Ar nelielu punktu pārsvaru prasmīgāki un veiklāki izrādās jaunieši. Čempionāts veicina komandas sadarbību un saliedē paaudzes

Jaunjelgavas svētkos notikušajā prasmju, veiklības un erudīcijas čempionātā, kurā sacentās pilsētas senioru un jauniešu komanda, pēc rezultātu apkopošanas nedaudz vairāk punktu savāca jauniešu komanda, taču kopumā uzvarēja draudzība, kas veicināja saliedētību gan katras komandas, gan arī paaudžu starpā.

Sekojot līdzi Jaunjelgavas Vecpilsētas laukumā notiekošajām čempionāta aktivitātēm, vairāk nekā divas stundas aizsteidzās nemanot. Seniori un jaunieši sacentās četros posmos — gatavošanas, rokdarbu, veiklības un tehnoloģiju, kā arī erudīcijas. Kultūras centra mākslinieciskais vadītājs Eduards Kaļķis atklāj, ka šis bijis pašu senioru rosināts pasākums, izaicinot jauniešus sacensties roku un prāta veiklībā un uzdrošināties pamēģināt to, ko nekad iepriekš nav darījuši. Piemēram, jauniešiem jaunatklājums bija sviesta kulšana un dzijas kamolu tīšana, savukārt seniori pirmo reizi spēlēja kendamu, brauca ar skrejriteni un uzņēma “TikTok” video ar telefona palīdzību. Un jāsaka, iesācējiem šajos darbos neveicās sliktāk kā pieredzējušajiem pretiniekiem. Piemēram, jaunieši senioriem “iekabināja” gaļas mašīnas saskrūvēšanā, paveicot to 34 sekundēs, arī konservu kārbas atvēršanā. Košļājamās gumijas burbuļu pūšanā seniori gan sākumā bija gatavi padoties, taču, apspriedušies un žūrijas un līdzjutēju mudināti, tomēr nolēma mēģināt. Patīkami bija noskatīties, kā dažos uzdevumos jaunieši un seniori viens otram devās palīgā, aizmirstot, ka spēles laukumā ir konkurenti. Seniori deva padomu, kā šūt ar kājminamo šujmašīnu, savukārt jaunieši devās senioriem palīgā, filmējot video.

“Tas bija tik mīļi, ka jaunieši pašpikoja kaut ko no senioriem, viņi savukārt devās palīgā jauniešiem. Manuprāt, ļoti izdevies pasākums, kas noteikti būtu jāievieš kā tradīcija, lai arī turpmāk Jaunjelgavā tāds draudzīgs paaudžu pasākums varētu notikt. Žūrija arī jau pašā sākumā tika labvēlīgi noskaņota, konkursa dalībniekiem piebarojot to ar kulto sviestu un ceptajām kotletēm,” jokojot atzīst viena no žūrijas loceklēm Zane Romanova un piebilst, ka arī pati varētu paveikt visus darbiņus, kas bija sagatavoti čempionātā, pat sviestu sakult. “Kad piedzima vecākā meita, man likās, ka vajag dzīvot ļoti saimnieciski, un pati arī taisīju sviestu. Esmu šuvusi ar kājminamo šujmašīnu, darījusi citas lietas, kā jau daudzi mana vecuma cilvēki. Tas, ko pamanīju rokdarbu posmā, kad vadītājs aicināja paņemt no galda fici, tad jaunieši izmisīgi skatījās, kas tas tāds ir un kur atrodas,” saka Zane.

Interesanti, ka čempionātā sacentās arī vienas ģimenes pārstāvji — jauniešu komandas dalībnieces Rūta Bražone un Sofija Palčeja stājās pretī senioru komandā esošajai vecmāmiņai Aijai Bražonei. Viņa atklāja, ka ir interesanti skatīties, kā meitenes darbojas. Jautāta, vai šodien mazbērni var daudz mācīties no saviem vecvecākiem, Aija atklāj, ka mūsdienās jaunieši ir ļoti zinoši un prasmīgi, un daudz ko vēl var pamācīties no viņiem. Sofija gan piebilst, ka no vecmammas iemācījusies vārīt ievārījumu.

Jaunjelgavas senioru klubiņa vadītāja Ināra Vilne pēc čempionāta atzina, ka ir sajūsmā par vietējiem jauniešiem: “Mēs esam ārkārtīgi priecīgas par to, ka mums izdevās viņus izvilkt ārā no telpām, likt uz brīdi atrauties no mobilajiem tālruņiem. Varēja redzēt, ka arī viņiem patika, viņi ar tādu azartu darbojās! Bet mēs jau neesam sliktākas, mums arī netrūka azarta. Kad izejam tautās, parasti sakām — gribam parādīt, ka mēs vēl esam! Kas čempionātā būs jādara, daļēji zinājām jau iepriekš un lielu daļu darbu varējām paveikt bez īpašas gatavošanās — sviestu kult, kotletes cept, kamolus tīt, ābolus mizot, tikai mums tie pirksti vairs nav tik veikli kā jauniešiem, un tās “beibes” bilžu spēlē arī visas nevarējām nosaukt. Bet nevar jau palaisties, jābūt formā un lietas kursā, kas jauniešus interesē, ar ko viņi nodarbojas.”

Žūrijas komisijas locekle, Jaunjelgavas kultūras centra vadītāja Sandra Smona savukārt ļoti slavē aktīvos pilsētas seniorus, kuri vienmēr ir gatavi iesaistīties un nākt palīgā. Stāstot par pasākuma ideju, viņa saka: “Prasmes un zināšanas, kādas ir mūsu senioriem, nav mūsdienu jauniešiem. Viena lieta ir kaut ko iemācīties, noskatoties internetā video, taču pavisam kas cits pašam praktiski pamēģināt un iepazīt dzīvē. Man arī ļoti patika, ka čempionāta gaitā jaunieši dažas lietas skatījās no senioriem, un te jau arī izpaužas paaudžu saliedētība. Bieži dzirdam sakām, ka mums ir pasākumi senioriem, kurā jauniešiem nav, ko darīt, un otrādi. Manuprāt, tās ir muļķības, jo katrā pasākumā katrs var kaut ko iegūt, un šis jau nu noteikti bija ieguvums gan vieniem, gan otriem.” Prasmju čempionāts abām pusēm deva lielisku iespēja apgūt kaut ko jaunu, kā arī pabūt kopā šīm abām it kā tik ļoti atšķirīgajām iedzīvotāju grupām, taču pābaudījumu gaitā varēja vērot arī ļoti līdzīgas iezīmes — komandas saliedētību, aizrautību, atbalstu, entuziasmu, dzīvesprieku, un patiesībā vienīgais, kas šeit atšķīrās, bija pasē ierakstītais dzimšanas gads.

+ 48