Izšķērdības cena — tonnām pārtikas atkritumu. Tirdzniecībā radušies pārtikas atkritumi ir nieks

Kā ierasts, Irēnas kundze no Aizkraukles svētdienas vakarā apmeklēja veikalu. Neilgi pirms tā slēgšanas viņa vitrīnās ievēroja pārtikas produktus ar tās dienas derīguma termiņu. Aizkraukliete man uzticēja savas pārdomas — par to, cik nelietderīgi atkritumos tiek izmesta pārtika. Vai tiešām to nevarētu izdalīt trūkumcietējiem vai ziedot kādai dzīvnieku patversmei? Kā izrādās, velns nav tik melns, kā viņu mālē. Veikalu tīkli rūpīgi plāno produkcijas apjomus, dažas produktu grupas pēc ieteicamā derīguma termiņa beigām tiek ziedotas labdarībai. Protams, ir produkti, kuri nonāk atkritumos, taču tie ir tikai 5% pārtikas atkritumu, kas rodas no tirdzniecības. Absolūtā izšķērdība parādās mūsu pašu ledusskapjos. Statistika liecina, ka aptuveni 55% no visiem pārtikas atkritumiem nāk tieši no mājsaimniecībām.

Valstis visā pasaulē apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumu apjomu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāju līmenī un samazināt pārtikas zudumus visā pārtikas ķēdē. Par to vienojās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālasamblejā 2015. gadā, Ilgtspējīgas attīstības mērķu programmā.

Uzklausot labdarības organizāciju lūgumus, Latvijas valdība kopš 2019. gada 1. jūlija ir ļāvusi atdot ziedošanai tos pārtikas krājumus no veikaliem, ražotājiem un vairumtirdzniecības bāzēm, kuru marķējuma “ieteicams līdz” termiņš ir beidzies un kuri nav vēl kļuvuši kaitīgi cilvēku veselībai. Tā ir tēja, kafija, graudaugi, pākšaugi, makaroni, milti, dažādi konservi, cepumi, čipsi, žāvēti augļi un virkne citu sausu un fasētu produktu, kuriem nav vajadzīga speciāla uzglabāšanas temperatūra. Parasti pēc ieteicamā derīguma termiņa beigām tos droši var lietot uzturā vēl divus mēnešus. Ne visi veikalu tīkli aktīvi iesaistās labdarībā, daži to pamato ar niecīgo apjomu, kas rodas, pateicoties rūpīgai plānošanai. Kāda daļa, lielākoties svaigās produkcijas, nonāk arī atkritumos. Lai cik sāpīgi šķistu izmest to, kas vēderu varētu piepildīt vismaz kādam lopiņam, veikalu pārtikas atliekas ir niecīgs apjoms salīdzinājumā ar to, kas ik dienu mēslainē nonāk no mūsu šķīvjiem. Pirms dažiem gadiem Eiropas Savienībā veiktais pētījums rāda, ka mazumtirdzniecības un citu veidu pārtikas izplatīšana rada vismazāk pārtikas atkritumu. Aiz mājsaimniecībām seko ražošanas process, tālāk ir restorāni un ēdināšanas pakalpojumi. Uzrunāju trīs Aizkrauklē esošo veikalu tīklu pārstāvjus, lai uzzinātu vairāk par pārtikas produktu likteni pēc ieteicamā derīguma termiņa beigām, ko papildināju ar uztura speciālistes viedokli.

Visa pamatā — atbildīga plānošana

Ilze Priedīte, “top!” mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja, stāsta, ka, pareizi plānojot tirdzniecības apjomus, neiztirgotās pārtikas daudzums ar beigušos derīguma termiņu ir mazs: “Preces derīguma termiņam tuvojoties beigām, tās laikus apzīmējam ar īpašu atzīmi “Nepalaid garām!”. Kā reiz šo tēmu aktualizējam ar papildu komunikāciju, skaidrojot, ka mazam derīguma termiņam ir daudz plusu. Preces ir tikpat labas kā parasti, vienkārši patērētājam tās ir pieejamas par krietni samazinātāku cenu nekā ikdienā. Tās var būt preces gan ar pēdējās dienas beigu termiņu, ar nedēļas vai divu derīguma periodu, tas atkarīgs no preces un tās pieejamā daudzuma. Šāda veida aktivitāte ļauj nodrošināt to, ka šādu preču, kurām beidzies derīguma termiņš un tās nav iztirgotas, praktiski nav, līdz ar to mums nav jādomā par tālāku preču norakstīšanu. Visa pamatā ir atbildīga plānošana. Aptaujās esam novērojuši, ka pircēji iecienījuši akcijas preces un saprot, ka tām nav ne vainas. Pārtikas apjoms, ar beigušos ieteicamo derīguma termiņu, kas netiek izpirkts, ir tik mazs, ka mēs neiesaistāmies labdarības akcijās, to utilizē, izmetot veikalam piederošā konteinerā.”

