Palīdzību arī turpmāk varēs saņemt visu diennakti

Ja rodas kādi sarežģījumi ar veselību un situācija nav tik akūta, lai sauktu Neatliekamās medicīniskās plaīdzības dienestu, slimnīcu uzņemšanas nodaļas ir vieta, kur cilvēki var saņemt palīdzību. Tā tas ir arī Aizkraukles slimnīcā, kur to sniedz visu diennakti.

Pacientu pieplūdumu paredzēt nevar

Aizkraukles slimnīcas Uzņemšanas nodaļā gadā pieņem nedaudz virs 4000 pacientu, un šim skaitam ir tendence kristies. Salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad tie bija teju 5000. SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzīst, ka tas visticamāk saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionā, kas skar arī Aizkraukli. Arī pandēmijas laiks mainīja iedzīvotāju paradumus.

— No kopējā pacientu skaita lielākajai daļai palīdzība sniegta uz vietas, un tikai neliela daļa stacionēti. Savukārt no tiem galvenokārt cilvēkus uzņem mūsu slimnīcā un nelielu skaitu Jēkabpilī. Lielākais pacientu pieplūdums ir dienā vai vakaros, bet naktīs mazāk, līdzīgi kā tas ir neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm. Tomēr pacientu apmeklējumu daudzumu nekad nevar paredzēt, tāpēc Uzņemšanas nodaļā visu diennakti dežurē divi ārsti, gatavi sniegt palīdzību, — stāsta Rinalds Muciņš.

Viņš atzīst, ka veselības problēmas, kā dēļ cilvēki vēršas pie mediķiem, ir visdažādākās — traumas, apdegumi, saules dūriens, kas vairāk raksturīgi vasarā, jo cilvēki biežāk aktīvi atpūšas, bērniem un jauniešiem notiek nometnes, bet ziemā tās vairāk ir hronisko un infekciju slimību saasināšanās. Ir arī tādi pacienti, kuri nevar sagaidīt rindu pie konkrētā speciālista, vai arī pie tā nevēršas, cenšoties problēmu atrisināt Uzņemšanas nodaļā. Tajā šobrīd strādā seši ķirurgi, viens ārsts stažieris ķirurģijā, divi traumatologi, divi internisti, kā arī palīdzību nodrošina trīs anesteziologi. Lielākoties viņi darbu Aizkrauklē apvieno ar citām ārstniecības iestādēm.

Ieviesīs maksu

“Staburags” jau informēja, ka iestādes lielākās bažas bija un ir par valdības lēmumu no šī gada 1. maija vairs nefinansēt ķirurga pakalpojumus Uzņemšanas nodaļā naktī, bet tikai dienā no pulksten 8 līdz 20. Tomēr iedzīvotāji pagaidām var būt mierīgi, jo arī turpmāk šis speciālists Uzņemšanas nodaļā būs pieejams visu diennakti visas nedēļas dienas.

Rinalds Muciņš atzina, ka tik straujas izmaiņas, par ko valdība lēma un paziņoja pēkšņi, iestāde nevarēja atbalstīt, jo ir atbildīga par darbiniekiem, kuriem jau ir darba grafiks, un pacientiem, ja viņiem nepieciešama palīdzība. Tāpēc ķirurgs vismaz līdz gada beigām strādās visu diennakti. Lai arī pacientu skaits naktīs nav liels, tas tomēr ir būtisks, un ķirurga pakalpojums ir nepieciešams, jo nevar paredzēt, kādas situācijas veidosies.

Līdz jūlijam ķirurga darbu naktī apmaksājām no slimnīcas līdzekļiem, bet, ņemot vērā izdevumus, no 1. jūlija būs noteikta maksa par pakalpojumu Uzņemšanas nodaļā tiem pacientiem, kuriem nav akūtas slimības saasināšanās vai traumas un palīdzība nav bijusi steidzama. Turpmāk vairāk izvērtēsim, vai medicīniskā palīdzība cilvēkam nepieciešama neatliekama, vai tomēr tāda, ko var saņemt arī pie ģimenes ārsta vai cita speciālista pieņemšanas stundās. Maksa būs kā par ārsta konsultāciju — 38 eiro, un papildus līdz gada beigām nevajadzēs maksāt par nepieciešamajām manipulācijām, izņemot rentgenu vai laboratoriskos izmeklējumus, ja tie nepieciešami. Palīdzību sniegs ikvienam, bet noteiktās situācijās tā būs par maksu. Lai saglabātu pakalpojumu un speciālistus, esam spiesti ieviest šādu risinājumu, jo valsts Uzņemšanas nodaļas darbu neatbalsta pilnā apmērā, — informēja Rinalds Muciņš.

