Ērberģes piecīši

Aizvadītā gada vasarā mūsu ģimenē ienāca kaķēns, kuru mamma nosauca par Džimi. Viņš ir viens no pieciem Ērberģes mežā atrastajiem kaķēniem. Pateicoties sociālo tīklu plašajām iespējām, šī gada sākumā izdevās sarīkot improvizētu Ērberģes mežabrāļu salidojumu.

Par Ērberģes piecīšu glābšanu paldies jāsaka mazzalvietei Evai. Viņa mazos kamoliņus atrada, kad kopā ar savu tanti bija devusies uz mežu sēņot. Kad aicinu Evu pastāstīt, kā kuram viņas atradenītim klājas šodien, jo gribu par to uzrakstīt, viņa saka — vai, cik jauki, mums būs piecas mazas slavenības!

Sēņu vietā atrod kaķēnus

Aicināta atcerēties to dienu, viņa stāsta: “Braucām ar tanti uz mežu sēnēs. Tā kā ceļš nesen bija greiderēts, bija ļoti grūta braukšana un mēs nolēmām apstāties, atpūsties un pie reizes palūkot, vai būs kāda sēnīte. Iegājām mežā, un es izdzirdēju ņaudienus. Kad par to ieminējos tantei, viņa neticēja, jo no kurienes gan kaķi meža vidū?! Taču ņaudēšana turpinājās, un es pasaucu kaķīšus. Tad no krūmiem parādījās maziņa astīte un ņaudošs, mazs kaķītis. Pirmā pretī man iznāca kaķenīte, vismazākā no visa bariņa. Tad izskrēja vēl viens, tad vēl trešais un ceturtais. Pasaucu vēlreiz un kādu gabaliņu tālāk sadzirdēju vēl vienu ņaudētāju. Gāju skatīties, un zem papardēm tupēja arī piektais. Visi kaķīši burtiski aplipa mums apkārt, tik priecīgi viņi bija!”Tā kā sievietes uz mežu bija devušās ar velosipēdiem, aizvest ņaudošo bariņu uz mājām uzreiz nebija iespējams, tāpēc viņas devās pēc mašīnas. “Grūti bija noskatīties, kā viņi paliek mežā, tāpēc centāmies visu darīt ļoti ātri. Mājās pastāstīju tētim par atradumu, ņēmām kasti, mīksto barību, segas un devāmies atpakaļ uz mežu.” Pamazām kļuva tumšs, un Evai jau likās, ka kaķēnu atstātajā vietā vairs nebūs. Taču, pasaucot dzīvnieciņus, mazā varone atkal soļoja pretī, vedot pārējos līdzi. Brauciens mājās bijis piedzīvojumu pilns, jo kaķēni nemaz tik mierīgi kastē nesēdēja, viens uzkāpa uz Evas pleca un tā arī sēžot aizbrauca līdz galam.

Par notikušo Eva pastāstīja māsīcai Kristīnei, un viņa savukārt ievietoja atradenīšu fotogrāfiju savā “Facebook” lapā. Pateicoties tam, kaķēni ātri atrada jaunas mājas. Eva saka lielu paldies viņai par to!

Patīk lēkt un dauzīties

Pirmais jaunas mājas atrada melnais kaķēns, vārdā Pipars, viņš tagad dzīvo pie Evas kaimiņiem. Otrais uz jaunajām mājām Aizkrauklē aizceļoja mūsu Džimis. Vēl pēc pāris dienām uz Baldoni devās divi kaķēni — Giness un Beilija, mazulīte, kas izglāba parējos. Pie savas glābējas Evas palika Margo.

Kaķu puika Pipars, kuram vārdu deva jaunās saimnieces dēls, ģimenē iejutās ļoti ātri. Viņš ir mīļš un draudzīgs, ar pamatīgu rakstura devu. Augot kļuvis pa mazu velniņu, kam patīk darīt blēņas — plēst papīrus, dzenāt mantas, gāzt visu riņķī, dzenāt kaķu meiteni, šad tad kādam iekost spēlējoties. “Piparam nepatīk palikt vienam, viņš skaļi protestē, tāpēc vienmēr ir cilvēka tuvumā. Ja naktī Piparam paliek garlaicīgi, viņš nāk modināt augšā, laizot un kožot sejā, bet pārsvarā naktis ir klusas un mierīgas, jo patīk gulēt blakus dēlam,” stāsta saimniece.

Margo sākumā bijusi ļoti kautrīga kaķenīte, ļoti mierīga un nedaudz pat bailīga. Taču ātri iejutusies un tagad ir pilnīgs pretstats, kļuvusi par dzīvespriecīgu, aktīvu kaķīti, kurai ļoti patīk dauzīties un uzlēkt, cik vien augstu var! Patīk spēlēt ķeršanas, kad pamet rotaļlietu, un viņa nes atpakaļ, ļoti labprāt dzīvojas pa ūdeni!

Visu dara kopā

Laikam jau radniecības saites mazajiem pūkaiņiem ir ļoti izteiktas, jo arī Džimis, kamēr bija pavisam mazs, zobiņus asinot, mēģināja kodīt gan saimnieci, gan visus ciemiņus. Arī Džimi var saukt par īstu alpīnistu, jo viņam patīk uzlēkt, cik vien augstu var — uz durvīm vai plaukta virtuvē, kas piekārts pie griestiem. Mazajam strīpainim, kuru ģimene mēdz saukt arī par tīģerēnu, šķēršļu praktiski nav. Viņam patīk atnest pamestu mantu, vērot, kā saimniece mazgā muti, un spēlēties ar tekošu ūdeni. Katrā ziņā atradenītis mājās ienesis gan jaunas rūpes, gan lielu prieku.

Giness un Beilija uz jaunajām mājām devās kopā. Abi, kā jau brālis un māsa, patiešām visu dara kopā un ir nešķirami. Lai gan Beilija ir augumā mazāka, viņa ir lielākā blēņdare. Beilijai ļoti patīk gāzt saimnieces orhideju podiņus un līst puķu vāzēs. Giness savukārt ļoti priecājas par cilvēku klātbūtni — vienmēr ir blakus saimnieces meitiņai, uz paklāja spēlējoties, vai pie saimniekiem dīvānā vakarā televīzijas skatīšanās laikā. Abiem kaķiem mīļākā nodarbe ir vērot putnus aiz loga, bet, kad tiek piedāvāta iespēja iziet ārā, abi uz saimniekiem vien noskatās ar skatienu: “Ejiet paši, tur ir auksts.”