Rebeka Vērdiņa: mans latves miers — dēls un Koknese

Ja vienas durvis aizver, tas nozīmē, ka jāmēģina atvērt citas. “Mēs, Vērdiņi, esam liela ģimene, un Ziemassvētkos gribējās apdāvināt visus. Man ļoti patīk dāvināt, no tā gūstu lielu prieku. Vienmēr cenšos izdomāt kaut ko jaunu, interesantu. Vienu gadu bija ziepes, tad sveces un tējas. Sapratu, ka ziepes mani aizrauj. Ļoti daudz mācījos, apguvu un to gatavošanu vēlos attīstīt,” stāsta koknesiete. Viņa palika divatā ar dēliņu, un tajā laikā vēl nevarēja oficiāli strādāt. Tad saņēma labu padomu — savus darinājumus parādīt un piedāvāt citiem, nevis tikai draugiem un tuviniekiem. Tā viss sākās — pirmie plašākie piedāvājumi un pirmie tirdziņi. Sākumā bija bail, vai visu izdarīs pareizi un vai cilvēkiem patiks, tomēr mēģināja un nepadevās.