Mazpilsēta ar savu šarmu. Jaunjelgava — vārti uz Sēliju

Jaunjelgava, ko dēvē par vārtiem uz Sēliju, ir šarmanta mazpilsēta Daugavas krastā ar senu vēsturi, kuras atblāzma joprojām atstarojas ēku fasādēs. Pilsētas lielākā vērtība ir tās iedzīvotāji, cilvēki — darītāji, kuru veikums ir kā sēklas — to augļi iepriecina kā vietējos iedzīvotājus, tā viesus. Lai patiešām iepazītu Jaunjelgavu, jāatmet aizspriedumi un jāparaugās ar vietējo acīm — skaista, perspektīva vieta, kas nebeidz pārsteigt.

Mēs to varam, jo esam tā vērti

Vienas no pirmajām durvīm, ko ver vaļā ikviens Jaunjelgavas viesis, ir tūrisma informācijas punktā. Šeit apmeklētājus sagaida tā sirds un dvēsele Linda Onužāne. Kādreizējā aizkraukliete, kas pirms vairākiem gadiem iesakņojās vecvecāku dzimtenē Jaunjelgavā.

Pēc vidusskolas beigšanas Linda trīs gadus mācījās tūrismu. Kā viņa pati stāsta, tas bija apzināts lēmums, viņa vēlējās darboties tūrisma jomā, būt par gidi. Mācības Linda gan nepabeidza, pēc ārzemju praksēm iestājās radošā pauze. Tā kā Lindai patika darbs ar cilvēkiem un bērniem, viņa izmācījās par pirmsskolas un sākumskolas pedagogu. Pēc astoņiem bērnudārzā nostrādātiem gadiem radās iespēja pamēģināt darbu tūrismā. “Darbs ir publisks, bieži nākas izkāpt ārpus sava komforta zonas. Man ir paveicies ikdienā sastrādāties ar radošiem un darīt gribošiem cilvēkiem. Man patīk Sandras Smonas, Jaunjelgavas kultūras centra direktores, nostāja — Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji to ir pelnījuši! Viņa to saka bieži un vārdus iedzīvina katrā pasākumā. Man patīk šī nostāja — mēs varam to izdarīt, jo esam tā vērti. Kultūra un tūrisms ir ļoti cieši saistīti, tā ir harmoniska sadarbība. Ir svarīgi, ka tūrismā strādā vietējais cilvēks. Es mīlu savu pilsētu un caur savu skatījumu spēju atklāt Jaunjelgavas skaistumu. Reizēm jūtos kā influencere. Lai gan man ne pārāk patīk darboties pie datora, sociālie tīkli tagad ir mana ikdiena. Paplašinājies redzesloks, draugu, paziņu pulks kļuvis ievērojami lielāks. Strādājot bērnudārzā, man bija savs nelielais loks, kurā ik dienu darbojos, tūrisma pienākumi pavēra plašākus apvāršņus. Darbs lika iedziļināties pilsētas vēsturē. Gadiem dzīvojot Jaunjelgavā, nezināju, cik unikālas apskates vietas pie mums ir,” stāsta jaunjelgaviete.

Tūrisma informācijas punktā var iepazīties ne tikai ar pilsētas vēsturi un ievērojamākajām apskates vietām, bet arī satikt vietējos amatniekus caur viņu darbiem. Tūrisma centrā iespējams iegādāties dažādas piemiņas veltes, praktiskus niekus un mākslas darbus, ko darinājuši vietējie. Sadarbībā ar izstrādātājiem realizēts arī Lindas radošums — viņas iemūžinātie saulrieti rotā magnētus, radītas arī krūzes ar pilsētas vienu no simboliem — baltu kazu.

