Balts prieks sev un saviem mīļajiem

Tie, kas Pilskalnē, Draudzības ielā, iegriežas vienā no Līvānu mājām, kurā dzīvo Guna Gadišķe, pirmajā brīdī apmulst, jo saimnieku vietā pagalmā ”šiverē”  trīs svešinieki. Vai te būtu ieklīduši kādi imigranti?

Skaidrību ievieš mājas saimniece Guna Gadišķe, kura tikai smej: tā ir ģimenīte, kura gatavojas doties braucienā — mamma ar dēlu gaida, kad tētis beidzot notīrīs mašīnu no sniega, bet viņš itin nemaz nesteidzas. Tāds nu šogad Gunas kundzei sanācis sniega cilvēku sadzīves  stāsts.  

Pirms neilga laika ne pa jokam bija satraucies Gunas dzīvesbiedrs, kad uzsniga pirmais sniedziņš — pagalms tukšs. Toreiz viņš teica: “Es kaut ko nesaprotu, sniegs uzsnidzis, bet pagalmā nekā nav!” Viņš jau pieradis, ka sieva viena pati vai arī kopā ar mazbērniem pagalmā uzbur kādu sniegavīru. Guna stāsta, ka šī nodarbe ir kā atgriešanās bērnībā. Pērn viņa ar mazbērniem savēlusi milzīgu sniegavīru, tad visiem bijis lielumliels prieks taisīt pie tā fotosesijas. Pilskalniete ir bagāta vecmāmiņa, viņai ir deviņi mazbērni — daļa gan dzīvo Anglijā, bet daļa netālu —  Ērberģē un Suntažos. Tagad viņa mazbērnus gaida viesos, lai novērtē pagalma jaunos iemītniekus, bet tālākie mazbērni tos var skatīt virtuāli. Kas zina, varbūt vēl taps jauni objekti kopā ar mazbērniem,  bet tas  jau atkarīgs no sniega daudzuma un lipīguma. Lai vai kā, šī nodarbe šajā tik dīvainajā laikā ir kā balzams dvēselei un dzīvei piešķiļ baltu  prieku sev un saviem mīļajiem. 

Ināra Sudare