Pēc septiņiem gadiem — Jaunais gads mājās. Laine un Arturs vēl atgriezīsies Ķīnā

Skrīverietei Lainei Pērsei un alūksnietim Arturam Driņinam ir divas dzīves: viena tā, kura rit ”Staburaga” slejās ceļojuma aprakstā “Mēs esam Ķīnā”, otra — reālā. Decembra nogalē, saņēmuši ziņu, ka lasītāju iecienītie apraksta varoņi pēc septiņu gadu ceļojumiem beidzot Jauno gadu sagaidīs Latvijā, aicinājām viņus uz sarunu.
— Kad atgriezāties no Ķīnas?
— No Ķīnas, no pašas Šanhajas, beidzot atgriezāmies Eiropā novembra sākumā. Viegli, protams, nebija, bet no Ķīnas pārsteigumus jau vienmēr gaidām un par tiem vairs nebrīnāmies. Mūs paspēja ielikt pāris stundu karantīnā, kamēr mēs paspējām apgūt vienu no pasaules apdzīvotākajām pilsētām. Uz Eiropu lidojām ar “kombinezonu cilvēkiem” jeb ķīniešu stjuartiem, kam uz bīstamo pasaules pusi (kas gluži vienkārši ir jebkura vieta ārpus Ķīnas) jāvalkā īpašie aizsargtērpi, plastmasas brilles, vairogi, maskas un cimdi. Pārsteidzošā kārtā, tāpat kā uz Ķīnu lidojot no Polijas, lidmašīnā satikām vienu latviešu puisi, arī šajā reizē bijām vien pieci ārzemnieki, no kuriem mēs divi, viens soms un divi latvieši! Visus “baltos” ķīnieši sasēdināja vienā rindā — tiem drosmīgākajiem stjuartiem.