Sen pagātnē laiki, kad ikvienā pilsētā plašā klāstā bija dažādi sadzīves pakalpojumi. Tagad to skaits sarucis, bet pieprasījums pēc tiem joprojām ir. Visos laikos cilvēkiem bijusi un būs vajadzība apmeklēt frizieri, šuvēju vai kurpnieku. Mēģināju noskaidrot, kādas iespējas ir saņemt sadzīves pakalpojumus Pļaviņās.
Jau daudzus gadus Pļaviņās kā individuālā darba veicējas strādā vairākas šuvējas. Valda Mateša šajā darbā aizvadījusi jau 40 gadu, bet viņas kolēģe Ilona Ivanova — 30. Abām ir kopīga darbnīca Raiņa ielā. Tajā pašā ēkā strādā vēl viena meistare.
Ilona Ivanova atzīst, ka klienti katrai ir savi — cilvēki paši izvēlas, kas viņiem vajadzīgs. Kolēģe Valda vairāk specializējusies mēteļu šūšanā, bet viņa — kleitu. Tāpat arī citas meistares.
— Pieprasījums pēc šūšanas pakalpojumiem ir joprojām. Biežāk gan apģērbu nes remontēt — kaut kas jāpāršuj vai jāpalabo. Jaunus tērpus tagad, protams, pasūta retāk, vairāk pirms izlaidumiem vai žetona vakariem skolā. Šūti tērpi novada pašdarbības kolektīviem. Pieprasījums mēdz būt arī sezonāls — kad kļūst vēsāks, cilvēki attopas, ka jakām jāmaina rāvējslēdzējs.
Šuvējas telpas īrē no pašvaldības. Viņas atzīst, ka tā ir labāk nekā strādāt mājās.
Darbnīcā vairāk vietas, lai varētu ērti strādāt.
Šajā ēkā savulaik strādāja arī kurpnieks. Tagad viņš atvēris darbnīcu Jēkabpilī, un pļaviņieši palikuši bez šī pakalpojuma. Ilona Ivanova stāsta, ka ar kurpnieku ir vienošanās apavus labošanai atstāt viņām. Meistars tos regulāri paņem un salabotus atved atpakaļ.
Savs
“universālveikals”
Kādi vēl pakalpojumi būtu vajadzīgi Pļaviņās?
— Labi, ka mums visu laiku ir savs “universālveikals” — Nikolaja Panova tirgotava pilsētas tirgū. Ja nē, būtu grūti strādāt, jo citur bieži vien nav iespējams nopirkt rāvējslēdzēju vai diegu spolīti. Labi sadarbojamies un pasūtām, kādas preces nepieciešams atvest. Ja pēc tām būtu speciāli kaut kur jābrauc, nebūtu izdevīgi. Būtu labi, ja Pļaviņās atvērtu audumu veikalu, bet saprotam, ka ilgi tāds nevarētu darboties — nebūtu pastāvīga noieta. Agrāk pilsētā bija daudz dažādu sadzīves pakalpojumu, arī trauku noma. Vai tagad kādam būtu vajadzīga, piemēram, sadzīves tehnikas noma? Grūti pateikt. Pļaviņās slēdza fotopiederumu veikalu. It kā jau bieži vajadzības pēc tādiem pakalpojumiem vai precēm nav, bet to trūkumu tomēr izjūt, — saka Ilona Ivanova.
Vajadzēs vienmēr
Frizieru pakalpojumu Pļaviņās ir visvairāk, tā ka izvēle ir — darbojas četras frizētavas, kas izvietotas visās pilsētas daļās. Tajās ir arī manikīra, solārija un citi skaistumkopšanas pakalpojumi. Arī šajā jomā klientiem ir savi meistari, kurus viņi regulāri apmeklē.
Nesen jaunās telpās sāka darboties skaistumkopšanas salons “Jums”. Tā īpašniece Ilona Judina stāsta, ka vēl turpina iekārtoties, bet darba netrūkst. Salonā strādā friziere, bet pati Ilona ir gan manikīre, gan kosmetoloģe. Ir arī solārijs.
— Šajā jomā visu laiku jāmācās un jāpapildina zināšanas. Solārija izmantošanā ir daudz dažādu prasību, kas jāapgūst. Pēc šīs skaistumkopšanas procedūras un arī kosmetologa pakalpojumiem ir pieprasījums arī Pļaviņās. Dārgi saloni lielpilsētās vēl nenozīmē augstu kvalitāti, jo arī mēs izmantojam labus materiālus. Domāju, ka pieprasījums pēc frizētavām būs vienmēr, lai arī kādas krīzes mūs skartu, — saka Ilona.
Viņa atzīst, ka Pļaviņās vēl daudz ko vajadzētu — gan kurpnieku, gan speciālistus citās jomās, piemēram, zobārstu. Gribas arī labu kafejnīcu, jo sievietes, kad sapošas, vēlas arī skaistu atpūtas brīdi pie kafijas tases. Tomēr pamazām piedāvājumu klāsts paplašinās. Ilona bijusi patīkami pārsteigta par celtniecības — saimniecības preču veikala, kas darbojas netālu no tirgus, plašo piedāvājumu. Salona remonta laikā nekur nebija jābrauc, lai nopirktu krāsas vai citus materiālus. Visu atradusi tur. Ja kā nebija, drīz vien atveduši.
Salonam izdevīgāki nosacījumi
Pirms diviem gadiem friziere Inna Kostina, kura līdz tam veica individuālo darbu, atvēra savu friziersalonu, tā izveidei piesaistot arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Inna atzīst, ka ar savu lēmumu ir ļoti apmierināta. Tagad neko tādu nepaveiktu. Salonā sieviete strādā kopā ar meitu, kura ir manikīre.
— Tagad labāk, jo pakalpojumu ir vairāk, un mēs viena otrai sagādājam klientus. Cilvēki šurp brauc arī no Jēkabpils un Madonas puses. Preču piegādes firmas salonam piedāvā izdevīgākus nosacījumus. Nodokļu ziņā gan nav nekādu izmaiņu. Tagad arī otra meita pabeidza frizieru kursus un drīzumā sāks te strādāt. Zinu — ja arī kāda no meitām vēlēsies strādāt citur vai aizbrauks uz ārzemēm, viņām būs vieta, kur atgriezties, — saka pļaviņiete.
***
Tie pagaidām ir stabilākie pakalpojumi, kas šobrīd ir mazpilsētā, lai gan ir arī citas vajadzības. Pamazām arī pilsētas veikalos veidojas daudzveidīgāks preču klāsts. Tā kā tagad ne tikai līdz šim vienīgajā “universālveikalā”, bet arī citās tirgotavās var nopirkt ikdienā nepieciešamās lietas, piemēram, ieveramo gumiju vai šujamadatas. Arī datortehnikai nepieciešamo preču klāsts Pļaviņās palielinās.
