Medicīna ir joma, kas jāsakārto un vairāk jāfinansē

Pēc ilgām diskusijām un darba nakts garumā pieņemts šī gada valsts budžets, kas jau saņēmis krietnu kritiku. Kā allaž, ar naudas sadali nav veicies. Nekādu lielo izrāvienu nevar gaidīt saistībā ar karu Ukrainā, kuras atbalstam joprojām paredzēts pietiekami daudz, un ir arī citas steidzamas vajadzības, dārgāki ir resursi un līdz ar to pakalpojumi.
Arī medicīnai vienmēr naudas būs par maz, jo šī joma mums ir zem katras kritikas. Labi tiem, kuriem nav jādodas pie ārsta. Ja tomēr tas jādara, nav paredzams, kad un ko varēs saņemt, bet naudas privātajai medicīnai cilvēkiem lielākoties nav. Tā ka veselības aprūpe ir gan vairāk jāfinansē, gan jāsakārto sistēma.
Neapmierināti ar nākotnes izredzēm ir arī skolotāji, lai gan ne visi. Vieni par algām nesūdzas, un tās arī nav mazākās, salīdzinot ar citiem. Tā ka par šo jautājumu man ir dalītas domas. Protams, mums vajag labus skolotājus, un grūti pateikt, kā risināt šo jautājumu. Pēdējā laikā daudz diskutē par skolu tīkla sakārtošanu, uzsverot, ka nevar atļauties uzturēt tik daudz mazo skolu. Iespējams, ka tā ir, lai arī var saprast tos, kuriem uz skolu jādodas tālāk no mājām. Tomēr ar šodienas iedzīvotāju skaitu, kas tikai mazinās, visticamāk, nevar saglabāt daudz ko, jo finansiālās iespējas ir ierobežotas. Ļoti daudzi vēl tikai formāli skaitās, ka dzīvo te, bet patiesībā jau sen ir ārzemēs.