Pēc ilgiem pūliņiem jaunās valdības veidošana virzās uz priekšu, bet pārsteigumu netrūkst, īpaši redzot ministru posteņiem izvirzīto kandidātu vārdus. Ir jau pierasts, ka politiķi maina darbības jomas, apliecinot, ka ir universāli darbinieki. Tāpēc vairāki vārdi lielas šaubas nevienam neraisa, turklāt daļai jau ir pieredze ministra postenī. Grūti spriest arī par kandidātiem, kurus lielākā daļa nepazīst. Atliek vien raudzīties, kā viņiem veiksies darbā un vai spēs pārstāvēt nozari, ja apstiprinās.
Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš izvirzīto ministru amatu kandidātu izvēli nodēvējis par interesantu, bet atzinis, ka neredz šķēršļus, kāpēc kādu no viņiem nevarētu apstiprināt. Pēc premjera teiktā, vairākas kandidatūras esot neliels pārsteigums, bet labā nozīmē. Pie tādiem viņš nosauc veselības ministra amata kandidāti — Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni. Par viņas darba spējām, spēju pieņemt lēmumus un virzīt lietas uz priekšu šaubu nav. Grūtāk paredzēt, kā viņai veiksies politikā, kur līdz šim nebija iesaistījusies. Arī darba lauciņš būs lielāks un noteikti daudz birokrātiskāks nekā uzņēmējdarbībā.
Lielāks pārsteigums gan ir Andas Čakšas kandidatūra izglītības un zinātnes ministra amatam. Šo situāciju Krišjānis Kariņš, kā ierasts, skaidro diplomātiski — šajā amatā izmēģināti cilvēki ar visdažādākajām pieredzēm un skatījumiem, iespējams, ka tieši cilvēks ar menedžmenta pieeju un pieredzi būs ļoti noderīgs izglītības sistēmas sakārtošanai.
Jauna slota gan mēdzot slaucīt tīrāk, bet vai tā būs šajā gadījumā, ir šaubas. Iespējams, attiecīgās jomas ministrija ne vienmēr jāvada cilvēkam ar atbilstošu izglītību, jo, kā uzsvēruši arī citi politiķi, tas ir administrācijas vadītājs. Tomēr mulsinoši, ka pieredzei te nav nekādas nozīmes, tāpat kā nozares pārzināšanai. Veselības aprūpe un medicīna, ko Anda Čakša pārstāvēja līdz šim, gan ir patālu no izglītības. Var jau būt, ka spēcīgs vadītājs atsver visu un tikpat veiksmīgi spēj vadīt ministriju, kaut nav darbojies attiecīgā jomā. Man gan šķiet, ka tā drēbe tomēr jāpazīst. Var jau ikviens kļūt par vadītāju, bet jāzina, ko katra skrūvīte dara un kur tai jābūt. Turklāt vēl izglītības nozarē, kas pēdējos gados pieredzējusi tik daudz pārmaiņu, vienu krīzi pēc otras un pelnījusi vadītāju, kas spētu to sekmīgi virzīt tālāk.
Reklāma