“Staburaga” lasītās jautā: “Gribētu zināt, kas notiek ar licencēto makšķerēšanu lejpus Pļaviņu HES? Kopš novadu reformas makšķerēšanas licences nav pieejamas.” Uz jautājumu atbildes meklējām Aizkraukles novada pašvaldībā un biedrībā, kas šajā teritorijā veic makšķerēšanas noteikumu uzraudzību un kontroli.
Daugavas posms — 1000 metru no Pļaviņu HES aizsargdambja lejup pa straumi vienmēr bijis īpašs, un jau no 90. gadiem tā statusu ar likumu noteikusi valsts. Zeme šajā vietā pieder VAS “Latvenergo”. Pārmaiņas iepriekš noteiktajā makšķerēšanas atļauju izsniegšanas kārtībā sākās pēc teritoriālās reformas. Spēku zaudēja līdz tam pašvaldības apstiprinātie saistošie noteikumi. Nepieciešams apstiprināt jaunus noteikumus, bet līdz tam jāveic saskaņošana vairākās iestādēs, tajā skaitā Zemkopības ministrijā, Valsts vides dienestā, zinātniskajā institūtā “BIOR” un visbeidzot Aizkraukles novada pašvaldībā. Ar visām pusēm jau veikta neoficiālā saskaņošana.
Gita Židova, Aizkraukles novada domes juridiskās nodaļas vadītāja, saka, ka vecie pašvaldības saistošie noteikumi, kas regulēja makšķerēšanu šajā posmā, zaudējuši spēku. Jaunus pašvaldība pilnvarojusi izstrādāt biedrībai “Vides aizsardzības asociācija”. Kad noteikumu projekts būs izstrādāts, pašvaldība to izskatīs, pieņems un slēgs līgumu ar biedrību.
Biedrības “Vides aizsardzības asociācija” pārstāvji sola: līdz pavasarim jautājums par makšķerēšanu lejpus Pļaviņu HES būs sakārtots. Biedrības vadītājs Aivars Ruņģis, komentējot situāciju saka, ka biedrība pašlaik nesteidzas ar procesu virzību, bet līdz šī gada pavasarim, precīzāk — martam, jautājumu atrisinās. Aivars Ruņģis teic — iemesls tam ir mazie ienākumi no licenču pārdošanas makšķerēšanai šajā vietā. Finansiāli tas nav izdevīgi un biedrība labprāt atteiktos no procesa administrēšanas un konkrētās makšķerēšanas vietas uzturēšanas. Tomēr, kā pieredze rāda, ar šo darbu neviens labprāt nenodarbojas. Līdzīgs gadījums biedrībai bija ar Rīgas HES teritoriju. Licenču administrēšanu, makšķerēšanas vietu sakārtošanu un uzturēšanu biedrības vietā pārņēma pašvaldība un pēc tam nodeva šos pienākumus citai biedrībai, bet jau pēc pusgada tā atteicās no sadarbības.
“Labāk, ja spēkā būtu pilnīgs makšķerēšanas liegums, nekā darbotos atļauju sistēma. Biedrībai jāveic upes krastu uzraudzīšana, apsekošana, bet ienākumi ir ap četriem tūkstošiem eiro gadā. Sadalot tos pa mēnešiem, summa ir pārāk maza, lai par to būtu rentabli veikt šādu darbu. Uzraudzīšana nozīmē gan savākt makšķernieku atstātos atkritumus, gan piesaistīt sabiedrisko vides inspektoru, kas pārbauda licenču esamību. Nereti jādodas pārbaudīt situācija pēc “Latvenergo” lūguma, jo konstatēta personu atrašanās lieguma zonā. Šī zona sākas no aizsargdambja un turpinās 500 metru lejup pa straumi. Pēc šīs zonas sākas licencētās makšķerēšanas zona,” stāsta Aivars Ruņģis. Viņš arī atklāj, ka pārkāpēji lielākoties ir vieni un tie paši, darbojas pārsvarā nakts laikā.
Biedrība “Vides aizsardzības asociācija” bez šīs vietas apseko arī citas lielas teritorijas Aizkraukles novadā, tajā skaitā Mežezeru Pļaviņu pusē, Kokneses, Pļaviņu teritoriju Daugavas krastos. Šo darbu varētu veikt arī pašvaldības policija, bet līdz šim sadarbība nav izveidojusies.
Reklāma