Izvērtēs risku dzīvībai un veselībai

Ir dažādi kritēriji, kad cilvēkam, kurš vērsies Uzņemšanas nodaļā, nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, par ko nepiemēros maksu. Piemēram, ja pacientam var rasties vai jau ir vitāli svarīgo funkciju traucējumi, viņa veselība ir pasliktinājusies un pastāv draudi dzīvībai vai iespējamas smagas sekas turpmākajai veselībai, ja tūlīt netiek sniegta medicīniskā palīdzība.

Rinalds Muciņš atzina, ka līdz gada beigām vērtēs, vai un kā šāda kārtība darbojas, cik un kādi pakalpojumi nepieciešami. Maksa par apskati un manipulāciju iedzīvotājiem var šķist augsta, bet, ņemot vērā, ka tuvākais ķirurgs pieejams Jēkabpils vai Ogres slimnīcās, un nokļūšana līdz tām saistās ar ceļa izdevumiem un laiku, varbūt tomēr ērtāk un izdevīgāk būs vērsties Aizkraukles slimnīcā.

Grūti, bet interesanti

Laikā, kad “Staburags” apmeklēja Aizkraukles slimnīcas Uzņemšanas nodaļu, lielas rindas neveidojās, bet pacientu arī netrūka. Kāda sieviete bija ieradusies no Skrīveriem, un pirmo reizi vērsusies Uzņemšanas nodaļā, kas, viņasprāt, ir ērti, un galvenais, ka speciālists uzreiz novērtē veselību. Cilvēki ir atzinuši, ka labprātāk pēc palīdzības dodas uz Aizkraukli, lai arī tas ir tālāk nekā uz Jēkabpili, jo tur ir garākas rindas.

Darba pilnas rokas Uzņemšanas nodaļā bija tur sastaptajam ķirurgam Pāvelam Šaparam. Aizkrauklē viņš strādā teju trīs gadus, un paralēli arī citās Latvijas slimnīcās.

— Noslogojums Aizkrauklē ir pietiekams, tā ka pa dienu darba daudz. Iemesli, kāpēc pacienti vēršas nodaļā, ir visdažādākie, un novērojams, ka tie nereti atkarīgi no konkrētiem laika posmiem. Piemēram, pēc traumām mēs jau zinām, ka ir malkas skaldīšanas periods, bet ziemā ir vairāk mežģījumu un lūzumu. Naktīs biežāk ierodas pacienti ar sāpošiem vēderiem. Pa dienu cietušies, cerot, ka pāries, bet vēlāk saprot, ka jāvēršas pēc palīdzības. Naktī gan mazāk iespēju izmeklējumiem, bet apskatām, konsultējam un darām visu, lai cilvēkiem palīdzētu, — stāsta ārsts.

Viņš atzīst, ka medicīnā nekad garlaicīgi nevar būt, jo neviena darba diena nelīdzinās citai. No kritiskākajiem gadījumiem, kad vēršanās Uzņemšanas nodaļā un nekavējoša mediķu rīcība glāba dzīvību, bija reize, kad bērnam bija nepieciešama tieši ķirurga palīdzība naktī. Par to rakstīja arī laikraksts “Staburags”. Pāvels teic, ka palīdzību neatsaka nevienam, arī bērniem, lai arī viņiem būtu jāvēršas specializētā ārstniecības iestādē. Tomēr tieši ar mazajiem pacientiem ir visinteresantāk, jo viņi ir vispatiesākie, arī emocijās. Un nebūs nekāds “paldies dakteronkulim”, kurš nodarījis sāpes — iecietīgi smaida Pāvels, piebilstot, ka arī viņi ir tikai cilvēki, kuriem darbs sniedz gan gandarījumu, gan lielu nogurumu. Bet darbs ir darbs, un šādu profesiju viņi ir izvēlējušies, tāpēc nebēdā, ja kārtējā kafijas krūze paliek neizdzerta vai nakts paiet bez miega. Tāda ir Uzņemšanas nodaļa.

