Aizvakar SIA “Mārupe” dārzniecībā prezentēja šīgada pirmo Latvijā izaugušo gurķu ražu. Degustācijā kopā ar žurnālistiem piedalījās arī zemkopības ministrs Atis Slakteris, Latvijas lielākie dārzeņu audzētāji un “Mārupes” gurķu pircēji.
Aizvakar SIA “Mārupe” dārzniecībā prezentēja šīgada pirmo Latvijā izaugušo gurķu ražu. Degustācijā kopā ar žurnālistiem piedalījās arī zemkopības ministrs Atis Slakteris, Latvijas lielākie dārzeņu audzētāji un “Mārupes” gurķu pircēji.
Pirmo pamana februārī
SIA “Mārupe” siltumnīcu kombināta vadītājs Jānis Bērziņš pirmo gurķi pamanījis 26. februārī. Veikalos pirmie Latvijā izaudzētie gurķi nonāca marta sākumā.
Dārzniecībā gurķus audzē četru hektāru platībā, nedēļā novācot līdz 20 tonnām šo dārzeņu. Kopumā sezonā mārupieši saražo 1,5 tūkstošus tonnu gurķu. Pēdējos gados SIA “Mārupe” siltumnīcām uzklāts jauns jumts, ierīkots moderns laistīšanas sistēmas ūdens filtrs, kas ļāvis palielināt ražu par četriem kilogramiem no kvadrātmetra.
Derētu jaunas siltumnīcas
Izrādot viesiem siltumnīcas, Bērziņa kungs atceras, ka pirms desmit gadiem no kvadrātmetra sezonā novāca ap 20 kilogramu gurķu un 17—18 kilogramu tomātu. Tagad, lietojot modernākas dārzeņu audzēšanas tehnoloģijas, raža palielināta divas reizes. SIA “Mārupe” pretendē arī uz SAPARD līdzekļiem, lai varētu pabeigt uzlabot ūdensapgādes sistēmu. Tad varētu domāt par jaunām siltumnīcām, kādas ir Jēkabpils rajona Salas pagasta SIA “Rītausma”, kur pushektāru lielā platībā izveidotas Eiropas standartiem atbilstošas modernas siltumnīcas.
Īpaša garša un smarža
“Mārupē” gurķus audzē pēc Somijā izveidotas receptes, kura Latvijas Bioloģijas institūtā pielāgota mūsu apstākļiem. Mēslošanu un laistīšanu regulē dators.
Jānis Bērziņš atzīst: “Dārzeņiem nodrošinām visus apstākļus, lai tie būtu veselīgi un smaržīgi. Šodien ikviens par to var pārliecināties.” Bērziņa kungs aicina nogaršot Latvijā audzētos dārzeņus, lai vēlāk, veikalā nopērkot ievesto preci, varētu salīdzināt to garšu un smaržu.
“Ārzemniekus” izkonkurēs
Siltumnīcu kombināta vadītājs atzīst, ka dārzeņu audzētāji visu laiku bijuši neaizsargāti. Šajā nozarē nav valsts intervences kā graudiem, Latvijā ļoti daudz dārzeņu, arī gurķu un tomātu, ieved no ārzemēm. Tāpēc Latvijas dārzeņu audzētājiem jāpiedāvā svaigi un tīri dārzeņi, kuri izkonkurēs “ārzemniekus”.
Bērziņa kungs bijis pieredzes apmaiņas braucienā Izraēlā, kur arī audzē dārzeņus: “Valstī, kurā nav ziemas, toties ir vairāk kukaiņu, kuru iznīdēšanai nereti lieto dažādas ķimikālijas. Arī gaiss tur ir sausāks, un gurķiem un tomātiem biezāka miza.”
Tomātus vāks aprīlī
Jautāju Bērziņa kungam, vai tiešām katrs gurķis, kuram ir uzlīme “Mārupe 2002”, audzis SIA “Mārupe” siltumnīcā? Jānis Bērziņš apgalvo, ka par savu produkciju atbild tikai līdz uzņēmuma vārtiem. To, kas notiek tālāk, viņš nevar paredzēt. Neviens viltojums līdz šim gan nav atklāts, taču cenu zīmēs jau var ierakstīt nezin ko. Tāpat arī Jēkabpils “Rītausmā” augušajiem dārzeņiem.
Ja tagad kāds veikalā vai tirgū piedāvā “Mārupes” tomātus vai Jēkabpils gurķus, tad tā ir visīstākā krāpšana, jo pirmo tomātu ražu “Mārupē” vāks aprīļa beigās, bet Jēkabpilī — maijā. Pirmā gurķu raža “Rītausmā” gaidāma marta beigās.
Mārupiešu ražas nepietiek
Zemkopības ministrs Atis Slakteris priecājās par to, ka Latvijā pircēji arvien vairāk izvēlas vietējo preci un ka mārupieši pat nespēj nodrošināt lielo pieprasījumu pēc pašmāju gurķiem un tomātiem. No otras puses, “Mārupē” augušie gurķi tomēr ir tikai neliela daļa no kopējā patēriņa valstī. Tāpēc Latvijā joprojām papilnam Lietuvā, Polijā, Holandē un Spānijā augušu dārzeņu. Mārupieši gan lepojas, ka veikalā nonāk iepriekšējā dienā lasīti gurķi un tomāti, taču no citām zemēm tie ceļojuši vairākas dienas un pat nedēļas.
Ārzemju produkcija joprojām mūsējo izkonkurē ar zemajām cenām. Zemkopības ministrs Atis Slakteris gan iebilst, ka arī Vācijā, piemēram, zemenes, ja tās audzētas pašu saimniecībās, ir dārgākas. Tāpat arī Latvijā pašmāju produkcija vienmēr būs dārgāka, bet labāka.
