Ar interesi gaida iespējas. Vērtēšanas sistēmā bija kaut kas jāmaina

Lai arī joprojām ir sajūta, ka mācību gads tikko sācies, septembris jau pagājis. Pēc vasaras un atvaļinājuma bija grūti atkal ieiet darba ritmā, bet nu jau “ritenis” ir iegriezies un domas ir tikai, kā to virzīt uz priekšu. Līdzīgi skolēniem bija pagrūti no jauna pievērsties un koncentrēties mācībām, bet arī viņi jau adaptējušies pēc atpūtas.

Šogad mācu arī 10. klasi, un tajā ir jauni skolēni, kuri sākuši mācīties vidusskolā Koknesē. Tas ir interesanti, kamēr iepazīsti katra raksturu, spējas un mērķus, ko kurš un cik daudz vēlas. Par literatūras stundām gan vairs nevar teikt, ka mācām iemīlēt Raini vai kādu citu dzejnieku un rakstnieku. Mācām izprast darbus, saskatīt tajos kaut ko aktuālu, ko mēs paši no tā gūstam. Ne vienmēr vajag izzināt, ko ar rakstīto domājis pats autors, bet gūt atziņas sev. Dažam tas padodas labāk, citam nē, jo katrs mēs esam atšķirīgs.

Lasīšana gan joprojām bērniem un jauniešiem nav tā aizraujošākā nodarbe, bet mēģinām viņus rosināt to darīt. Viens no veidiem ir ieteikt konkrētu literatūru, un mums noteikts, ka viena grāmata semestrī skolēnam jāizlasa obligāti. Vismaz tik daudz aicinām piespiesties izdarīt. Pret visu, kas obligāts, gan ir diezgan liela pretestība,