Dzīvojam hibrīdkara apstākļos. Pāriešana no premjera amata uz Ārlietu ministru nav grēku nožēlošana

Pagājušās nedēļas lielākais Latvijas mēroga notikums, manuprāt, bija vētra Bauskā. Tā kā esmu dzimis un audzis šajā pilsētā, tāpat, kā mana māsa, sazvanoties ar viņu dalījāmies iespaidos. Jāatzīst, ka savām acīm postažu neredzējām, vien ziņās, soctīklu video un uzklausot baušķenieku teikto. Es tajā laikā biju Valmierā, māsa — savās mājās Floridā. Meteorologi teic, ka vēja ātrums brāzmās bija ap trīsdesmit metru sekundē. Latvijā kas neikdienišķs, bet, salīdzinot ar viesuļvētru, kuras ātrums ir ap 70 metriem sekundē, tāds stiprāks vējiņš vien ir. Telefoniski šo notikumu apspriedām ar māsu, kura jau vairākus gadus dzīvo Amerikā, vietā, kur viesuļvētras pieredz katru gadu. Attieksme mainās spējā salīdzināt. Vētra darbu sagādāja daudziem meistariem, kuri jau nākamajā dienā ķērās pie darba, atjaunoja izārdītos jumtus.

Jau jūlija vidus, bet ir sajūta, ka skola, mācības turpinās. Katru nedēļu parādās pa ziņai saistībā ar izglītību. Viena no tām...