Pavasari var nesagaidīt

Pagājušajā nedēļā kolēģis Imants gatavoja materiālu par to, kā mūsu novada mazie uzņēmēji tiek galā ar apkures rēķiniem un kā tas ietekmējis viņu darbību. Aptaujātie uzņēmēji atzina — ir grūti, bet sakož zobus un maksā. Katrā ziņā pagaidām neviens no mūsu uzrunātajiem uzņēmējiem lielo apkures izmaksu dēļ slēgt veikalu, darbnīcu vai apturēt biznesu vēl negrasās, lai gan ir veikaliņi, kur samazināts darba laiks vai ievērojami taupa elektrību. Cīnās, kā var, bet cik ilgi? Dažs līdz apkures sezonas beigām var arī neizturēt. Kāds meklē lētāku kurināmo, kāds — alternatīvu apkures veidu. Arī mēs sakožam zobus un maksājam. Novembrī četras reizes vairāk nekā oktobrī un par decembri vēl vairāk — rēķina summa par šo mēnesi rakstīta jau ar četriem cipariem. Regulēt siltumu pašiem iespēju nav, un arī redakcijas slēgšana un attālināts darbs visiem neko nemaina, jo telpas tiek apsildītas tik un tā.

Valdība apstiprinājusi virkni atbalsta pasākumu, taču tie visi praktiski attiecas uz mājsaimniecībām un fiziskām personām, mazajiem uzņēmējiem nav gandrīz nekāda atbalsta. Centrālapkures tarifam piemērotais valsts atbalsts attiecas tikai uz fiziskām personām, nav arī atbalsta par malkas, granulu vai gāzes iegādi. Arī saules paneļu uzstādīšanai atbalsts ir tikai privātpersonām. Ekonomikas ministrijā, jautāti par atbalstu uzņēmējiem energokrīzes situācijā, atbildes vietā saņēmām vien saiti uz interneta vietni, kur šis atbalsts esot uzskaitīts. Vienīgais atbalsts, ko kā uzņēmums saņemam, ir atlaide par elektrības sadali un piegādi, nav jāmaksā obligātā iepirkuma komponente, maksājam tikai par reāli patērēto elektroenerģiju. Taču tas, salīdzinot ar ārkārtīgi lielo apkures rēķinu, ir kā piliens jūrā. Lai gan ir uzņēmumi, kuriem tieši elektrības rēķins ar visu solīto valsts atbalstu pietuvojas tūkstoš eiro.

Jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens, stājoties amatā, gan sacīja, ka viena no šī gada valsts budžeta prioritātēm būs arī uzņēmumu aizsardzība energokrīzē, taču budžeta likumprojektu Saeimā plānots iesniegt vien februārī. Kamēr to izskatīs un apstiprinās, klāt būs jau pavasaris, bet ne visi varbūt to sagaidīs. Patiesībā uzņēmumu rīcībā ir diezgan maz instrumentu, lai paši saviem spēkiem bez valsts atbalsta cīnītos ar energokrīzi un tās radītajām sekām. Taču tas var ietekmēt gan darbinieku skaitu, cilvēku maksātspēju, nodokļu ieņēmumus un radīt sociālo spriedzi.