Otrdien LNT rīta raidījuma ziņās itin smaidīgs diktors ziņoja, ka Ministru kabinetā šodien (5. martā — I. S.) izskatīs Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par svētku dienu atzīt 8. martu — Sieviešu dienu.
Otrdien LNT rīta raidījuma ziņās itin smaidīgs diktors ziņoja, ka Ministru kabinetā šodien (5. martā — I. S.) izskatīs Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par svētku dienu atzīt 8. martu — Sieviešu dienu. Bet jau vakarā raidījumā “Ar skatu no malas” Kārlis Streips izteic nožēlu, ka Ekonomikas ministrija savu ierosinājumu atsaukusi. Un tā gandrīz katru gadu augstākās varas kuluāros kaut ko čubina, spriež, runā, bet līdz noteiktam risinājumam netiek. Rodas iespaids, ka valstsvīrus Sieviešu diena uztrauc kā tītaru sarkana lupata.
Ir svētki, kuri nomirst dabīgā ceļā. Šie, lai arī nesvinamie, neizzūd. Oponenti gan bilst, ka tie ir kārtējie dzeršanas svētki, bet tas jau atkarīgs no katra izpratnes un kultūras līmeņa.
Manuprāt, mūsdienās sieviete savus svētkus pelnījusi visvairāk. Neesmu redzējusi nevienu statistikas pārskatu, kurā būtu apkopots, cik sieviešu ir vienīgais ģimenes balsts, bet tādu ir ļoti daudz. Lai kāda ir viņu dzīve, ikvienā sievietē mājo sapnis būt tikpat labi koptai un skaisti ģērbtai kā Saeimas deputātes, jebkura vēlas būt pamanīta, mīlēta. Varbūt kādai šajā dienā saņemtais ziediņš ir vienīgais prieks gadā tik pelēkajā ikdienā. Tas nekas, ja dāvinātājs tāds apņurcīts…
Austrālijas iezemiešu tautām ir paradums, ka pirms kara sākuma ciltis sūta uz pārrunām sievietes. Viņas satiekas, mierīgi savā starpā izrunājas, un kara nav. Varbūt viņām vajadzētu atbraukt arī pie mūsu valstsvīriem un kārtīgi izrunāties? Ja tūkstoškārt solītos bērnu pabalstus nevar palielināt, vismaz Sieviešu dienu var uzdāvināt. Tas taču neko nemaksā.
“Kad mājās ir grūti, tad vēršas pie sievietes, kad vairs nepalīdz aprēķini un rēķini un savstarpējie postījumi sasnieguši galējo robežu, tad nāk pie sievietes, kad ļaunie spēki gūst virsroku, tad piesauc sievieti. (..) Bet kura sirds var aizstāt sievietes sirdi?”. (Nikolajs Rērihs)
