apguva Aizkraukles un Skrīveru seniori. Tā bija gan datorprasmju, gan personisko finanšu plānošanas apguve Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projektā “Digitālo pakalpojumu izmantošana ikdienas dzīves situāciju risināšanā”. Zane Romanova piebilst, ka senioriem šīs nodarbības bija noderīgas arī tādēļ, ka tika runāts par praktiskām lietām, piemēram, darbošanos Latvija.lv, par krāpniecību digitālajā vidē, un cilvēkiem bija arī konkrēti jautājumi. Aktīvākie seniori internetā iepērkas, un, arī iepērkoties, jāzina par drošību — uz kurām īsziņām nereaģēt, kura lapa droša vai nedroša, kā pārskaitīt naudu utt. Lielākoties seniori ir labticīgi cilvēki un var kļūt par krāpšanas upuriem.

Jāstāsta un jādara lēni

“Pēc tā mēs sākām aizdomāties, kā vēl varam palīdzēt. Iesaistījām brīvprātīgos jauniešus. Piemēram, seniors pasaka, ko viņš nemāk. Tad notiek tikšanās ar jaunieti vai arī iesaistās kāds no centra darbiniekiem un senioram palīdz. Senioriem ir par to interese, viņiem arī brīvā laika ir vairāk. Aizkrauklē mums vairāk bijusi sadarbība ar senioru biedrību “Askrāde”. Pirms tam ar jauniešiem pārrunājām, ka viņi un seniori ir divas dažādas paaudzes un viss jāstāsta un jārāda lēni. Situācijas bija dažādas, un labi, ka līdzās bija centra darbinieks, kas jauniešiem palīdzēja. Tā jauniešiem bija arī dzīves skola. Kaut ko jaunu sākot, ir nedrošība un bailes. Tā arī senioriem ar datoriem,” piebilst direktore.

Pavasarī bija domāts sarīkot apmācības Jaunjelgavā par personīgo finanšu plānošanu, bet tur grupa nenokomplektējās, kaut informācija par to bija. “Gribējām, lai par to zina novada seniori arī citur, ne tikai Aizkrauklē,” saka Zane Romanova. “Esam atvērti un gatavi palīdzēt senioriem jebkurā laikā.”

Apmācīs līdz 40 000 cilvēku

Centra direktore stāsta, ka jauniešiem ar senioriem bija interesanti sadarboties. Seniors atnāk ar savu telefonu, pastāsta, ko vēlas apgūt, bet saruna iegriežas citā virzienā. Piemēram, kā internetā apmaksāt gāzes rēķinu, vai kāda e-adrese ir pareiza vai nepareiza. Bija arī situācijas, ka seniors atnāk ar podziņu telefonu, bet viņam ir arī viedtālrunis, ko tuvinieki dāvinājuši. Tas vēl kastītē, nav izsaiņots, un nav drosmes sākt lietot. Tad talkā nāk jaunieši un palīdz apgūt viedtālruņa lietošanu. Zane bilst, ka arī uz nodarbībām seniori nāca ar saviem datoriem vai planšetdatoriem.

“Kad IZM šo projektu piedāvāja, ieteica ņemt līdzi savu ierīci. Iestādē mācību datori ir visi vienādi, mājās ir citādāks, tāpēc jāpiedāvā iespēja mācīties ar savu ierīci, lai, aizejot mājās, nebūtu apjukuma,” saka Zane.

Runājot par nākotni, Zane Romanova teic, ka drīzumā visā valstī norisināsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstīts projekts “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība”, kurā digitālajās prasmēs plānots apmācīt līdz 40 000 cilvēku. Tā mērķauditorija ir arī seniori. “Esam apzinājuši iestādes ar attiecīgu infrastruktūru, tās galvenokārt ir skolas, kuras būtu pieejamas cilvēkiem, kas grib mācīties. Tas ir jauki, ka ir mūžizglītības iespējas un skolas tiek atvērtas visai sabiedrībai.”

Mēģina “rakt” dziļāk

Datorprasmes ir svarīgi apgūt arī senioriem sociālās aprūpes centros (SAC), un tāda iespēja ir SAC “Vecbebri” iemītniekiem. Īpaši tas nepieciešams tiem, kuri ir jaunākos gados. Vecbebru senioriem datorprasmes palīdz apgūt jaunieši no Rīgas. Tas bija pagrūti, bet visi cenšas, un ar katru reizi izdodas labāk. Pagājušajos Ziemassvētkos datorā tika izveidoti apsveikumi.

SAC direktore Inita Bērzkalna teic, ka digitālo zināšanu līmenis senioriem, kuriem interesē datorlietas, ir dažāds. Tiem, kuri datoru apguvuši, interesē lasīt ziņas internetā, sameklēt kādu izziņas informāciju. Novērots, ka, atrodot kādu ziņu, spiež uz nākamās un tā “rok” arvien dziļāk. Vēl senioriem patīk internetā sazināties ar tuviniekiem, tas viņiem šķiet interesanti. Kuriem ir viedtālruņi, darbojas ar tiem.

