Pārmaiņu laiks ir piemērots, lai spertu lielākus soļus

Latvijas uzņēmējiem jāmet ierastā kautrība pie malas un jāinteresējas jau tagad par atbalsta programmām, lai īstenotu savas idejas

Reģionos ir vajadzīgas jaunas darba vietas un mūsdienīgs dzīvojamais fonds, lai veicinātu cilvēku atgriešanos laukos. Latvijā jāpalielina eksportēto produktu pievienotā vērtība. Paaugstinoties energoresursu cenām, cilvēki arvien biežāk izvēlas zaļās enerģijas veidus, bet valstij jādomā, kā veicināt savu enerģētisko neatkarību, īpaši tagad, kad Krievija sākusi nežēlīgu karu Ukrainā. Par to visu saruna ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu.

EMĪLIJA LAPIŅA

— Jauna, mūsdienīga dzīvojamā fonda trūkums reģionos ir aktuāla problēma. Ekonomikas ministrijā finiša taisnē ir atbalsta programma īres namu būvniecībai reģionos. Kad tā būs pieejama?

— Tuvāko mēnešu laikā pašvaldībām būs iespēja pieteikties un šādus projektus īstenot. Jau tagad no pašvaldībām ir liela interese par to. Ministrijā ir sagatavoti divi tipveida projekti — gan bloku mājas būvniecībai, gan koka mājas. Tiešām ceru, ka pašvaldības tos izmantos, lai radītu mūsdienīgus, kvalitatīvus mājokļus no vietējiem resursiem — koksnes. Ceru, ka nākamgad sāksies šo namu būvniecība. Kā ministrs, dodoties reģionālajās vizītēs, redzu, ka pašvaldības un uzņēmēji ļoti rosina šo jautājumu sākt kustināt. Mēs kā valsts un sabiedrība esam apgājuši apli — deviņdesmitajos gados ļoti daudzi muka prom no laukiem, devās ārpus Latvijas, bet tagad nevar atgriezties savās dzīvesvietās, jo nav mājokļa.

— Būs īres namu tipveida projekts, ko pašvaldības varēs nopirkt un izmantot?

— Vadoties pēc skandināvu pieredzes, mēs veidojām mājas kā “Lego” klucīšus, tādēļ vēlamo kāpņu telpu skaitu jeb mājas lielumu pašvaldības varēs izvēlēties un modelēt pašas. Abus tipveida projektus pašvaldībām ministrija piedāvā par brīvu jau tagad — mēs tikai priecāsimies, ja pašvaldības tos izmantos! Arī privātajam sektoram neliedzam tos izmantot. Bet komersantiem, kuri būvēs šos īres mājokļus, būs iespēja saņemt aizdevumu garantijas no “Altum”. Savukārt pagalmu labiekārtošanai jau tagad “Altum” ir pieejama atbalsta programma daudzdzīvokļu mājām.

Es pats būtu gandarīts, ja izvēlētos koka apbūves projektus, kas vairāk iederas Latvijā, un arī vēsturiski koks ir mūsu valsts apbūves materiāls. Turklāt tehnoloģijas tagad ir attīstījušās. Pirms nepilna gada parakstījām arī Sadarbības memorandu par koka un tā izstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību izmantošanas veicināšanu būvniecībā Latvijā. Izglītojam pašvaldību speciālistus semināros par to, būvspeciālistus.

— Jūsuprāt, cik reālas ir iespējas turpināt renovēt arī pirms 40—50 gadiem celtās daudzdzīvokļu mājas? Ir izskanējis, ka nākotnē būs viegli saņemt kredītu, lai iegādātos mājokli jauno projektu ēkās, bet ar apgrūtinātiem nosacījumiem — vecajās paneļu mājās.

— Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uzbūvēti tikai 4% jaunu dzīvojamo namu, galvenokārt Rīgā un Pierīgā. Jā, Latvijā ir liels īpatsvars šādu padomju gados celto māju. Ir pašvaldības, kur to renovācija rit aktīvi. Esošajā atbalsta programmā šim mērķim jau ir mazināts birokrātiskais slogs, kā arī tam atvēlēti 200 miljoni eiro, tādēļ pašlaik mājām, kuru iedzīvotāji līdz šim nav spējuši vienoties par siltināšanu un remontiem, ir pareizais laiks to darīt. Pašlaik redzam, ka energoresursu cenas būtiski palielinās, un tad cilvēki ir motivēti ietaupīt.

— Gan daudzdzīvokļu, gan privātmāju īpašniekiem no valsts paredzēts atbalsts arī saules paneļu izvietošanai. Kad un kādā apjomā tas būs?

