Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Applūdušajai ģimnāzijai palīdz ap pussimts talcinieku

ŪDENS NO TELPĀM IZSŪKNĒTS, taču tās joprojām ir slapjas. Vietām mēbeles stāvēja metru dziļā ūdenī. Sandras Leitānes foto

Spēcīgās lietavas jūlija beigās pamatīgi applūdināja Jelgavas Valsts ģimnāzijas cokolstāvu un pagrabu. Vairākas dienas visas mēbeles un sadzīves tehnika atradās ūdenī. Tagad ūdens atsūknēts, un skolai palīdzēt talkā atsaukušies ap pussimts cilvēku — audzēkņi, absolventi un arī skolēni, kuri 1. septembrī šeit sāks mācības.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Talcinieki skolas pagalmā iznesa solus, skapjus un citas mantas, kuras vairākas dienas bija mirkušas gandrīz metru dziļā ūdenī. Skolas virtuvē sastopam pensionāri Lidiju Ozoliņu, kura kādreiz bijusi šīs skolas audzēkne, tāpēc nav varējusi palikt malā: “Domāju — lupatu rokā es paņemt varu, jāatnāk un jāpaslauka. Es domāju, ka šo vietu saglābs. Te jāiztīra, jāizmazgā visi trauki, visi plaukti. Tur, kur ir tehnika, es nezinu, kā būs.”

Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktores vietnieks Artūrs Strods stāsta, ka pagrabs bija vairāk applūdis nekā cokolstāvs: “Šobrīd nesam ārā visas mēbeles, lai varētu saprast, kas ir glābjams, kas nav glābjams.” Pagalmā uzslietajā teltī tiek liktas mantas, kas pēc izžūšanas vēl varētu būt izmantojamas, bet konteinerā un lielā kaudzē tiek mests viss, kas neglābjami sabojāts. A. Strods piebilst, ka, visticamāk, izmest nākšoties arī galdus un skapjus, kas izgatavoti no skaidu platēm. Šobrīd skolā atslēgta elektrība, un talciniekiem mantas no pagraba jānes lukturīšu gaismā.

Neraugoties uz to, ka ūdens no telpām izsūknēts, tās joprojām ir slapjas. Skaidrības neesot arī par elektroierīcēm: “Elektroierīces žūst. Gaidām ekspertus, kas novērtēs, vai tās vispār drīkstēs ieslēgt un vai spēs atkal darboties. Mācību virtuvē ir gan indukcijas plītis, gan ledusskapji un citas ierīces. Tāpat dizaina un tehnoloģiju kabinetā ir lāzergriezēji un virpas. Viss zem jautājuma zīmes.” Skolas ēka un arī inventārs esot apdrošināti, bet, cik lielus zaudējumus lietavas nodarījušas, vēl nevarot pateikt. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Tija Aleksandrova gan norāda, ka situācija neesot tik slikta, lai aizkavētu jaunā mācību gada uzsākšanu 1. septembrī.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Izmēģina jaunas graudaugu šķirnes Labākās — ‘Yukon’ un ‘SY Dubaj’

Bauskas novada Dāviņu pagasta zemnieku saimniecībā “Eriņi” šovasar izmēģinātas jaunas graudaugu šķirnes, lai noteiktu piemērotāko klimatiskajiem un laikapstākļiem.

Izmēģinājumus “Eriņos” uzņēmušies tāpēc, ka lauksaimniecības virzību uz priekšu saskata inovācijās, pauž saimniecības īpašnieks un vadītājs Andris Grantiņš. Sadarbībā ar lauksaimniecības produktu kompānijām Dāviņu pagasta “Spolnieku” laukā šovasar iesētas vairākas kviešu šķirnes, pēc kuru novākšanas izdarīti secinājumi par piemērotākajām. A. Grantiņš stāsta: “Testējām šķirnes, kas ienāks lauksaimniecības uzņēmumos pēc diviem gadiem. Pārbaudījām ziemcietību, veldres noturību, ražību, krišanas skaitli, piemērotību mūsu laikapstākļiem.”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kā labākās pēc ražas novākšanas lauksaimnieks nosauc divas — ‘Yukon’ ar 15% proteīna rādītāju devusi 9 t/ha, ‘SY Dubaj’ — 8,5 t/ha ar 14,8% proteīna saturu.

“Eriņos” izmēģinājumi ir daļa no biznesa attīstības, saka zemnieks: “Nevaram visu laiku sēt vienu šķirni, jāmeklē jaunas, modernas šķirnes, kas pie mūsu mainīgajiem laikapstākļiem dod labāku ražu. Saule jūnijā un jūlijā ir arvien aktīvāka, vecās šķirnes ar platākām lapām neiztur radiāciju un dod sliktāku ražu. Jaunajām šķirnēm selekcionētas karogveida lapas, ir citāda pigmentācija un struktūra, tāpēc tās ir izturīgākas un labāk piemērotas sēšanai.”

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.


