Aizkraukles novada dome Finanšu komitejas sēdē skatīja domes deputāta Gunta Libeka trīs priekšlikumus par nosaukuma maiņu Andreja Upīša Skrīveru vidusskolai, bibliotēkai un rakstnieka vārdā nosauktajai ielai.
Politika un vēsture pret literāro mantojumu
Laikraksta “Staburags” 2. novembra numurā publicējām Gunta Libeka iesūtīto vēstuli, kurā viņš pauda savu viedokli un nepieciešamību mainīt rakstnieka Andreja Upīša vārdā nodēvētās iestādes Skrīveros. Finanšu komitejas sēdē deputāts vēlreiz kolēģiem skaidroja pamatojumu un motivāciju konkrētajiem iesniegumiem. “Runa nav par rakstnieku Andreju Upīti, netiek vērtēti rakstnieka talants vai nopelni. Runa ir par sabiedrisko un politisko darbinieku Andreju Upīti. Ir nepieciešams laiks, lai izvērtētu un pārvērtētu vēsturisko nozīmi katrai lietai, notikumam un personai. Apzinos, ka daudzas paaudzes Skrīveros ir uzaugušas Andreja Upīša slavas un cildināšanas gaisotnē, kam ieguldīts daudz darba. Bet varbūt ir vērts to pārvērtēt? Kādu signālu un vēstījumu mēs dodam jaunajai paaudzei, nosaucot skolu, bibliotēku un ielu komunista vārdā?” kolēģus uzrunāja Guntis Libeks. Pēc iniciatīvas autora izteikties vēlējās Andris Zālītis, skrīverietis, bijušais Skrīveru novada domes priekšsēdētājs, tagad Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks: “Guntis būtībā pareizi pateica — vajadzīgs laiks, lai A. Upīti izvērtētu kā politisku darbinieku, nevis rakstnieku. Tomēr šis nozīmīgums, sliktums vai labums nebūtu jāvērtē lokālā mērogā. Latvijas valsts šajos neatkarības gados nav rakstnieku atzinusi par vainīgu līdzdalībās, kas viņam tagad tiek pārmestas, vairāk viņā saskata nopelniem bagātu rakstnieku. Esmu kategoriski pret iesniegtajiem lēmumprojektiem un lūdzu komitejas locekļus šo jautājumu tālāk nevirzīt un balsot “pret”. Tas ir pāragri, radikāli, un Skrīveru sabiedrība mums būs par to tikai pateicīga.”
Neatstāt jautājumus nākamajām paaudzēm
Savu viedokli pauda arī Gunta Libeka, kurš domē ievēlēts no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”— “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” saraksta, partijas biedri — deputāti Gatis Gūtmanis un Aivars Miezītis. “Diskusijai par šo jautājumu jāturpinās. Tā ir svarīga vēsturiskās izpratnes, cilvēcības un sevis izzināšanas kontekstā. Nav labi neērtus jautājumus atlikt nākamajām paaudzēm,” izteicās G. Gūtmanis. Viņa teiktajam par diskusiju turpināšanu piekrita A. Miezītis, piemetinot, ka lēmums jāpieņem, pamatojoties uz skrīveriešu viedokli šajā jautājumā. “Vairāk vajag informēt iedzīvotājus par situāciju, lai kā tā aizskartu atsevišķu skrīveriešu pašcieņu. Patiesība ir viena, un tā ir jāzina. Šī daļa tika slēpta, līdz Guntis nesāka par to runāt,” izteicās A. Miezītis.
Iedzīvotāju viedokli neapzina
Domes deputāts Arvis Upīts uzsvēra, ka neviens no domes sasaukuma nav specializējies vēsturē, lai varētu izdarīt attiecīgus secinājumus. Diskutējot par šādiem jautājumiem, vajadzētu konsultēties ar vēsturniekiem un citiem jomas speciālistiem. Tāpat atkārtoti izskanēja pamatojums — kādēļ šāds priekšlikums tiek virzīts bez vietējo iedzīvotāju, skrīveriešu viedokļa un redzējuma? “Vēsturiski A. Upīša vārds Skrīveros ir nozīmīgs. Ap to veidojušies dažādi tūrisma objekti, stāsti ar vēstures faktiem un iezīmēm. Nav korekti domes deputātiem lemt par šādiem priekšlikumiem,” izteicās Arvis Upīts. Guntis Libeks precizēja, ka Skrīveru bibliotēka un vidusskola ir Aizkraukles novada domes pakļautībā esošas iestādes, par kuru nosaukumiem dome ir tiesīga lemt. Aivars Miezītis izteica pieļāvumu, ka iedzīvotāji nezina par gaismā celtajiem apgalvojumiem, tādēļ, pirms apkopot iedzīvotāju viedokli, vajadzētu viņus plašāk informēt. Andris Zālītis uz to atbildēja īsi: “Ne viss, ko Guntis saka, mums ir jāpieņem kā balta patiesība. Es uzklausu Gunta un jūsu viedokli, bet kategoriski tam nepiekrītu. Pretendēt šajā komitejas sēdē uz kaut kādu absolūtu patiesību ir nepieklājīgi.”
Jā vai nē!
Diskusijām izplūstot, Andris Zālītis atgādināja, ka komisijas locekļiem jāpieņem lēmums konkrētā jautājumā: par nosaukuma maiņu — “jā” vai “nē”. Arvis Upīts savu komentāru noslēdza, uzsverot, ka daudz bīstamāka tendence pašvaldībai, esot demokrātiskā valstī, ir, neuzzinot un nekonsultējoties ar iedzīvotājiem, pieņemt tik radikālus lēmumus. Tika izteikts priekšlikums uzzināt speciālistu atzinumus, apzināt iedzīvotāju viedokli un tad pie šī jautājuma atgriezties. Turpmākās diskusijas varētu atsākties janvārī.
Komisijas locekļi par katru iesniegto lēmumprojektu balsoja atsevišķi. Visos jautājumos balsojums bija praktiski vienāds: viens balsoja “par”, puse komitejas locekļu balsoja “pret”, otra puse — atturējās.