— Bieži ministrijā, īpaši no privātmāju īpašniekiem reģionos, saņēmām aizrādījumus, ka daudzdzīvokļu mājām bijušas dažādas atbalsta programmas, bet liela daļa cilvēku dzīvo privātmājās, kur bankas nelabprāt palīdz tikt pie energoefektīvākiem mājokļiem, īpaši reģionos. Sapratām, ka cilvēki vēlas siltināt savas privātmājas, nomainīt apkures katlus, būt enerģētiski neatkarīgāki, tādēļ pērn izveidojām testa programmu reģionos, par ko interese bija milzīga. Drīzumā šai programmai atvērsim nākamo kārtu, ietverot arī saules paneļu iegādi. No Eiropas fondiem šai programmai paredzēti vairāk nekā 50 miljonu eiro — privātmājām energoefektivitātes paaugstināšanai: ēkas siltināšana, logu nomaiņa, saules paneļu izvietošana. Pašlaik saules paneļu izvietošana atmaksājas 7—8 gadu laikā, bet ar valsts atbalstu tas būs uz pusi ātrāk. Plānota arī atbalsta programma gāzes apkures katlu nomaiņai.

— Kāds būs procentuālais sadalījums: cik kompensēs valsts saules paneļu izvietošanai un gāzes apkures katlu nomaiņai?

— Par to vēl notiek diskusijas. Iespējamais variants saules paneļiem ir, ka pusi sedz valsts, pusi — mājsaimniecība pati. Gāzes apkures katliem — 70% valsts.

— Kāds valsts atbalsts turpmākajos mēnešos gaidāms Latvijas uzņēmējiem?

— Pēdējos divus gadus Ekonomikas ministrijai vajadzēja uzņēmējiem palīdzēt krīzes seku novēršanā — gan kovida naudas, gan energoresursu atbalsts. Tuvākā gada laikā plānots ieviest 20 jaunas atbalsta programmas, kas būs pieejamas gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem. Jaunie uzņēmēji jau martā var pieteikties Biznesa inkubatoru programmā, piesakot savas idejas un izvērtējot to dzīvotspēju, lai jau nākamajā kārtā saņemtu arī finansējumu sava biznesa uzsākšanai. Pirms mēneša Tukumā, Alūksnē un Smiltenē tika atvērtas arī jaunas Biznesa inkubatora vietas, lai tie būtu maksimāli tuvāk reģionu jaunajiem censoņiem.

Runājot par lielajiem uzņēmējiem, ir tādi, kuriem ir vērienīgas ambīcijas attīstīt gan esošo darbību, gan paplašināties, bet viņiem trūkst finanšu, jo bankas Latvijā uzņēmējus kreditē slinkāk nekā Igaunijā vai Lietuvā. Ilgās budžeta sarunās ir panākta 100 miljonu eiro atbalsta programma lielu investīciju ieviešanai. Tā ir līdz šim nebijusi valsts atbalsta programma Latvijā, lai mainītu mūsu tautsaimniecību un dažādas nozares, lai Latvija nebūtu valsts, kas tikai eksportē graudus vai koksni ar zemu pievienoto vērtību, bet paši uz vietas tos pārstrādā un tikai tad eksportē, piemēram, zirņu proteīnu, ļoti lielas iespējas ir kokapstrādē. Lai saņemtu šo finansējumu, uzņēmējiem jāizpilda valsts mērķi — radīt jaunas darba vietas ar augstāku atalgojumu nekā vidēji nozarē un ražot produktus eksportam. Tad daļu aizdevuma, līdz 10 miljoniem, uzņēmums varēs saņemt kā dāvinājumu no valsts. Interese par šo programmu ir liela no dažādu nozaru uzņēmumiem, kuri jau piesakās, drīzumā būs zināms, kuri šo finansējumu saņems. Tāpat arī būs virkne vēl citu atbalsta programmu no Eiropas Atveseļošanas fonda, piemēram, iespēja uzņēmējiem sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem izstrādāt tādus inovatīvus produktus, kādu nav citiem, un pārdot eksporta tirgos, izmantojot Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) kapacitāti. Arī jaunu, digitālu iekārtu iegādei. Pašlaik zaļais kurss un digitalizācija daudzus Latvijas uzņēmumus vēl baida, bet, ja būs finansējums, domāju, varēsim viņus pārliecināt. Digitalizācija uzņēmējiem ļaus pārlēkt nākamajā attīstības un pārvaldības līmenī, kā arī siltināt ēkas, attīstīt savas elektroenerģijas ražošanas jaudas pašpatēriņam un būt enerģētiski neatkarīgiem, cik vien tas iespējams — izvietot saules paneļus, biomasas stacijas. Tā būs vienreizēja investīcija, un katram iedzīvotājam par to nebūs jāmaksā ikmēneša maksa savos elektrības rēķinos.

