Medības vai slepkavība? Lielie sami pazuduši

Šī gada aprīlī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi". Starp daudzām izmaiņām, ko paredzēja noteikumu grozījumi, tika pārskatīts arī ūdeņu (vai to daļu) saraksts, kas pieejams zemūdens medībām. Veikt izmaiņas sarakstā ierosināja Latvijas Zemūdens sporta federācija, jo uzskatīja, ka ūdenstilpju, kur atļautas zemūdens medības, ir pārāk maz. Pirms noteikumu grozījumiem Latvijā bija 55 ūdenstilpes vai to daļas, kur drīkst nodarboties ar zemūdens medībām, tagad ir 79. Tajā skaitā arī Daugava visā Aizkraukles novada teritorijā, un šī iemesla dēļ samilzis konflikts starp makšķerniekiem un zemūdens medniekiem nelielā upes posmā lejpus Pļaviņu HES.
Makšķernieks, aizkrauklietis Edgars Meirāns savu sirdslietu visvairāk izbauda “samu laikā” — līdz Jāņiem. Katru gadu Edgaram izdodas izvilkt vismaz divus “padsmitniekus” — sākot no15 kg smagus samus. Pērn lielākais loms bijis iepretim bijušajai Sērenes skolai. Tur ar spiningu izvilkts 35 kg smags sams. Šogad visas zivis esot “sīkaļas” — smagākais sams svēris knapi 3 kg.
Visbiežāk Edgars makšķerē Daugavā lejpus Pļaviņu HES, uzreiz aiz 1000 m lieguma zonas. Aprunājoties ar citiem makšķerniekiem, Edgars ir pārliecināts, ka lielo samu pazušana ir cieši saistīta ar to, ka pēc pieņemtajiem likuma grozījumiem Daugavas posmā līdz pat Aizkraukles pilsdrupām ir atļautas zemūdens medības: “Šajā posmā Daugavai nav krasta zonas. Upes dziļums nepārsniedz 3 — 3,5 m, gultne ir gluda kā galds, zivīm nav īsti, kur paslēpties. Ja tās ir medības, tad medniekam vajadzētu ienirt, atrast zivi, izšaut.