Sandra Pumpure
Ievadot Latvijas valsts svētku mēnesi, Klintaines pagasta bibliotēkas vadītāja Alita Kluša aicināja uz tikšanos Pļaviņās — Latvijas armijas šūpulī Odzienas ielā 2A.
Ceļš uz brīvību
Odzienas ielas ēkā, kur savulaik ģenerālis Jānis Balodis uzņēmās Latvijas armijas virsvadību, ar biedrības “Laime Saimē” atbalstu izveidota ekspozīciju telpa, kas vēsta par pilsētas un apkaimes vēsturi, tās veidotājiem, karavīriem agrāk un aizstāvjiem tagad — Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem, Zemessardzi un jaunsardzi. Tur pasākuma dalībniekus uzrunāja Pļaviņu vidusskolas vēstures skolotāja un biedrības pārstāve Iveta Krastiņa ar savas audzināmās klases skolēniem, kā arī Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, žurnālists, publicists un novadnieks Dainis Īvāns.
— Ir valstis, kurām ir daudz senāka vēsture nekā Latvijai, tomēr ne jau gadiem ir nozīme, bet tam, kā tie aizvadīti. Latvijai tie ir bijuši bagāti, bet tos skāruši arī kari, kad nācies cīnīties gan par savas zemes aizstāvēšanu, gan brīvību. Viens no kariem mūsu vēsturē ierakstīts zelta burtiem, un tās ir Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš pret Padomju Krievijas karaspēku drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī, — teic Iveta Krastiņa, stāstot par šo vēstures posmu, Jāņa Baloža un Pļaviņu nozīmogo lomu, kaujām, to upuriem un citiem vēsturiskajiem notikumiem, kam Latvija un tās iedzīvotāji gājuši cauri ceļā uz brīvību.
— Ikviena Latvijas vieta devusi lielāku vai mazāku ieguldījumu brīvības cīņu norisē. Pļaviņas devušas daudz, un varam būt par to lepni. Šajā vēsturiskajā ekspozīcijā ir daudzu cilvēku vārdi un fotogrāfijas, arī Lāčplēša kara ordeņu kavalieri. Aiz nelielā apraksta par katru gan paliek vēl daudz kas cits — prasme pārvarēt bailes, drosme runāt latviešu valodā, celties un iet pretī tūkstošiem lielam pretinieku karaspēkam, nebaidīties krist par dārgāko — brīvību, — teica Iveta Krastiņa.
Apbrīnojams mūžs
Brīvības cīņas beidzās līdz ar Latvijas un Krievijas miera līguma noslēgšanu 1920. gada 11. augustā, un šis datums mūsu kalendāros ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Godinot mūsu varoņus, 2019. gadā pie ēkas Odzienas ielā 2A atklāta stēla ar 15 Pļaviņu apvienībā dzimušo Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem. Par viņiem vēsta arī informācijas stends ekspozīciju zālē, un to vidū arī Daiņa Īvāna vecmāmiņas brālis Pēteris Lapainis, kuru savējie dēvēja par Peksi. Karavīrs ar neticami sarežģītu un apbrīnojamu militāro ceļu. Dzimis 1897. gada 13. maijā Aiviekstes pagasta Ungurmuižā kalēja ģimenē. Krievu armijā Pēteris Lapainis iesaukts 1916. gadā, vispirms iedalīts kājnieku pulkā un tad pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu. Piedalījies Ziemassvētku kaujās, Nāves salā, cīņās pie Ložmetējkalna un apbalvots ar Jura krusta III, IV šķiru. Pēc lielinieku apvērsuma kopā ar pulku devies uz Krieviju, piedalījies Pilsoņu kara cīņās, apbalvots ar Kaujas Sarkanā Karoga ordeni. Atgriežoties Latvijā, 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvots par 1920. gada 22. marta izlūku gājienu Latgales frontē pie Koženecu ciema. 1923. gadā pēc karaskolas beigšanas paaugstināts par leitnantu, vēlāk par virsleitnantu un kapteini.
1940. gadā Pēteris Lapainis atvaļināts no armijas. Pēc tam viņš Pļaviņu vidusskolā strādā par skolotāju, vēlāk iecelts par Pļaviņu pilsētas galvas biedru un komunālās daļas priekšnieku. 1943. gada pavasarī iesaukts latviešu leģionā, un par varonību kaujās apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiru. Pēc Vācijas kapitulācijas ievietots gūstekņu nometnē. Latvijā atgriezās 1960. gadā, un mūžībā aiziet 1990. gadā. Kā stāsta Dainis Īvāns, tas noticis kā īstenam karavīram ne tikai kaujas laukā, bet arī dzīvē — zāģējot malku. Ģimenei izdodas panākt, ka Pēteri Lapaini apbedī Brāļu kapos Rīgā, lai gan tolaik tur guldīja tikai padomju armijas ģenerāļus. Pēteris Lapainis bija pirmais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kurš tur apbedīts pēc Latvijas okupācijas.
Lepnuma diena
Dainim iznācis ar onkuli gan tikties, gan sarakstīties. Viņš atzīst, ka ik gadu 11. novembrī viņam ir vieta, kur aizdegt svecīti Pētera Lapaiņa un citu varoņu piemiņai.
— Tāda vieta noteikt ir visiem, un 11. novembris ir fantastiska lepnuma diena, kas pierāda, ko spēj mūsu tauta. Latviešu karavīri savu izcilību un drosmi apliecinājuši visos laikos, par ko viņus apbrīnoja tuvu un tālu. Arī šodien latvieši spēj parādīt savu kareivīgo garu, drosmi un erudīciju daudzās jomās, — teica Dainis Īvāns. Stāstot par Latvijas un tās cilvēku brīvības ceļu, viņš uzsver paralēles ar šodien notiekošo Ukrainā, kas piedzīvo Krievijas agresiju. Saules mūžu mūsu Latvijai vēlēja pasākuma rīkotāja Alita Kluša.
Godinot vēl vienu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri — Jāni Vabuli —, 11. novembrī pulksten 15 Aiviekstes pagasta Krūmēnu kapos viņam atklās piemiņas akmeni.
Reklāma