Pārtiku ziedo trūkumcietējiem

“Rimi” ir viens no nedaudzajiem veikalu tīkliem, kas ziedo pārtikas produktus, kuriem beidzies ieteicamais izlietošanas termiņš. Inga Bite, “Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja, skaidro — pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka atsevišķas produktu kategorijas ar ieteicamo derīguma termiņu drīkst ziedot arī pēc termiņa beigām. Tā ir eļļa, garšvielas un citi produkti, kas arī pēc ieteicamā derīguma termiņa nezaudē kvalitāti un joprojām ir droši lietošanā. Ministru kabineta noteikumi nosaka pagarinātu termiņu, kura laikā šos produktus var ziedot labdarības organizācijām. Pārtikas produkti iedalās divās derīguma termiņu kategorijās — ieteicams līdz un pēdējās dienas termiņš. Otrās kategorijas produkti pēc termiņa beigām kļūst par pārtikas atkritumiem. Veikalos tos var atpazīt pēc oranžajām uzlīmēm, kas norāda par atlaidi līdz pat 50%. “Tā lielākoties ir svaigā pārtika. Pircējiem ir iespēja iegādāties labas kvalitātes pārtiku par daudz izdevīgāku cenu un uzglabāt to saldētavā. Svaigā pārtika, kurai ir beidzies derīguma termiņš un tā nav izpirkta, tiek attiecīgi utilizēta. Saskaņā ar noteikumiem to nododam Pārtikas un veterinārā dienesta pārraudzībā un sertificētām kompānijām, kas attiecīgi nodarbojas ar šādu produktu utilizāciju. Dārzeņi, kas ir stipri bojāti, tiek nodoti biogāzes ražošanai. Dažādām produktu kategorijām ir atšķirīga utilizēšanas kārtība, kas ir noteikta Ministru kabineta noteikumos, Latvijā šī joma tiek ļoti stingri regulēta. Pārtikas atkritumos nonāk aptuveni 1,6% no kopējā “Rimi” veikalu tīkla pārtikas apjoma. Tas ir ļoti labs rādītājs, ja ņem vērā, ka vidēji pasaulē un Eiropā mazumtirgotājiem tie ir aptuveni 5%. Raugoties uz šo jautājumu globāli, jāņem vērā, ka pētījumi liecina, ka vairāk nekā 50% no pārtikas atkritumiem rodas mājsaimniecībās. Tie, kas rodas piegādes ķēdēs, noliktavās vai veikalos, ir salīdzinoši maza daļa. Pārtikas atkritumu samazināšanai jābūt kopīgam mērķim. Mēs kā veikals meklējam dažādus risinājums, kā palīdzēt un samazināt izmestās pārtikas apjomu. Viens no piemēriem — esam izveidojuši rīku “Iztukšo savu ledusskapi”. Ievadot meklētājā mājās esošos produktus, mākslīgais intelekts, kas ir rīka pamatā, piemeklē dažādas receptes, kas iekļauj izvēlētos produktus. Tas izglīto un palīdz lietotājiem esošos produktus pārvērst gardās maltītēs, tādējādi samazinot izmestās pārtikas daudzumu,” skaidro I. Bite.

Šī gada aprīlī “Rimi” aicināja paplašināt ziedojamās pārtikas produktu klāstu, kas tagad ļauj trūkumcietējiem ziedot sasaldētu gaļu, lasi, kupātus un daudz ko citu. Produkti ar pēdējās dienas termiņu tiek sasaldēti un ziedoti, ievērojot noteiktus standartus un procesus. Šogad veikalu tīkls “Rimi” trūkumcietējiem ziedoja 390 tonnu pārtikas.

Augļus un dārzeņus atdod zoodārza iemītniekiem

“Maxima Latvija” korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā stāsta, ka veikala tīkls rūpējas par to, lai pārtikas aprite veikalos tiktu īstenota lietderīgi un atbildīgi, ieviešot dažāda veida pasākumus: “Jau pašā ķēdes sākumposmā ļoti rūpīgi tiek plānotas preču piegādes veikaliem, balstoties uz datu analīzi par realizētajiem apjomiem salīdzināmos periodos, tādējādi cenšoties izvairīties no pārtikas pārpalikumiem.

