Lauksaimniekiem pārmaiņām jāgatavojas laikus. Nākamajā gadā spēkā stāsies jauni noteikumi subsīdiju saņemšanai.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi kopējas lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu nākamajam plānošanas periodam — no 2023. līdz 2027. gadam. Tajā paredzētas būtiskas izmaiņas. Vairāk par tām stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Aizkraukles biroja vadītāja Madara Vēvere.

Zaļināšanas vietā ekoshēmas

Šogad lauksaimniekiem jāgatavojas gaidāmajām pārmaiņām, kas ar nākamo gadu skars platību un citus maksājumus. Līdz šim, lai saņemtu papildu atbalstu, spēkā bija zaļināšanas prasība, kas noteica kultūraugu dažādošanu, ekoloģiski nozīmīgu platību izveidošanu vai uzturēšanu, kā arī esošo ilggadīgo zālāju saglabāšanu. Zaļināšanas vietā jaunais ZM plāns paredz septiņas ekoshēmas, no kurām jāizvēlas viena, un attiecīgi par tās realizēšanu paredzēts papildu atbalsts. Dalība šajās shēmās ir brīvprātīga. Viena no prasībām, piedaloties šajā shēmā, ir augsnes analīzes nepieciešamība. Analīzēm jābūt veiktām pēdējos piecos gados. Otra būtiska izmaiņa ir obligāts lauku mēslošanas plāns. Savukārt tiem lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar piena ražošanu, liellopu audzēšanu, jāizveido barības devu aprēķinu plāns. Tāpat jāizveido augu aizsardzības līdzekļu lietošanas plāns utt. Viena no prasībām bioloģisko saimniecību īpašniekiem būs obligātas apmācības, kurās jāsavāc noteiktais punktu skaits. Savukārt saimniecībām ar nelielu hektāru skaitu, lai saņemtu atbalstu, stāsies spēkā prasība, ka jāapsaimnieko vismaz viens hektārs zemes, bet, ja platība lielāka, visai jābūt apsaimniekotai. Šīs saimniecības varēs pieteikties tiešajam maksājumam — 500 eiro gadā. Citu tiešo maksājumu šīm saimniecībām nebūs.

Informācija būs jāiesniedz regulāri

ZM Lauksaimniecības departamenta, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta un Lauku attīstības atbalsta departamenta speciālisti, komentējot jaunos noteikumus, saka, mēslošanas plāni jāsagatavo jau pašlaik neatkarīgi no tā, vai lauksaimnieks piesakās maksājumiem vai ne. Savukārt, ja saimniecībā tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, tad to nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtību. Ja saimniecība atrodas īpaši jutīgajā teritorijā, tad šo prasību nosaka MK noteikumi par prasībām ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma.Lauksaimniecības departaments arī vēsta, ka nākamajā plānošanas periodā, kurš sāksies 2023. gadā, kad stāsies spēkā jauni kopējo lauksaimniecības politikas atbalsta saņemšanas nosacījumi, piedāvātās ekoshēmas nodrošinās papildu atbalstu lauksaimniekam, kurš apņemsies ievērot klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, un atbalstu piešķirs par platību, kurā tiks nodrošināta šādu prakšu izpilde. Kopumā Latvijā ir paredzēts īstenot septiņas ekoshēmas, un trijās no tām ir nosacījums par mēslošanas plāna sagatavošanu un ievērošanu: eksohēma “Atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi”, eksohēma “Slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības prakses” un eksohēma “Optimāla augsnes pH līmeņa uzturēšana augu augšanai”.Mēslošanas plāni ir jāsagatavo, lai pamatotu mēslošanas vajadzību saimniecībā un nodrošinātu sabalansētu mēslojuma lietošanu. Atbalsta saņemšanas nosacījumi paredz, ka mēslošanas plāns būs jāsagatavo un jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) elektroniskajā sistēmā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai, bet ilggadīgiem sējumiem un stādījumiem — līdz veģetācijas sākumam, ņemot vērā augšņu agroķīmiskos datus, arī konkrētā laukā audzētos un plānotos kultūraugus. Elektroniskā sistēmā regulāri būs jāsniedz arī informācija par izlietoto mēslošanas līdzekļu veidiem, daudzumiem un iestrādes datumu.Savukārt nosacījums par barības plāna izstrādi būs viens no agrovides maksājuma “Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība” nosacījumiem. Šis atbalsta pasākums būs lauksaimniekiem brīvprātīgs, un attiecīgi tie lauksaimnieki, kuri izvēlēsies tam pieteikties, uzņemsies piecu gadu saistības saimniekot atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tostarp veicot barības devu plānošanu, pamatojoties uz laboratorisko analīžu rezultātiem, kā arī ievērojot citas prasības. Detalizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi būs zināmi 2022. gada beigās. Zemkopības ministrija atgādina: jāņem vērā — vēl ir iespējamas arī izmaiņas, un šo pasākumu īstenošanai ir jāsaņem Eiropas Komisijas apstiprinājums.

