Patiesība un mīti par laikapstākļiem

Meteorologs Toms Bricis ikdienā samērā bieži saņem arī cilvēku jautājumus un fotogrāfijas par it kā neredzētām dabas parādībām vai novērojumiem. Meteorologs teic, ka lielākā daļa nav nekas neparasts, vienkārši daudzi no mums ikdienā maz vēro dabu un debesis, tāpēc pēkšņi ieraudzītais rada izbrīnu. Spilgts piemērs, par ko daudzi jautā, ir halo — viena no visbiežāk sastopamākajām optiskajām parādībām — spīdošs varavīkšņains gredzens ap Sauli. Tas veidojas, gaismas stariem lūstot ledus kristālos, no kuriem sastāv augstie spalvu mākoņi. Nonākot līdz ledus kristāliņiem, gaismas stars tiek lauzts un sadalās spektrā — sarkanā spektra stari tiek lauzti mazāk un ir redzami loka iekšējā daļā, savukārt zilā un violetā gaisma — ārējā loka daļā. Šo parādību Latvijā novēro desmitiem reižu gadā, un tas nav nekas neparasts. Līdzīgi ir ar jautājumu — kāpēc mēness spīd dienā? Statistiski mēness dienā spīd tikpat bieži kā naktī, un arī tas nav nekas neparasts.
Šoruden cilvēki izteikti daudz ziņo par atkārtoti uzziedējušiem augļu kokiem un krūmiem. Meteorologs norāda, ka tas novērots arī citus rudeņus, bet šogad tiešām izteikti vairāk, ko var izskaidrot ar ilgstošo sausumu vasaras sākumā, kas augiem radīja stresu.
Laikapstākļu eksperts brīdina neticēt mazpazīstamos portālos bieži publicētiem paziņojumiem par gaidāmo visbargāko ziemu vai karstāko vasaru vēsturē, jo parasti tam nav nekāda ticama pamatojuma.