Labi, ka tie ir atmiņu ugunskuri

Tikpat darbīga kā iepriekšējās redakcijā bija arī aizvadītā darba nedēļa. Janvāris jau iesoļojis trešajā dekādē, un drīz jaunā gada pirmais mēnesis būs galā. Ārā gan nekas neliecina par ziemu. Rudenīga pelēcība, savukārt vēl neizkusušie sastumtie sniega vaļņi iekrāsojušies tumši kā martā. Taču iepriecina tas, ka diena jau teju par stundu garāka, tātad pavasaris vairs nav aiz kalniem.
Aizvadītā nedēļa pagāja Barikāžu laika atceres zīmē. Manā atmiņā ļoti labi palicis šis laiks. Biju jaunā māmiņa, visas ziņas klausījos radio un skatījos televīzijā. Laiks satraucošs. Vispirms jau ar asinsizliešanu Viļņā. Joprojām acu priekšā televīzijā redzētie dokumentālie kadri. 13. janvāra rītā ar toreizējo sapratni šķita, ka varbūt pie mums tā nenotiks. Bet arī mums sava brīvības ideja bija jāaizstāv. Arvien smagi skatīties un lasīt par šaušanu pie Iekšlietu ministrijas, kurā neiztika bez upuriem.