Basketbolists Andrejs Gražulis: izlase demontrē tādu sniegumu, ar kuru būtu grēks netikt tālāk

Laiks skrien ātrāk par vēju. Šķiet, tas bija pavisam nesen, kad šim kaimiņu puikam ne reizi vien pakratīju ar pirkstu, dažkārt pat “uzbraucu” ar bargāku vārdu. Mūsu sētas bērni no sirds izbaudīja bezrūpību, skraidīja no mājas uz māju, kopā pavadīja laiku. Mums, pieaugušajiem, atlika vien norūkt — vai varat būt mierīgāki? Andrejam uz to allaž bija kas iebilstams. Cīnītāja gars lauzās ārā jau bērnībā, lai arī pēc gadiem viņš par sevi teiks — esmu pavisam mierīgs cilvēks. Tā bija maza liriska atkāpe no sendienām. Šodien koknesiešiem un basketbola līdzjutējiem nav svešs basketbolista Andreja Gražuļa vārds. Pašlaik Andreja dzīve iegrozījusies starp Latviju un Itāliju, kur jau ceturto sezonu viņš spēlē vietējās basketbola komandās. Šobrīd tā ir Trento “Dolomiti Energia”. Pēdējā laikā viņa vārds izskanējis saistībā ar Latvijas izlases panākumiem, kvalificējoties Pasaules kausam.
Viss sākas Ventspilī
— Zinu, ka jau no mazotnes tev patīk sports, esi trenējies vieglatlētikā. Kā nokļuvi basketbola laukumā?
— Jā, sāku vieglatlētikā. Ja pareizi atceros, varētu būt 4. klasē. Sāku ar soļošanu, tad bija skriešana, mešanas disciplīnas, beigās augstlēkšana. Tajā brīdī gan vieglatlētika bija galvenā lieta, ar ko saistīju savu sporta dzīvi. Basketbols pievienojās 9. klasē, kad sāku braukt uz Jēkabpili, lai kopā trenētos un spēlētu ar jauniešu komandu.
Vasarā pēc pamatskolas pabeigšanas Ventspilī tika izsludināta jauno basketbolistu uzņemšana, tad nu pieteicos, un tā arī sākās dzīves pakārtošana vairāk basketbolam.