Kas ietekmē labklājības līmeni Latvijā – dalās uzņēmējs Kristofs Blaus

Ņemot vērā pēdējo gadu ekonomisko situāciju Latvijā un arī Eiropā, ir noderīgi izvērtēt, kuri faktori bremzē mūsu valsts izaugsmi un pazemina labklājības līmeni. Latvijas attīstības virzienu un trajektoriju nosaka mūsu pašu lēmumu pieņēmēji, bet reizēm tas, ko vajadzētu mainīt un uzlabot, ir labāk redzams no malas, ne procesa vidus. ManaBalss.lv, kustības Uzņēmēji Mieram un jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus dalās savās pārdomās par to, kurās sfērās ir nepieciešami uzlabojumi un kā tos panākt.

Latvijai noderētu modernāka pieeja izglītībai

Pēdējo gadu laikā tiek veiktas dažādas izmaiņas izglītības sistēmā Latvijā, bet, iespējams, mums būtu vairāk jādomā par saturiskajām, nevis sistemātiskajām izmaiņām, jo tās zināšanas un prasmes, ko šobrīd apgūst bērni un jaunieši, ir novecojušas. Tai vietā, lai mācītu, kā formatēt tekstu Microsoft Word, būtu nepieciešams mācīt programmēšanu un angļu valodu augstākā līmenī. Tieši šīs prasmes nākotnē absolventiem nodrošinās labi apmaksātu darbu starptautiskos uzņēmumos, uzskata Kristofs Blaus. Programmēšanu un angļu valodu vajadzētu iekļaut skolu programmā kā obligātus priekšmetus jau no 1. klases.

Pēc Kristofa domām, Latvijai būtu jāatver durvis arī ārzemju pasniedzējiem, vieslektoriem un jāmēģina panākt sadarbību ar prestižām ārzemju izglītības iestādēm: “Mūsu izglītības iestādēs vajadzētu ļaut strādāt profesoriem bez latviešu valodas zināšanām. Tas pavērtu durvis Efeju līgas un citu izcilāko augstskolu mācībspēku lekcijām vai pastāvīgiem kursu moduļiem pasaules spožāko prātu vadībā.”

Valsts šobrīd pati liek daudz šķēršļu kvalitatīvākai izglītībai, veiksmīgākai uzņēmējdarbībai un labvēlīgākai jaunuzņēmumu videi, jo nav gana atvērta globālajam tirgum, atzīst uzņēmējs. To var mainīt, atļaujot angļu valodas izmantošanu oficiālā vidē, piemēram, pārtulkojot vietējos likumus angliski un padarot par obligātu pienākumu visām valsts iestādēm apkalpot klientus un kārtot jebkāda veida dokumentāciju arī angļu valodā.

Jāveido jaunuzņēmumiem un lielām kompānijām saistošāka vide

“Piemērs no Igaunijas – katrs ir dzirdējis par Skype, kas šobrīd pieder Microsoft, bet saknes jau paliek, kur bijušas, un daļa programmatūras joprojām top Tallinā. Tas nozīmē, ka ļoti gudri cilvēki var strādāt pasaules līmeņa uzņēmumā un saņemt lielisku atalgojumu, paliekot savā dzimtenē,” saka Kristofs Blaus.

Ārzemju uzņēmumi, kuri atver birojus Latvijā, nav tikai finansiāls ieguvumus valstij, tie sniedz arī virkni nemateriālu ieguvumu – zināšanas, prasmes un pieredzi, kuru mūsu speciālisti var iegūt, strādājot šajos uzņēmumos. Īpaši, ja tas būtu kāds no globālajiem milžiem – Apple, Meta, Amazon, LinkedIn, Microsoft u. tml. VEF kvartāls, Spīķeri, Rīga, Cēsis vai Jūrmala varētu kļūt par biznesa centriem; šīs vietas līdzinātos Maiami, kas ir mājvieta vairākiem starptautiskiem lieluzņēmumiem. Maiami piedāvā uzņēmējiem nodokļu atvieglojumus un dažādos veidos sekmē jaunu spēlētāju parādīšanos tirgū. Latvija pagaidām nepiedāvā pietiekami daudz bonusu, lai lielās korporācijas izvēlētos atvērt jaunus ofisus šeit, un jaunuzņēmumi joprojām saskaras ar daudziem izaicinājumiem esošajā biznesa vidē.

Lielās biznesa haizivis zina, ko vēlas, un meklē sev izdevīgu vietu, tāpēc būtu nepieciešams radīt tādu vidi, ar kuru nespētu konkurēt neviena cita valsts pasaulē. “Starptautiski uzņēmumi, protams apzinās, ka Latvijā ir izdevīgāks darbaspēks, – salīdzinot ar Sanfrancisko, pat četras reizes lētāks, un ir uzņēmumi, kuri to jau izmanto un atver savus birojus Rīgā, bet tie nav gluži Amazon vai Apple. Lai noķertu tāda mēroga lomu, ir jāstrādā drosmīgāk,” spriež Kristofs Blaus.

Energoresursu atkarība no citām valstīm

Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmēja preču un pakalpojumu tirgu gandrīz visā Eiropā. Šis notikums un Krievijas lēmums apturēt gāzes piegādi vairākām ES dalībvalstīm ietekmēja enerģijas, degvielu un kurināmā cenas, kuras jau 2021. gadā sāka strauji augt un tagad liek mums visiem apsvērt jaunus energoapgādes risinājumus.

Mums ir vajadzīga sava enerģija, lai mēs nebūtu atkarīgi no citiem. Kristofs Blaus saskata lielu potenciālu vēja turbīnās – viņš uzskata, ka tās var dot Latvijai energoneatkarību mazāk nekā piecos gados, jo mūsu klimats ir lieliski piemērots vēja parku darbībai. Ja to izdarītu pareizi, Latvijai pat varētu būt pietiekami daudz enerģijas, lai daļu eksportētu uz citām valstīm.

Kristofs Blaus kā vienīgo šķērsli pilnīgai enerģijas neatkarībai saskata nākotnes vīzijas trūkumu valstī un pašvaldībās vai pat apzinātu rīcību citu pušu interesēs: “Ir uzņēmumi, kuri labprāt pie mums izvērstu vēja ģeneratoru darbību, un investoru līdzekļi to vien gaida, lai tiktu ieguldīti vēja parku attīstībā. Mums jāprasa saviem politiķiem pārstāt sabotēt vai apzināti bremzēt enerģijas neatkarību. Būtu rūpīgi jāpārdomā, vai tiešām tumsonīgi un sazvērnieciski argumenti ir to vērti, lai atteiktos no vēl viena pamatīga pakāpiena ceļā uz Latvijas kā Eiropas labklājīgākās valsts statusu, no, iespējams, īstās atslēgas uz pilnīgu neatkarību un bagātāku sabiedrību.”