www. staburags.lv
Krāslavā notika diskusija “Latgales reģionālo mediju institucionālais atbalsts Latvijas drošības kontekstā”, ko rīkoja Kultūras ministrija, pieaicinot reģionālos medijus, ministrus, Saeimas un pašvaldības pārstāvjus.
Autors: EGITA TERĒZE JONĀNE, “VIETĒJĀ LATGALES AVĪZE”
Diskusijas par reģionālo mediju lomu un pastāvēšanu notiek jau vairākus gadus, un, pateicoties Latvijas Reģionālo mediju asociācijai, tikai šī gada laikā tādas diskusijas mudina Valsts prezidentu, valdības ministrus un Saeimas politiķus aizdomāties par reģionālajiem medijiem kā demokrātijas, valsts valodas un drošības sargiem.
Arī šoreiz, Kultūras ministrijas uzaicināti un moderatora Kārļa Dagiļa uzrunāti, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kultūras ministre Agnese Lāce, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka pauda atbalstu reģionālajiem medijiem. Tas varētu būt gan institucionālais, gan Mediju atbalsta fonda finansējums. Tāpat viņi uzsvēra, ka institucionālajam finansējumam jābūt caurspīdīgam un ilgtermiņā un ka sabiedrībai pretī jāsaņem kvalitāte, kuru varētu sekmēt no valsts puses un uzraudzīt no nozares puses, ņemot vērā konkrētus kvalitātes kritērijus.
Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītāja Ivonna Plaude (“Neatkarīgās Tukuma Ziņas”) pastāstīja par lielajiem izaicinājumiem — globalizāciju un lasītāju paradumu maiņu, kā arī digitalizāciju. Reģionālo mediju darbu un attīstību ietekmē pašvaldību informatīvie izdevumi, kas, pārkāpjot likumus, ar veselu štata darbinieku komandu, kas saņem lielas algas, izliekas par mediju, publicējot intervijas, svētku aprakstus un pat reklāmas. Tāpat Latvijā ir palicis tikai viens preses drukātājs — “Poligrāfijas grupa Mūkusala”, jo “Latgales druka” vairs nedrukā presi, un atkal ir pieaugušas šī pakalpojuma izmaksas. Reģionālie mediji ir spiesti domāt par izdzīvošanu nevis attīstību arī tāpēc, ka valsts uzņēmums “Latvijas pasts” katru gadu palielina reģionālās preses izplatīšanas cenas, un šobrīd jau zināms, ka jaunais pieaugums varētu būt par vairāk nekā 20%. Tikmēr lasītāju paliek mazāk, sarūk reklāmas tirgus, turklāt Mediju atbalsta fonda projektu konkursā iesaistās valsts uzņēmumi un citi spēlētāji, un tas nav godīgi, tāpēc ka šis fonds bija dibināts reģionālo mediju atbalstam. Un, runājot par Mediju atbalsta fonda finansējumu, vienam medijam tā nav liela summa — tie ir aptuveni 3000 eiro mēnesī.
Tāpat Ivonna Plaude prezentācijā uzsvēra asociācijas biedru (esam kopā 44 biedri — mediji, kas aptver vairāk nekā 470 000 iedzīvotāju auditoriju) priekšlikumus: PVN 0% likmi; saglabāt iespēju maksāt autoratlīdzību; pilns atbalsts “Latvijas pastam” par reģionālās preses piegādi laukos; stipendijas vai algas diviem trim jaunajiem profesionāļiem; atbalsta fonds rezervistu brigādei; Mediju atbalsta fonda “izravēšana” (jāliedz dalība valsts uzņēmumiem, pirms vēlēšanām izveidotiem medijiem utt.); vietējo mediju abonēšanas iekļaušana sociālo pakalpojumu grozā; valsts apmaksāta informācijas ievietošana reģionālajos medijos.
Par valsts atbalstu reģionālajiem medijiem runāja Kultūras ministrijas pārstāvis Kristers Pļešakovs, kurš apkopoja arī valsts finansiālā atbalsta veidus mediju pamatdarbības nodrošināšanai. Piešķirto naudu reģionālie mediji varētu izlietot, lai segtu elektrības, drukas, tipogrāfijas un telpu uzturēšanas izmaksas; samaksātu algas redaktoriem; maksātu stipendijas jaunajiem žurnālistiem; digitalizētos. Tāpat bija uzsvērti arī šī finansējuma piešķiršanas kritēriji — kvalitāte; medijs ir Latvijas Mediju ētikas padomes biedrs; atklāta informācija par medija īpašniekiem; caurspīdīgs publiskais finansējums; ierobežots pašvaldības atbalsta finansējums; katru gadu samazinās valsts atbalsts, bet palielinās pašu apgrozījums.
Balvu laikraksta “Vaduguns” redaktors Edgars Gabranovs uzsvēra, ka laikraksts turpina pastāvēt, tomēr jāsekmē jauno žurnālistu nākšanu uz reģioniem (šogad laikrakstu pameta divi žurnālisti, jo devās pelnītā atpūtā).
Par laikraksta “Ludzas Zeme” likvidēšanas iemesliem stāstīja šī laikraksta redaktore Laima Linuža (Mediju atbalsta fonds šogad piešķīra mazāku finansējumu, jo šī laikraksta tāmēs bija iekļautas nepamatoti lielas izmaksas).
Savu redzējumu pauda arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pārstāve Sandra Sprudzāne, Latvijas Raidorganizācijas asociācijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris un Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga, uzsverot vairākus izaicinājumus, tostarp digitalizāciju un kvalitāti.
Reģionālo mediju vadītāji Jeļena Bobkova (“Latgales Laiks”), Jevgēņijs Carevs (radio “Alise Plus”), Ausma Sprukte-Kozule (“Latgales Reģionālā Televīzija”), Iveta Leikuma (Krāslavas laikraksts “Ezerzeme”) un citi runāja arī par apraides izdevumu segšanu, mediju krievu valodā finansēšanu, autoratlīdzību, ministriju konkursu caurspīdīgumu u. c. vajadzībām, kas valstij jāpatur savā redzeslokā, piešķirot reģionāliem medijiem institucionālo atbalstu.
Reklāma