Kārtējais ķeksīša projekts

Rīgas dome atbalstīja Diasporas relokācijas atbalsta programmu, kas paredz piešķirt 1845 eiro pabalstus reemigrantiem. Pabalstu mērķis ir atbalstīt Latvijas reemigrantus, kuri nesen atgriezušies vai vēlas atgriezties Latvijā, un tos piešķirs no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžetā šim mērķim paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Reemigrants uz pabalstu varēs pretendēt, ja atgriezies Latvijā no ārvalstīm un saņēmis rezidenta statusu ne agrāk kā 180 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas. Viņa pirmreizējai deklarētai dzīvesvietai pēc atgriešanās no ārvalstīm un pieteikuma iesniegšanas dienā jābūt Rīgas pašvaldībā un jābūt nostrādājušam Latvijā reģistrētā uzņēmumā vismaz pēdējos četrus mēnešus, un bruto algai šajā laikā jābūt vismaz 2500 eiro.

Tas gan nav pirmais mēģinājums atgriezt aizbraucējus atpakaļ. Atcerēsimies Reemigrācijas pasākumu plānu 2013.—2016. gadam. Vēlāk nācās atzīt, ka tas ir izgāzies. Ekonomikas ministrija pēc tam taisnojās, ka būtisks šķērslis plāna ieviešanai bija finansējuma trūkums, neraugoties uz to, ka tam aizgāja pusotrs miljons eiro. Gala rezultāts bija tālu no vēlamā. 2018. gadā tapa jauns plāns, tā teikt, kļūdu labojums, kas paredzēja mājās atgriezt 60 000 aizbraukušo. Diemžēl neizdevās atrast datus, cik atgriezās. Lai vai cik, svarīgs ir katrs.

Kāds rezultāts būs Diasporas relokācijas programmai, pagaidām nav zināms. Tas, ka turpina samazināties iedzīvotāju skaits, ir fakts. Piemēram, Rīgā saskaņā ar pašvaldības gada publisko pārskatu, kurš apstiprināts pērn jūnijā, iedzīvotāju skaits 2021. gadā sarucis par 2,1% jeb 14 400.

Pēc šī paša pārskata datiem, 2021. gadā vidējā mēneša bruto darba samaksa galvaspilsētā sasniedza 1434 eiro, palielinoties par 12,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pieņemsim, ka arī pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējā darba alga pieaugusi par kādiem 12%, “uz papīra” tie ir vairāk nekā 1600 eiro, ne 2500 eiro, kā noteikts programmā. Arī Rīgas domes mājaslapā vakanču sadaļā vien daži amati, kuriem šāda vai lielāka darba samaksa. Piemēram, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā būvinspektora darba alga ir 1500 eiro mēnesī. Aizbraucēji pārsvarā ir melnā darba darītāji, kur gan viņiem maksās šādu algu? Ja neizdodas atrast darbu ar 2500 eiro atalgojumu, atbalstam pretendēt nevar. Un kam gan nepieciešams pabalsts, ja algā saņems vairāk? Tā tiešām ir pārdomāta programma vai kārtējais ķeksīša projekts?

Dažkārt šķiet, ka ierēdņi un politiķi dzīvo kādā sevis izdomātā pasaulē. Tik jau vajadzētu saprast, ka ar vienreizējiem pabalstiem ne uz Rīgu, ne citu apdzīvoto vietu cilvēkus atpakaļ nedabūs. Bet tie, kas gribēs atgriezties, to izdarīs arī bez pabalsta. Vai nu labprātīgi, vai apstākļu spiesti. Varbūt tā vietā atbalstīt tos, kuri palikuši tepat un, kā vien var, pacietīgi vai sakostiem zobiem silda valsts ekonomiku?