Cittautiešu laipnība pret savējo nīgrumu

Sabiedrība Latvijā paliek arvien agresīvāka, nelaipnāka, un daļa “tvaiku” nolaiž komentāros internetā. Vienmēr esmu brīnījies par šajos cilvēkos tik lielo naida, ļaunuma daudzumu, kuru viņi ikdienā nes sevī. Tāpēc ir tik patīkami vismaz uz pāris dienām izrauties no Latvijas, no nomācoši drūmās vides, lai “saēstos” laipnību. Kāpēc citviet nepazīstami cilvēki smaida, bet pie mums pat virsū neskatās? Kāpēc, mēģinot pieteikt savu suni uz apmācībām, “skolotāja” sāk lasīt morāli par to, cik bezatbildīgs saimnieks esmu, un cik bezcerīgs ir mans suns? Patiesībā tieši latviski runājošie tautieši saskarsmē ir visnepatīkamākā publika. Absolūti pretēja attieksme ir no cittautiešiem. Piemēram, mana pieredze rāda, ka krievi ir atsaucīgi, saprotoši, atvērti visam jaunajam. Zinātniski pierādīts, ka nācijai, lai tā attīstītos, ir jāsajaucas ar ienācējiem no ārpuses. Diemžēl mūsos ieslēdzies ačgārns pašsaglabāšanās instinkts, kas rezultātā noved pie stagnēšanas un izmiršanas. Tomēr, neraugoties ne uz ko, ceturtdien bija pēdējā diena, kad daļai Latvijā dzīvojošu Krievijas pilsoņu iespējams iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Ja to nedarīs, vajadzēs atstāt Latviju. Vēl gan īsti neesot zināms, cik šādu Krievijas pilsoņu pie mums dzīvo. Saprotams, ka pēc Krievijas agresijas Ukrainā šīs valsts pilsoņi ir vairāk kā nevēlami. Nevēloties mainīt pilsonību, viņi demonstrē savu lojalitāti agresorvalstij.