Ainars Spriņģis: Dieva svētību nevar nopirkt ne par kādu naudu — tā ir vai arī tās nav

“Laiks ir relatīvs jēdziens. Kāds teiktu — vai dieniņ, cik tas daudz! Tie 25 gadi pagājuši kā vakarējā diena,” teic Ainars Spriņģis.
Mācītājs stāsta, te, Aizkrauklē, viņa pirmais dievkalpojums bija 1999. gada 4. jūlijā. Amatā ieveda toreizējais Sēlpils iecirkņa prāvests Modris Plāte, un tā sāka kalpot. Ainars vairs neatminas, jo bija uztraucies, bet viņa sieva Sulamīte gan atceras, ka prāvests, iepazīstinot jauno mācītāju ar draudzi, sacījis, ka viņš šeit kalpos ilgi.
Ar kādām sajūtām mācītājs sagaida nozīmīgo jubileju? “Sajūtas ir priecīgas,” viņš teic. “Ar prieku un pateicību par to, ka Dievs mani svētījis kalpot, un, cik Dievs būs svētījis, turpināšu kalpot. Es vēl neesmu emeritētais mācītājs. Mācītāja profesija ir tāda, kamēr Dievs dod, kamēr skaidra galva un fiziskais spēks atļauj, tikmēr vari kalpot. Veselība atļauj, un es kalpoju ar prieku. Tā nav nasta, tas ir mans dzīves aicinājums. Lai arī sākumā biju apguvis citu profesiju, nekad neesmu nožēlojis, ka izvēlējos kalpot Dievam.”