Ja slikto laika apstākļu dēļ ražu nevarat novākt, kādu zaudējumu kompensācijas veidu atbalstāt — sējplatību apdrošināšanu vai atlīdzību no valsts budžeta?
Ja slikto laika apstākļu dēļ ražu nevarat novākt, kādu zaudējumu kompensācijas veidu atbalstāt — sējplatību apdrošināšanu vai atlīdzību no valsts budžeta?
Lilita Freimane, Mazzalves pagasta zemnieku saimniecības “Spodri” īpašniece:
— Apdrošināt sējumus ir ļoti dārgi, ja nav ne salnu, ne lietavu, tad laukus apdrošināt vispār nav nozīmes. Ja ražas zudumi tomēr ir, apdrošinātājiem to apmēru pierādīt ir gandrīz neiespējami, jo pelnīt grib visi, bet maksāt ne.
Ja valsts rod iespēju mums palīdzēt, ļoti labi, tomēr ne vienmēr uz to var paļauties. Kompensācija zemniekiem būtu pieņemamāka, tikai laikus jāiesniedz vajadzīgie dokumenti.
Šogad esam savus piecdesmit hektārus novākuši — gan graudaugus, gan kartupeļus, tāpēc neražas kompensācija nav vajadzīga. Pērn gan mums bija zaudējumi.
Valija Lazovska, Neretas pagasta piemājas saimniecības “Eglītes” saimniece:
— Tikai atlīdzību no valsts budžeta. Mums nav tik daudz naudas, lai slēgtu līgumus ar apdrošināšanas firmām.
No valsts esmu saņēmusi kompensāciju par sausuma radītajiem zaudējumiem, kad bija grūti govīm sagādāt sienu. Tāpēc vairāk uzticos šai sistēmai.
Šoruden raža jau novākta, valsts palīdzība nebūs jālūdz.
Arvīds Grantiņš, Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Pasiles” īpašnieks:
— Apdrošināšanas sistēmai neuzticos, tāpēc domāju, ka neražas gadā valstij jāpalīdz zemniekiem.
Līdz šim tā jau bija, arī es pērn saņēmu kompensāciju par lietus dēļ nenovāktajiem graudaugiem. Gadu gaitā mehānisms, kā valstij palīdzēt lauku ļaudīm, jau ir izstrādāts, lai gan katru gadu var būt arī dažādas zaudējumu aprēķināšanas un apmaksas nianses. Tomēr zemnieks jūtas samērā droši, zina, ja lūgs — valsts kaut nedaudz naudas atradīs arī viņam.
Aldis Jansons, Skrīveru pagasta zemnieku saimniecības “Jāņkalni” saimnieks:
— Domāju, ka tālredzīgam saimniekam jāuzticas kādai apdrošināšanas kompānijai. Cik tad ilgi valsts zemniecību neražas gadījumā atbalstīs? Diemžēl lauksaimnieki apdošinātājiem neuzticas, tāpēc šīs lietas kādai valsts institūcijai būtu jāsakārto tā, lai uzticība būtu.
Arī šoruden dzirdam pilsētniekus kurnam: cik tad zemniekiem var palīdzēt — kā rudens, tā kārtējā neraža. Es domāju, ka viņos jāieklausās. Valstij ir arī citas nozares, kurām vajadzīga palīdzība, tāpēc zemniekiem tomēr jārod kāds risinājums un valsts palīdzība jālūdz tikai ļoti kritiskās situācijās.