Atbalsta programmu tiešām būs daudz. Latvijas uzņēmējiem jāmet ierastā kautrība pie malas un jāinteresējas jau tagad, lai īstenotu savas idejas. Pārmaiņu laiks ir piemērots, lai spertu lielākus soļus un izietu no ierastās komforta zonas. Līdz šim esmu novērojis, ka valstī mainās ministri, atbalsta programmas, bet viņiem pretim sēž vieni un tie paši uzņēmēji, rosinot atbalstu. Līdz šim šaurs uzņēmēju loks tām ir kvalificējies, tādēļ to noteikti vajag paplašināt, lai atbalstu saņem kā lieli, tā mazi, īpaši reģionos.

— Latvija pašlaik importē daudz metāla, ko izmanto savā rūpniecībā. Kādi varētu būt rezerves varianti šo nozaru uzņēmumiem, lai darbība, ražošana nebūtu jāierobežo vai pat jāpārtrauc Krievijas sāktā kara dēļ Ukrainā?

— Krievijas sāktais karš ministrijai jau licis apzināt esošo sadarbības apmēru ar šīm abām valstīm un arī Baltkrieviju. Uzņēmējiem, kuri uz tām eksportē savu produkciju vai importē izejvielas, nākotnē būs problēmas. Palīdzēsim uzņēmējiem atrast jaunus tirgus — tas nebūs viegli, bet ir izdarāms. LIAA ir darbinieki 20 dažādās valstīs pasaulē, kuri pie tā jau strādā.

Eiropā ļoti novērtē Latvijas uzņēmējus kā sadarbības partnerus — mēs esam tuvāk, elastīgi un protam ātri pielāgoties. Latvijas eksporta kāpums pērn bija plus 20% pret 2020. gadu — tas pierāda, ka krīzes situācijas protam labi pārvarēt un ražotāji māk pārorientēties. Ir skaidrs, ka Latvijai vairs nebūs Krievijas, Baltkrievijas preču importa veikalos. Pašmāju ražotāji savus produktus, ko līdz šim eksportēja uz šīm divām valstīm, varēs notirgot Latvijā vai eksportēt citur. Esmu dzirdējis, ka pieaug interese par mūsu eksportējošiem uzņēmumiem, jo Rietumos vairs Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumus neredz kā sadarbības partnerus.

— ES zaļā kursa prioritātes par ogļskābās gāzes un tai pielīdzināmo gāzu izplūdes samazinājumu, bioloģiskās daudzveidības veicināšanu paredz apdraudēt Latvijas eksportspējīgo kūdras nozari. Kā jūs to komentētu?

— Zaļā kursa virzienā mums ir jāiet, jārespektē dabas procesi, bet svarīgi ir mērķi, ko Latvija uzņemas kā valsts — tie nedrīkst kavēt tautsaimniecības nozaru darbību, padarīt tās nekonkurētspējīgas. Mēs jau esam viena no vadošajām valstīm, kas ražo zaļo enerģiju caur HES, tādēļ uzņemties vēl papildus lielu slogu būtu sarežģīti. Daudzas pašvaldības, kas deviņdesmitajos gados apkurei izmantoja akmeņogles, mazutu, gāzi, ir to nomainījušas pret šķeldu. Mans pienākums ES gaiteņos ir aizstāvēt Latvijas pozīciju, lai nepārcenšas. Izskan arī viedoklis, ka nevajadzētu koksni izmantot kā kurināmo — to parasti saka valstīs, kas atrodas pie Vidusjūras un nevar spriest par mūsu reģionu specifiku. Ar kūdru ir līdzīgi — šāda nostāja no ES puses bija kā auksta duša, jo Latvijā kūdru iegūst un eksportē nevis dedzināšanai, bet dārzniecības vajadzībām, lai, piemēram, arī tuksneša vidū būtu dzīvība un augtu koki. Kūdra ir Latvijas vērtīgākais derīgais izraktenis! Kopā ar kūdras nozares pārstāvjiem turpinām pārliecināt Briselē, kāda ir patiesā situācija.

— Latvijas valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšana — kā vispareizāk to izdarīt, un kas jau paveikts?