Modes kliedziens, ko izpratīs tikai vietējie

Jaunjelgava ir Sēlijas sākums, bet ar savu personību, unikālo individualitāti. Braucot dziļāk, tālāk vēsturiskajā Sēlijas novadā, atklāsies pavisam cits novads. “Vienādības zīmi starp jaunjelgavieti un sēli likt nevar, drīzāk daudzpunkti… Saka, ka sēlis ir lepns un patstāvīgs, izdarīgs — jā, tādi mēs esam. Bet vai tādi nav visi latvieši?” secina Linda. Viņa atzīst, ka pēdējā laikā Sēlija kļuvusi par tādu kā modes kliedzienu vai brendu. “Lai izjustu Sēliju, tajā ir jādzīvo. Atbraukt un paskatīties ir forši, bet, lai to izjustu, vajag te padzīvot nedēļu vai divas. Es lepojos, ka esam kā vārti uz Sēliju, un stāstu par to visu, ko zinu. Diemžēl dažiem Sēlija ir modes lieta, īpaši šobrīd — ne visi apzinās, kas aiz šī vārda patiesībā slēpjas,” sajūtās dalās jaunjelgaviete. Linda paņem grāmatu, lai uzskatāmi parādītu Sēlijas identitātes zīmi Jaunjelgavai. Viņasprāt, tā vislabāk raksturo Jaunjelgavu kā kultūrvēsturiskā novada daļu: “Priekšā ir žogs, kā sēta, uz podesta stāv ebreju drānās ģērbts vīrietis un sieviete. Aiz muguras redzams mežs, ar ko mazpilsēta tiešām var lepoties. Divi sētas sargātāji. Podesti apzīmē mūsu vērtības, tradīcijas un laukus. Šī zīme lieliski apzīmē Jaunjelgavu kā vārtus uz Sēliju.”

Vēna, kas uztur pilsētas asinsriti

Jaunjelgavas viesus visvairāk piesaista vecpilsētas centrs, ebreju kapi, promenāde un citas tūristiem tīkamas vietas. Pilsēta ir skaista visos gadalaikos, taču, lai atklātu vietas patieso “odziņu”, vēlams doties ekskursijā gida pavadībā. “Katru reizi mazpilsētas skaistums pārsteidz — saulriets promenādē ikreiz ir atšķirīgs. Lai gan tā pati vieta, Daugava un saule, bet ainava ikreiz iemirdzas citādāk. Man patīk Jaunjelgavas miers, var aizbraukt ceļojumā, bet nekur nav tik labi kā mājās,” jūsmo jaunjelgaviete.

Centrālā Jelgavas iela Jaunjelgavā ir galvenā vēna, kas uztur pilsētas asinsriti. Šeit ir viss — ēdināšanas uzņēmums, kultūras nams, biedrības “Radi” māja, Vecpilsētas parks un daudz kas cits. Izbraucot caur centrālo ielu, iespējams apskatīt Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem veltīto stēlu, piemiņas zīmi Lielajai sinagogai un virkni senu ēku, kas uz brīdi sajūtās aizved pagātnē.

Par pilsētas pievienoto vērtību Linda uzskata mazpilsētas mieru. Te var atpūsties, nav jāsamierinās ar pilsētas drūzmu. Citējot Imanta Ziedoņa rindas, Linda pilsētu raksturo ar vārdiem “kad sirds iesāpas no skaistuma” — tas ir par Jaunjelgavu. Mazpilsēta ar savu šarmu un perspektīvu.

Piederību pilsētai stiprina iesaistīšanās pašdarbības kolektīvos. Lai gan Linda ceļa traumas dēļ pēdējo gadu aktīvi nedejo, viņa iesaistās tautas deju kolektīva dzīvē. “Ārpus darba laika gribas satikt cilvēkus ar līdzīgām interesēm, labi un kvalitatīvi pavadīt laiku. Jaunjelgavā ir plašas pašdarbības iespējas kā pieaugušo, tā bērnu gaumēm. Tas stiprina piederības sajūtu pilsētai un kopienai — līdzcilvēkiem.”

Projekts “Sēlijas kopienu stāsti” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursa “Sēlijas kultūras programma” finansiālu atbalstu.

+ 22