Lai kontrolētu šo daudzumu, “Maxima Latvija” izmanto modernas tehnoloģijas un datorizētas sistēmas, kas ļauj sekot pārtikas produktu piegādēm un pārdošanas apjomiem, tāpat arī prognozējot klientu iepirkšanās tendences un konkrēto produktu aktualitāti. Ļoti rūpīgi sekojam līdzi arī produktu derīguma termiņam. Produktus, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas, bet kas vēl ir droši lietošanai uzturā, izvietojam tam īpaši paredzētos plauktos ar norādi “Samazināta cena”. Tas dod iespēju klientam iegādāties vēl kvalitatīvu produktu par samazinātu cenu. Pārtiku ar vēl atbilstošu derīguma termiņu, taču, piemēram, nedaudz bojātu iepakojumu, ziedojam dažādām labdarības organizācijām, kas produktus novirza trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem, zupas virtuvēm u. c. Savukārt pārtikas produktus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, bet kurus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām” ir iespēja ziedot, novirzām dažādām biedrībām vairākos Latvijas reģionos. Šādi tiek ziedoti pārtikas produkti no dažādām kategorijām, piemēram, bakalejas preces, maizes izstrādājumi, konservi un citu kategoriju produkti. 2022. gadā vien novirzījām vairāk kā 172 tūkstošus pārtikas vienību dažādām labdarības organizācijām, kas produktus tālāk izmanto pārtikas pakām un zupas virtuvēm trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem. Jau daudzus gadus sadarbojamies arī ar Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu, ziedojot nestandarta augļus un dārzeņus, ko nevaram piedāvāt saviem klientiem, taču tos atzinīgi novērtē zoodārza iemītnieki.”

Jāpaļaujas uz godaprātu un maņām

BAIBA GRĪNBERGA, uztura speciāliste

Droši pērku visu, kas ir no skābpiena produktiem ar pēdējo dienu ieteicamajiem derīguma termiņiem. Kefīrs, paniņas, dažreiz pat biezpiens — tos bieži var uzglabāt un lietot uzturā arī pēc ieteicamā derīguma termiņa. Ieteicamo termiņu uz produktiem ražotāji norāda prātīgi, ar rezervi. Ieteiktu izvairīties no gaļas un zivju produktu turēšanas ledusskapī, ja tiem beidzies ieteicamais lietošanas derīguma termiņš, savukārt, ievietojot šos produktus saldētavā, bojāšanās process tiek apturēts. Pat pēc mēneša vai diviem šos produktus var atlaidināt un lietot uzturā. Ne vienmēr norādītais termiņš ir noteicošais produkta svaiguma aspekts, būtiski ir uzglabāšanas apstākļi veikalā un piegādes procesā. Neatbilstoši apstākļi var veicināt produkta bojāšanos krietni pirms ražotāja noteiktā derīguma termiņa. Tas ir uzticēšanās jautājums veikalam, kā arī ražotāju un pārvadātāju godaprāts. Lielākajai daļai gaļas produktu tiek pievienoti konservanti, kas pagarina produkta lietošanas termiņu, rūpīgiem jābūt, izvēloties svaigu gaļu un zivis — tās ļoti ātri bojājas. Risku rada toksīni, kas izdalās baktēriju darbības rezultātā. Produktiem ilgstoši esot saldētavā, piemēram, gadu, zūd to uzturvērtība, samazinās arī garšas īpašības. Veikalā pirktus produktus neieteiktu saldētavā uzglabāt ilgāk par diviem, trīs mēnešiem.

Tādi pārtikas produkti kā makaroni un putraimi var sabojāties, ja tajos iemetas pārtikas kodes vai citi insekti. Auzu pārslās ir diezgan augsts tauku procents, tie ir tā saucamie labie tauki, nepiesātinātās taukskābes. Ilgstoši uzglabājot, tās oksidējas. To var noteikt pēc smaržas, var parādīties nepatīkams aromāts, kāds ierasti auzu pārslām nepiemīt. Tās nevajadzētu uzglabāt un lietot uzturā ilgāk par vienu mēnesi pēc ieteicamā derīguma termiņa beigām. Ar ožu var konstatēt pārtikas sabojāšanos produktiem ar labu derīguma termiņu. Šādos gadījumos bez žēlastības vajadzētu tos izmest. Vecāki cilvēki, kuriem oža un smarža vairs nav tik asa, nevar paļauties uz šīm maņām, lai pārliecinātos par produktu svaigumu, tādēļ cilvēki gados biežāk saindējas ar pārtiku. Arī viņu organisma barjersistēmas vairs nav tik spēcīgas, tādēļ pastāv lielāks risks inficēties ar bojātu pārtiku. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.