Ar vilcienu pa atmiņu takām. Stāstu pēcpusdienā atceras piedzīvojumus, kas saistīti ar dzelzceļu

Pļaviņu bibliotēka jau vairākus gadus iesaistījusies UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas tīklā “Stāstu bibliotēkas”. Saistībā ar to bibliotekāri ik pa laikam aicina uz sarunu iedzīvotājus, lai kopīgi dalītos atmiņās par daudziem tik tuvām vietām un lietām. Šoreiz pļaviņiešu stāsti izskanēja par dzelzceļu, kas ir nozīmīga Pļaviņu pilsētas daļa.
Pļaviņas ir pilsēta pie Daugavas un Aiviekstes, atrodas triju novadu krustpunktā, kā arī dzelzceļa malā, kas spēlējis nozīmīgu lomu tās attīstībā. 19. gadsimta beigās Pļaviņas bija tikai neliels ciems Stukmaņu pagastā, un attīstību sāka līdz ar Rīgas—Daugavpils—Orlas dzelzceļa līnijas izbūvi 1861. gadā. Sākotnēji dzelzceļa stacijas nosaukums bija “Stukmaņi”, kas 1919. gadā nomainīts ar “Pļaviņas”. Otrā pasaules kara laikā stacija izpostīta, un jauna ēka uzbūvēta 1950. gadā, kas darbojas arī mūsdienās. Biļešu kase gan tajā slēgta, bet pasažieri tur iegriežas, lai gaidītu vilciena pienākšanu. Pļaviņas joprojām šķērso dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils un tur sākas arī līnija, kas ved uz Madonu un Gulbeni.