Minimālās algas palielināšanai var būt zināmas blaknes

Valdība atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no nākamā gada 1. janvāra un līdz 700 eiro no 2024. gada 1. janvāra. Salīdzinājumam — Igaunijā minimālā alga nākamgad būs 725 eiro, Lietuvā — 800 eiro. Kā vērtējat šo lēmumu?
OĻEGS TKAČEVS,
Latvijas Bankas ekonomists
— Minimālās algas palielināšana ir viens no instrumentiem, kā valsts var mazināt nabadzību un ienākumu nevienlīdzību strādājošo vidū. Tāpat valstīs ar augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru minimālās algas paaugstināšana nodrošina lielākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, jo tā liek uzņēmumiem, kas vairās no nodokļu maksāšanas, daļu no neuzrādītajām algām pārvērst oficiālajā. Tas nodrošina papildu resursus valsts prioritārajiem mērķiem.
Tomēr šādam solim var būt arī zināmas blaknes. Augstāka minimālā alga var mazināt nodarbinātību, īpaši jaunāka gadagājuma un zemu atalgotu darbinieku vidū. Proti, ja darbinieka produktivitāte ir zem minimālās algas līmeņa, darba devējam zūd ekonomisks pamatojums šo darba vietu saglabāt. Tāpat minimālās algas paaugstināšana var mudināt darbiniekus reģistrēt pašnodarbinātā statusu, kas samazina nodokļu ieņēmumus un vājina darbinieka sociālo aizsardzību. Šīs blakusparādības ir atkarīgas no valstī noteiktā minimālas algas līmeņa (attiecībā pret tautsaimniecības vidējo vai mediānas algu), kā arī no darba tirgus pašreizējās situācijas.