Aizvadīta Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, kad visa Latvija iemirdzējās sarkanbaltsarkanās krāsās. Katru svētku priekšvakarā der pārbaudīt, vai karogs, ko plānots izkārt pie ēkas fasādes vai pagalmā nostiprinātā mastā, nav bojāts, izbalējis, netīrs vai citādi nepiemērots lietošanai. Tāpat svarīgi zināt, kad, kur un kā valsts simbolu drīkst izvietot, lai svētku prieku neaizēnotu negaidīti saņemts sods.

Par Latvijas valsts karoga, Eiropas Savienības karoga, NATO karoga un citu karogu lietošanu pie ēkām un telpās atbilstoši Latvijas valsts karoga likumam un Latvijas valsts karoga piemērošanas noteikumiem atbildīgs ir attiecīgās ēkas vai telpu valdītājs vai turētājs, vai tā pilnvarota persona, kurai ir šāds pienākums.

Nereti pilsētvidē svētku noformējumos, kā arī dažādos valstiskas nozīmes pasākumos ir redzami un tirdzniecības vietās nopērkami Latvijas valsts karogi krāsā, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Ja Latvijas valsts karogu izgatavo no auduma, tad tā sarkanajai krāsai ir jāatbilst Pantone Textile Colour System 19-1629 TPX vai 19-1629 TC krāsas kodam. Neatkarīgi no karoga lieluma sarkanbaltsarkano svītru attiecībai ir jābūt 2 : 1 : 2, bet platuma un garuma attiecībai — 1 : 2.

Par neatbilstošu valsts karoga lietošanu, izplatīšanu tirgū vai necieņas izrādīšanu pret karogu ir paredzēta administratīvā atbildība. Ja valsts karoga izskats kļuvis neatbilstošs un necienīgs, tad to lietot nedrīkst un tas diskrētā veidā ir jāiznīcina. Uz karoga nedrīkst būt attēloti jebkādi simboli, zīmes vai uzraksti, tas nedrīkst būt papildināts ar dekoratīviem elementiem, piemēram, bārkstīm. Par klajas necieņas izrādīšanu pret Latvijas valsts karogu var piemērot naudas sodu līdz pat 140 naudas soda vienībām jeb 700 eiro.

Savukārt par valsts simbolu zaimošanu Krimināllikuma 93. pants paredz bargu sodu — brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu. Par Latvijas valsts karoga zaimošanu uzskatāmas arī darbības, kas vērstas pret dekoratīvos nolūkos lietotu Latvijas valsts karogu vai Latvijas valsts karoga attēlu.

Sagatavoja Sandra Apine

Karoga veidošanās

■ Sarkanbaltsarkano krāsu lietošana, uzsverot to nacionālo nozīmi, saistāma ar 19. gs. 70. gadu sākumu, kad latviešu studenti pulcējās pie publicista, valodnieka Ata Kronvalda Tērbatas latvju studentu rakstniecības vakaros. Vakarniekiem esot bijis dzeramais rags, kas rotāts ar sarkanbaltsarkanu lenti. Sarkanbaltsarkano krāsu popularizēšana notika, atsaucoties uz informāciju par letu karoga krāsām 13. gs.

“Atskaņu hronikā”, kurā bija minēts cēsnieku karogs.

■ Saskaņā ar Atskaņu hronikas vēstījumu zemgaļi valdnieka Nameiša vadībā gatavojuši karagājienu, lai atriebtos par Kuldīgas komtura nodedzināto Dobeli. Vācu ordeņa Livonijas atzara maršals Gerhards fon Kacenelnbogens, saņemot izlūku ziņas par iespējamo iebrukumu, aicinājis uz Rīgu papildspēkus, un no Cēsīm ieradies vācu ordeņa brālis ar simt letu zemessargiem zem sarkanbaltsarkana karoga.

■ Hronikā pieminētais latviešu karogs ir vienīgais no 13. gs. dokumentāri fiksētajiem tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu karogiem, kam dots krāsu apraksts. Tā kā hronikā pie aprakstītā notikuma nav minēts gads, tad pētnieki min gan 1279. gadu, gan 1280. gadu.

■ Pirmie nozīmīgākie sarkanbaltsarkano krāsu lietojumi LR saistāmi ar valsts proklamēšanas aktu Latvju operas ēkā Rīgā 1918. gada 18. novembrī.

Avots: Latvijas Nacionālā enciklopēdija