Ne visi grib mācīties

To, ka senioriem ir interese par datorprasmju apguvi, “Staburagam” stāsta arī Aizkraukles senioru biedrības “Askrāde” vadītāja Ērika Dāldere: “Iepriekšējā ziemā datorprasmes apguva 12 cilvēki. Tas bija sadarbībā ar Aizkraukles novada Interešu izglītības centru. Pēc tam rudenī bija IZM projekts, kurā iesaistījās 10 cilvēku.”

Ērikas kundze piekrīt, ka mūsdienās arī vecāka gadagājuma cilvēkiem nepieciešamas datorzināšanas. Pasta pakalpojumi tagad ir dārgi, tāpēc visus maksājumus var veikt internetbankā. Arī viņa palīdz savai paziņai samaksāt rēķinus.

Tomēr ne visi ir ar mieru mācīties strādāt ar datoru — nav pārliecināti, ka to iegādāsies, un šaubās, vai tas viņiem vajadzīgs. Arī apguvuši pamatzināšanas, teic, ka darboties ir pagrūti. Ērikas kundze datoru izmanto, lai sakārtotu biedrības lietas un rēķinu samaksai internetbankā.

Bibliotēku ikdiena

Publiski datoriem piekļuve ir bibliotēkās. Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes bibliotēku darba metodiķe Regīna Kviese teic, ka bibliotēkās datorprasmes senioriem ierāda jau vairāk nekā 10 gadu un ka palīdzība darbā ar datoru kļuvusi par bibliotekāru ikdienu. Īpaša uzmanība tam tiek pievērsta digitālo prasmju nedēļā, kad tās var apgūt visi, kam ir vēlēšanās.

Ikdienā bibliotekāri pirmām kārtām māca pamatprasmes, kā darboties interneta vidē. Sākumā bija arī cilvēki, kuri datoram pat baidījās pieskarties, bija arī kuriozas situācijas, baidījās peli ņemt rokās. “Ja cilvēks saka, ka nesaprot neko, ar datoru ir “uz jūs”, tad jāļauj iepazīt to,” saka R. Kviese. “Jāsaprot, ka lauku apvidos cilvēkiem nav tādu zināšanu. Jāzina, kā lietot, arī par drošību, jo cilvēki baidās, domā, ka par viņu kaut ko vairāk uzzinās. Cilvēks ir jāiedrošina darboties ar datoru. Tiem, kas to apguvuši, jāpastāsta par interneta ētiku — ko drīkst, ko nedrīkst, piemēram, par fotogrāfiju ievietošanu. Arī to, ka, beidzot darbu, savi dati ir jāizdzēš. Jārunā arī par mākslīgā intelekta izmantošanu, jāskaidro e-paraksta un internetbankas izmantošana.”

Bibliotēkās telefonos palīdz ieinstalēt lietotnes, kas nepieciešamas ikdienā, piemēram, banku, eparakstsmobile, e-veselības u. c. Pēc tam cilvēks ir priecīgs, izrādās, par tādu iespēju nav zinājis. Vecākā paaudze ļoti interesējas par “TikTok”.

“Aktivitāte un interese par datorlietām ir liela, un bibliotekāri, neraugoties uz aizņemtību, neatsaka palīdzēt un dara to ar prieku. Mācās paši un dalās ar savām zināšanām. Iesaista arī savus bērnus, kuri var mācīt vēl padziļinātāk. Zinu, ka tā notiek Kokneses bibliotēkā,” teic Regīna Kviese. 

Grib apgūt jaunas prasmes

◆ Vairāk nekā puse jeb 56% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem plāno apgūt jaunas zināšanas un prasmes, no kuriem daži pauduši apņemšanos tās apgūt vairākās jomās. Tā liecina mācību centra “Baltijas datoru akadēmija” un pētījumu aģentūras “Norstat” pagājušā gada septembrī veiktā aptauja.

◆ Apņemšanos izglītoties visbiežāk pauduši gados jauni iedzīvotāji, bet no senioriem virs 60 gadu vecuma to apliecinājuši 36% aptaujāto.

◆ Kā liecina aptaujas dati, 26% iedzīvotāju vēlas apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas saistītas ar datorprasmju uzlabošanu, daži pat vairākās jomās. 12% plāno izglītoties jautājumos par to, kā labāk izmantot mākslīgo intelektu, 8% — apgūt programmēšanu, testēšanu vai citas specifiskas informāciju tehnoloģijas (IT) prasmes, vēl tikpat — pamata digitālās prasmes. Neliels skaits iedzīvotāju apgūs digitālā mārketinga rīkus, digitālās analītiskās prasmes un prezentēšanas rīkus, daļa — kiberdrošību.

◆ Aptauja notika augustā un septembrī, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotājus no 18 līdz 74 gadu vecumam.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”. Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā sadarbojas laikraksti “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.