“Čučumuižā” iekodētas tās vērtības, kuras ir 10 baušļos

Ir tāda zeme, kur notiek brīnumi, un tā ir “Čučumuiža”. Tās adrese ir visai neparasta — zem Lielā Rūķa mices. Ar rūķu piedzīvojumiem ir izaugušas pāris paaudzes, un tie turpinās. Par tiem vislabāk zina pastāstīt rūķu krustmāmiņa Dina Kristīne Bitēna. Taču paši mazākie to visu varēs redzēt 20. aprīlī Aizkraukles kultūras centrā.
Savu bērnību nav pazaudējuši
— Neticami, ka Čučumuižai jau 30 gadu!
— Mazlietiņ vairāk, bet 30 gadi, kā sāka rādīt televīzijā.
— Kādi bija šī projekta pirmsākumi?
— Es rakstīju scenārijus raidījumam “Miedziņš nāk”, un kādos no tiem piedalījāmies arī kā aktieri. “Miedziņš” beidzās, un bērniem vairs nebija vakara pasaciņas. 1992. gadā televīzija bija ļoti atvērta tādā ziņā, ka varēja piedāvāt savus raidījumus, nebija jāraksta nekādi projekti. Ja raidījums cilvēkiem patika, tas turpinājās. Mēs piedāvājām savu “Čučumuižu”. Gan vīram, komponistam Atvaram Sirmajam, gan man pirms gulētiešanas vecvecāki teica: “Laiks uz Čučumuižu!” Tā ir kā sapņu zeme, un sapņos, kā mēs zinām, piepildās arī brīnumi. Kāpēc tāda sapņu zeme nevarētu būt, arī nomodā esot, ieskatoties rūķu pasaules lodziņā? Tad mēs nolēmām piedāvāt vakara raidījumu ar nosaukumu “Čučumuiža”. Man jau bija gatava pasaka — to pa šiem gadiem ir radies daudz, šķiet, pāri 200, vajadzētu tās izdot grāmatā. Domāju, katru notikumu vajadzētu izdot atsevišķi, ielikt daudz krāsainu bilžu. Bērniem, ja viņi lasa, patīk skatīties arī bildes.