Būs papildu izdevumi

LLKC Aizkraukles biroja vadītāja Madara Vēvere saka, daļa lauksaimnieku var nezināt par šīm jaunajām prasībām vai to izpildi atlikt uz vēlāku laiku. Tas nozīmētu, ka, neizpildot šīs prasības, nākamajā gadā saimniecība nesaņems papildu atbalsta maksājumus. Pašlaik LLKC speciālisti konsultācijas par jauno prasību ieviešanu sniedz bez maksas. Tomēr jāņem vērā, ka katras no prasībām izpildei būs nepieciešami papildu finansiāli izdevumi. Piemēram, laboratorijai, kas ir VAAD vai citviet, jāmaksā par augsnes analīžu veikšanu, kas gan nav liela summa. Savukārt mēslošanas plānu un lopbarības devu plānu var izveidot sadarbībā ar LLKC speciālistiem bez maksas. Tuvākie speciālisti ir Aizkrauklē un Jēkabpilī.Madara Vēvere teic, ka šogad, tuvākajā laikā, LLKC rīkos tiešsaistes seminārus — apmācības, kas īpaši noderīgas būtu mazajām lauku saimniecībām, jo lielajās saimniecībās, piemēram, mēslošanas plāns arī līdz šim bija obligāts. Tajās izskaidros, piemēram, kā pašiem izveidot mēslošanas plānu. Ja saimniecība nodarbojas ar vienas kultūras, piemēram, upeņu, audzēšanu, šāda plāna izveide nebūs sarežģīta.

Prasības attieksies uz visiem ES zemniekiem

Šādu izmaiņu galvenais mērķis ir Eiropas Savienības “zaļā kursa” ievērošana, pesticīdu un minerālmēslu lietošanas samazināšana, saudzīgāka attieksme pret dabu, spiežot strādāt pēc iespējas bioloģiski. Kā zināms, dažādu politisku notikumu rezultātā, tajā skaitā sankcijām pret Baltkrieviju, minerālmēsli šajā sezonā jau ir ļoti dārgi. Lauksaimnieki, kas tos neiepirka iepriekš, varbūt nevarēs atļauties iegādāties un būs spiesti izmantot citas mēslošanas metodes. Attiecībā uz obligāto prasību par augsnes analīzēm LLKC speciāliste teic, ka tās vajadzētu veikt neatkarīgi no Eiropas prasībām. Nereti nākoties saskarties ar gadījumiem, kuros lauksaimnieks nezina augsnes sastāvu, izvēlas audzēt neatbilstošu kultūru un rezultāts nav tāds, kāds iecerēts. Tā kā Aizkraukles pusē pārsvarā ir skāba augsne, zemenes tādā nelabprāt aug. Sarežģīti ir ielabot augsni pēc tam, kad augi jau ir iestādīti vai iesēti, piemēram, rindstarpās ielabot augsni zemenēm. Tāpēc šajā gadījumā var teikt, ka Eiropa māca, kā pareizi saimniekot. Ieguvums varētu būt arī piena ražotājiem, kuri līdz šim mazāk uzmanības pievērsa barības devām dzīvniekiem, līdz ar to mazāks bija izslaukums.Jaunās prasības neattieksies tikai uz saimniekošanu Latvijā, bet tiks ieviestas visā Eiropas Savienībā. Loģiski, ka daudzviet šie jaunumi jau radījuši sašutumu, jo, piemēram, graudu audzētāji var nesasniegt iepriekšējo gadu ražību.