— No Krievijas galvenokārt importējam energoresursus. Ir jau sākta virkne darbu, lai šo importa daļu mazinātu. Februāra beigās valdība nolēma atļaut AS “Latvenergo” iegādāties sašķidrinātās gāzes papildus apjomu. Mūsu infrastruktūra Inčukalnā un sadarbība ar Klaipēdas termināli Lietuvā pieļauj šādu iespēju, norit sarunas ar Norvēģiju, Kataru, Ameriku, lai to varētu īstenot. Šis ceļš Latvijai ir jāiet. Pašlaik Latvijā degvielas un gāzes rezerves ir pietiekamas esošajai apkures sezonai, taču jau īstenojam alternatīvus scenārijus, kā samazināt Krievijas gāzes importu. Lielākā problēma ir elektroapgāde, jo pašlaik esam spiesti izmantot dabasgāzi elektrības iegūšanai Rīgas TEC. Latvija visās savās TEC un HES stacijās gadā saražo ap 70% elektroenerģijas no daudzuma, kas mums pašiem nepieciešams. Tas ir nepietiekami, neesam energoneatkarīga valsts, tādēļ mums jāaudzē savas jaudas uz vietas, tās dažādojot. Lietuvieši un igauņi jau to aktīvi dara.

— Februāra beigās Ministru kabinets arī konceptuāli atbalstīja ieceri, ka “Latvijas Valsts meži” un “Latvenergo” veidos kopuzņēmumu, kura uzdevums būs attīstīt elektrības ražošanu vēja parkos Latvijā.

— Jaunā kopuzņēmuma mērķis būs attīstīt vēja enerģijas parkus valsts mežu zemēs laika posmā līdz 2027. gadam, lai mazinātu Latvijas atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem. Arī iepriekš valstī ir bijušas ieceres vēja parku attīstībai, bet, tiklīdz tas saskārās ar cilvēku interesēm, bija grūti projektus realizēt. “Latvijas valsts mežiem” ir īpašumi arī pierobežā, attālos reģionos, kur tuvumā nav apdzīvotu vietu. Ierīkojot vēja parkus, tiks ņemtas vērā iedzīvotāju intereses, vides prasības. Turklāt šie abi uzņēmumi pieder valstij, līdz ar to ir arī katra Latvijas iedzīvotāja īpašums. Tas būs liels ieguvums nākotnē gan valsts drošības aspektā, gan iedzīvotājiem, kuriem būs mazāki elektrības rēķini, bet valsts dividenžu veidā šie uzņēmumi spēs iegūt līdzekļus valsts budžetam. “Latvenergo” mērķis ir tuvāko gadu laikā dubultot savas saražotās jaudas, izmantojot vēja un saules enerģiju.

Vēl viens liels projekts, kam jāfinišē 2025. gadā, ir elektrotīkla desinhronizācijas process, lai mēs spētu strādāt autonomi un atdalīti no Krievijas, Baltkrievijas kopējā loka. Krievijas sāktais karš Ukrainā mums liek darboties šajā virzienā daudz ātrāk, lai saslēgtos ar Eiropu.

— Valsts pašlaik devusi īslaicīgu atbalstu iedzīvotājiem, uzņēmējiem kā elektroenerģijas patērētājiem, bet tas beigsies. Kādi no valsts puses, Ekonomikas ministrijas šajā ziņā būs nākamie soļi?

— Ir liels prieks, ka par šo atbalstu nepieciešamību izdevās pārliecināt koalīcijas partnerus, tas nenācās viegli. Iedzīvotāji un uzņēmēji izsakās atzinīgi un novērtē to, ka elektrības rēķinos viņiem uz laiku noņemta OIK un elektrības sadales izmaksas, ko pašlaik sedz valsts, bet gāzes patērētājiem, kuri to izmanto siltumapgādē, “iesaldējām” iepriekšējā cenu perioda līmeni. Svarīgs ir arī atbalsts to pašvaldību iedzīvotājiem, kurās ir pieaudzis tarifs par centralizēto siltumapgādi, arī šos lēcienus valsts kompensē. Tas skar plašu sabiedrības grupu, kā arī ir vēl atbalsts senioriem un bērniem. Šai ziemas sezonai visi šie atbalsti ir optimāli. Redzot, kas notiek Ukrainā, tagad visi raugās nākotnē ar bažām. Eiropa pašlaik no sava kopējā gāzes apjoma patērē 40—50% Krievijas gāzi, kas radīs cenu svārstības. Vasarā būs lielāka skaidrība — būs zināms, par kādām cenām iepirkti turpmākie gāzes krājumi, un tad arī no valsts puses izvērtēs, kam un kā palīdzēt turpmāk.