Labo vissliktāko ceļu ar dubulto virsmas apstrādi

Remontdarbu laikā autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem

Pirms trijiem gadiem Gulbenes novadā ceļam Ozoli—Liezēre— Tirza—Stāķi posmā no 37,315. līdz 41,671. kilometram tika veikta divkārtu virsmas apstrāde, un šo būvdarbu izmaksas bija 2,1 miljons eiro ar PVN. Finansējums bija no valdības papildus piešķirtajiem 100 miljoniem eiro no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Taču jau pirmajā pavasarī pēc remonta parādījās milzīgas bedres un tika konstatēts, ka ceļa segums gandrīz sabrucis. Bedres palaikam tika lāpītas un pielīdzinātas, bet tas situāciju neatrisināja. Pārvietošanās aptuveni četru kilometru garumā līdz šim laikam ir bijis izaicinājums autovadītājiem. Būvdarbu pasūtītāja “Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģionālās nodaļas vadītājs Juris Priednieks neslēpa, ka šis ir visā Latvijā visproblemātiskākais ceļš ar dubultās virsmas apstrādi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nu beidzot uzsākti ceļa Tirza-Galgauska remontdarbi. Rit jau trešais garantijas termiņa gads, un šajā periodā par ceļa stāvokli ir atbildīgs būvuzņēmējs SIA “8 CBR” (kopš 2008. gada ir viens no AS “A.C.B.” uzņēmumu grupas dalībniekiem), kas arī veic ceļa remontu. Būvuzņēmējs safrēzēs esošo uzbūvēto segumu, noveltņos un veiks dubulto virsmas apstrādi ar šķembiņām. Tas, cik ilgā laikā remonts tiks paveikts, atkarīgs no uzņēmēja darba organizēšanas, bet tas ir jāizdara līdz 15. augustam. Remontdarbu laikā autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Laikraksts “Dzirkstele”

Uzņems filmu par kapusvētkiem Alūksnieši dalīsies savos stāstos

Alūksniešiem gada ritumā kapusvētki ir ļoti svarīgs notikums, un kapusvētku fenomens nu jau iedvesmojis ne vienu vien radošu darbu. Režisore Elza Gauja, kura pēdējā laikā Alūksnes pusē uzturas diezgan bieži, pamanījusi kapusvētku nozīmīgumu vietējo cilvēku dzīvē un veidos par to dokumentālo kino.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Pašlaik esmu izpētes procesā, bet dokumentālā filma noteikti būs. Alūksnes kapusvētku dienā būsim kapsētā. Esam jau sarunājuši dažus iedzīvotājus, kuri dalīsies savos stāstos. Bet es labprāt uzklausīšu arī citus. Ja kāds vēlas dalīties ar savām atmiņām par kapusvētkiem, aicinu sazināties ar mani “Facebook” vietnē — rakstot vēstuli Elzai Gaujai,” viņa stāsta. Režisore uzsver, ka šajā, pirmajā filmas tapšanas epizodē, filmēšanas komanda vairāk strādās kā notikuma novērotāji. Ja filma iegūs finansējumu, tad šis projekts taps vairāku gadu garumā. “Mums ir doma veidot filmu vairākus gadus, vairākus kapusvētkus, ar dažādiem stāstiem. Šī projekta gala rezultāts prasīs pacietību gadu garumā. Domāju, vēl vismaz divas trīs vasaras noteikti,” saka E. Gauja.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”


Treneris aicina atbalstīt jaunos ukraiņu basketbolistus

Pēteris Višņēvičs sociālajos tīklos ievietotā videovēstījumā aicina atbalstīt ukraiņu jauniešus

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijā leģendārais basketbola treneris Pēteris Višņēvičs sociālajos tīklos ievietotā emocionālā videovēstījumā aicina savus bijušos audzēkņus un citus labvēļus interneta lietotnē ziedot.lv atbalstīt ukraiņu jauniešus, lai viņi varētu turpināt treniņus Valkā.

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka trešo gadu par savām jaunajām pagaidu mājām 26 ukraiņu basketbolisti sauc Valku un Valkas novada bērnu — jaunatnes sporta skolu. Jaunieši Valkā dzīvo kopmītnēs, viņiem ir minimāls pabalsts, bet ar to nepietiek. Jaunieši aktīvi sporto, aug, viņiem nepieciešams papildu ēdiens, apģērbs, sporta apavi, medicīniskā palīdzība, transporta izdevumi, lai nokļūtu uz sacensībām.

Jau rakstījām, ka pašlaik visgrūtāk ir tiem ukraiņu jauniešiem, kuri attālināti studē kādā no Ukrainas augstskolām. Tiesības uz bezmaksas dzīvošanu valsts paredzējusi tiem, kuri studē Latvijas augstskolās, bet Valkā pārsvarā ir puiši, kuri attālināti studē Ukrainas augstākajās izglītības iestādēs. Viņiem pašiem ir jāmaksā par dzīvošanu. Treniņi aizņem daudz laika un puišiem nav iespēju atrast algotu darbu un strādāt, tāpēc iespējas segt dzīvošanas izdevumus ir niecīgas.

Lai ukraiņu basketbolisti turpinātu dzīvot drošā vidē un varētu nodarboties ar basketbolu un piedalīties dažādās sacensībās, var ziedot labdarības organizācijā “Ziedot.lv”, atrodot projekta ziedošanas vietni “Valkas novads Ukrainas bērniem”.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.