Todien nodaļā satikām arī ārsta palīdzi Montiju Bičevsku. Viņa kopā strādā četrās darbavietās, un šī esot vismīļākā. Kāpēc? Tajā ir visjaukākais kolektīvs un atsaucīgi ārsti, darbs arī nav vienmuļš, jo ikdienā situācijas ir visdažādākās. Galvenais ir palīdzēt katram, kurš vēršas šajā nodaļā.

No nulles līdz maksimumam

Liela pieredze darbā Uzņemšanas nodaļā ir arī Aizkraukles slimnīcas traumatologam Ērikam Vizulim. Kāds ir šis darbs?

— Līdzīgi kā ugunsdzēsējiem vai glābējiem, kad jāsteidz palīgā nekavējoties. Var visa diena vai nakts paiet mierīgi un pēkšņi ir trīs pacienti ar nopietnām veselības problēmām. Tad lēmumam un rīcībai jābūt ātrai, nedrīkst vilcināties un kavēties. Visas mazsvarīgās domas jānoliek malā un jākoncentrējas galvenajam. Tas ir tāds savdabīgs darbs, kuru citiem pat grūti izprast, ja viņi ar šo jomu nav saskārušies. Stresa intensitāte dažās sekundēs var uzkāpt no nulles līdz maksimumam. Kāds atnāk ar ierautu makšķerēšanas āķi pirkstā, cits iekritis siltumnīcas stiklos, kādam trepes salūzušas vai nav pamanījis pēdējo pakāpienu. Trīs dienas varētu stāstīt, kādas tik bijušas situācijas.

Pacienti arī ir dažādi. Ir bijušas situācijas, kad esi izdarījis maksimālo, bet cilvēks tik un tā ir neapmierināts, bet citkārt ieguldījums ir minimāls, bet pacients tik priecīgs un pateicīgs. Ārsts jau arī ir tikai cilvēks, kurš var kļūdīties, bet strādājam pēc labākās sirdsapziņas, cenšoties sasniegt augstāko rezultātu.

Ir pacienti, ar kuriem tiekamies var teikt regulāri, un viņi kā “pavadoņi” riņķo ap slimnīcu, jo biežāk gūst traumas. Aktuāla joprojām alkohola lietošana, un var redzēt, kā pamazām dažs cilvēks degradējas, un traumas gūtas aizvien muļķīgākos veidos. Noteikti nevar teikt, ka traumu skaits kļūst mazāks, lai arī sabiedrību informē par piesardzības pasākumiem. Ne visi gadījumi gan saistīti ar muļķību, bet nostrādājusi neuzmanību vai kāda cita neizdarība. Gadīties, protams, var katram. Arī pats nesen, darbojoties mājās, “uzrāvu” pirkstu uz asa priekšmeta. Pats vainīgs, vajadzēja lietot cimdus, ko slimnīcā pacientam aizrādītu. Tādu šķietami nelielu darba drošības pārkāpumu ir daudz. Viens gan pēdējā laikā novērojams arvien biežāk — cilvēki vēršas pie mediķiem arī gadījumos, ko savulaik nedarīja. Tagad nāk pat ar aizdomām par iespējamu traumu, īpaši, ja kas atgadījies bērnam. Ja mums savulaik bērnībā iznāca nokrist un savainot kāju, uz traumpunktu negājām, bet viss mainās.

Šajā intensīvajā darbā ar kolēģiem sastrādājamies veiksmīgi. Man nepatīk nepamatota principialitāte — nedarīšu, jo beidzies darba laiks. Ceru, ka tāds ārsts nekad nebūšu. Katram jau ir savs raksturs un uzskati, bet sastrādāties varam ar katru. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”. Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā sadarbojas laikraksti “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.