Amatieru sporta būtība — puiši ir gatavi dot, lai tikai varētu darīt to, kas patīk

Deivids Vanags ir aktīvs jaunietis, kurš piepildījis sapni par savu futbola komandu. Viņš nebaidās uzņemties atbildību un spert nākamo svarīgo soli aiz vārda “gribu”, un darīt, lai ieceri pārvērstu realitātē. Jaunieša entuziasmu novērtēja arī Aizkraukles novada dome, pasniedzot Jaunatnes gada balvu. Deividam ir svarīgi kopt un pilnveidot dzimtās puses futbola tradīcijas, jo kurš gan cits, ja ne pats uzņemsies iniciatīvu.

Deivida dzimtā puse ir Pilskalne. Pēc vietējās skolas slēgšanas jaunietis mācījās Mazzalves pamatskolā. Tagad par mājām viņš sauc Aizkraukli, šeit dzīvo un strādā. Brīvajā laikā brauc uz dzimto pusi, kur kopā ar aktīvajiem domubiedriem spēlē futbolu.

Nebaidās no atbildības

— Ar futbolu “uz tu” no bērnu dienām?— Pirmās futbola spēles tika aizvadītas piemāju pagalmos. Vakaros ar draugiem salasījāmies kopā un spārdījām bumbu, gājām arī pie vecākiem puišiem. Viņiem trūka spēlētāju, tādēļ ļāva mums, mazajiem, pievienoties. Tas deva labu rūdījumu turpmākajām futbola gaitām.Amatieru līmenī esmu spēlējis vairākās komandās — Aizkraukles Profesionālās vidusskolas vienībā, vēlāk ar Līvānu vīriem. Tad sāku realizēt sapni par savu komandu.Esmu vecākais bērns ģimenē, man ir jaunāks brālis un mazāka māsa. Bērnībā dzīvojām lauku mājā, darba netrūka, bet man patika strādāt, palīdzēt vecākiem un vecmammai. Pirmais braucamais, pie kura stūres sēdos, bija traktors.

— Izveidoji komandu ar interesantu nosaukumu — “Rastafari”.

— Tas bija senlolots sapnis. Gribēju izveidot savu komandu, menedžēt tās darbību, organizēt turnīrus. Komandas nosaukumu “Rastafari” izdomāja par mani vecāki pilskalnieši, ar kuriem kopā spārdīju bumbu. Viņi pārtrauca spēlēt, bet, kad veidoju komandu, izlēmu atstāt nosaukumu. Man patīk, nosaukums ir skanīgs, bet tam nav dziļākas nozīmes.Oficiāli komandu “Rastafari” izveidoju 2020. gadā, bet jau trīs gadus pirms tam spēlējām esošajā sastāvā.

— Esi debitējis arī kā turnīru organizētājs?