Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā tuvojas noslēgumam. Šodien par jauno novadu karti pēdējā lasījumā lemj Saeima.Viens no reformas beigu posmiem ir rajonu padomju reorganizācija, funkciju, finanšu un mantas nodošana jaunizveidotajiem novadiem un visbeidzot — šo padomju likvidācija. Jau apstiprināti rajonu padomju reorganizācijas kārtības noteikumi. Saskaņā ar tiem rajonu padomēm, arī Aizkraukles rajona pašvaldībai, līdz šīgada beigām ir jāizstrādā plāns, kā, kad un kam nodos rajona padomes institūcijas, tiesības, saistības, finanšu līdzekļus un kustamo un nekustamo mantu. Šāds plāna pamatuzmetums ar plašu pielikumu ir gatavs arī Aizkraukles rajona padomē, taču vēl ir daudz neskaidrību, jo tikai nesen kļuva zināms, ka Aizkraukles rajona teritorijā būs nevis pieci, bet seši novadi. Par to, kā rajona padome gatavojas “pašlikvidēties”, saruna ar Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētāju PĒTERI KEIŠU.
Jāatstāj iespēja ietekmēt lēmumus
— Vai Aizkraukles rajona padomei ir sagatavots reorganizācijas plāns?
— Šāds plāns līdz šīgada 31. decembrim jāizstrādā visām rajonu pašvaldībām. Arī Aizkraukles rajonā šāds plāns top. Tā galīgo redakciju apstiprinās Aizkraukles rajona padomes sēdē 17. decembrī. Pašlaik to izskata komisijās. Ir neskaidrības par to, kā sadalīt kapitālsabiedrību kapitāla daļas. Mēs vēlētos tās sadalīt pašreizējām pašvaldībām, vadoties pēc iedzīvotāju skaita. Ir viedoklis, ka, sadalot rajona padomes kustamo un nekustamo mantu, iestādes un uzņēmumus, jāvadās pēc teritoriālā principa. Taču vienotas nostājas šajā jautājumā nav arī citos Latvijas rajonos.
— Kapitāldaļu sadalīšana pašvaldībām ir labākais variants?
— Citas alternatīvas nešķiet tik piemērotas. Apvienojoties novados, arī kapitāldaļas apvienos, un novadu pašvaldībām šajos uzņēmumos būs lielāka ietekme. Ja kapitāldaļas piederēs vienam novadam, citiem, kuriem arī būs nepieciešamība izmantot šo uzņēmumu pakalpojumus, ietekmēt lēmumu pieņemšanu būs grūtāk. Piemēram, ja Aizkraukles autotransporta uzņēmums pilnībā pāries Aizkraukles novada pārziņā, var izveidoties situācija, piemēram, pieņem lēmumu, ka attālākās apdzīvotajās vietās autobusu satiksmi organizēt ir neizdevīgi, tāpēc tā jāpārtrauc. Ja katram novadam būs kapitāla daļas, tāda situācija nebūs iespējama. Kapitāldaļu turētājs nosaka uzņēmuma politiku.
Iztiek bez “pīrāga dalīšanas”
— Šāda kapitāldaļu dalīšana līdzinās mēģinājumam visiem tikt pie ”pīrāga ” gabala.
— Tā nav vis “pīrāga dalīšana”, bet mēģinājums nodrošināt transporta pakalpojumus. Peļņas šajā jomā nav. Turklāt pasažieru pārvadājumiem dotāciju piešķir valsts. Lauku maršruti rada vienīgi zaudējumus. Arī šobrīd Aizkraukles rajona padome atbalsta autotransporta uzņēmumu. Tas būs jādara arī novadiem. Labākos, peļņu dodošos, maršrutus pārņem lielās kompānijas. Mums paliek lielākoties skolēnu pārvadāšana.
— Reorganizācijas plāna ”melnrakstā” norādīts, piemēram, ka Vidusdaugavas sadzīves atkritumu poligona kapitāldaļas nepienāksies Aizkraukles un Pļaviņu novadam. Kāpēc?
— Aizkraukles novads un Pļaviņu dome paši iestājušies šajā kapitālsabiedrībā, un viņiem šādas daļas jau ir.
Divas komisijas
— Vai ir izveidota rajona reorganizācijas komisija?
— Protams. Tajā darbojas potenciālie nākamo novadu vadītāji, kā arī lielāko Aizkraukles rajona padomes iestāžu vadītāji. Izveidota arī rajona padomes reorganizācijas uzraudzības komisija, kurā no katras pašvaldības izvirzīts viens pārstāvis. Šī komisija darbu sāks vēlāk — pēc 2000. gada jūnija. Abās komisijās darbojas vien Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme. Aizkraukles novada domē uzskata, ka viņš ir neaizstājams. Uzraudzības komisijai lielākoties būs jāseko līdzi finanšu lietām un grāmatvedībai. Tāpēc šajā komisijā ir vairāku lielāko pašvaldību grāmatveži.
— Noteikumi paredz piesaistīt arī zvērinātus revidentus. Vai tas izdarīts?
— Zvērinātos revidentus piesaistīsim tad, kad ministrijā būs apstiprināts reorganizācijas plāns.
Klupšanas akmens — Jaunjelgavas novads
— Reorganizācijas plāna sākumvariantā paredzēts, ka Aizkraukles rajona pašvaldības aģentūra “Arita”, kas nodarbojas ar vienotā informācijas tīkla darbības nodrošināšanu, tiks Jaunjelgavas novadam, nevis Aizkrauklei. Kāpēc tā?
— Aģentūrā “Arita” Aizkraukles novads neietilpst. Viņi izveidojuši savu struktūru. Šajā aģentūrā neietilpst arī Kokneses un Bebru pagasts. Šajos pagastos jau bija ļoti labs interneta pieslēgums. “Aritu” izveidoja, jo uzņēmums “Lattelecom” tolaik nespēja mazajās pašvaldībās nodrošināt pietiekami kvalitatīvu interneta pieslēgumu. Pēc novadu izveidošanas jāpaliek kopīgai iestādei. Šis uzņēmums pilda ne tikai pašvaldību, bet arī valsts pasūtījumu. Jaunjelgavas novads ir tuvākais, kurš šo aģentūru varētu pārņemt.
— Vai līdzīga situācija būs arī ar Pieaugušo izglītības centru?
— Jā, arī to pagaidām plānots nodot Jaunjelgavas novadam. Pagastu, kuri apvienosies Jaunjelgavas novadā, iedzīvotāji uzskata: nav loģiski, ka administratīvais centrs būs Jaunjelgavā. Cilvēkam no Seces, Sunākstes vai Staburaga vispirms jābrauc uz Aizkraukli, un tikai pēc tam uz Jaunjelgavu, jo satiksmes starp šīm apdzīvotajām vietām nav. Tāpēc priekšlikums Jaunjelgavas novada administrāciju izveidot Aizkrauklē, pašreizējās Aizkraukles rajona padomes ēkā. Taču par to diskusijas vēl būs.
— Tas taču nav loģiski, ka Aizkrauklē būs cita novada administrācija!
— Protams, bet pats Jaunjelgavas novads jau arī ir neloģisks.
Plūmes ”pirksts”
— Dzirdēts, ka Aizkraukles novada dome un Aizkraukles rajona padome labi nesatiek, tāpēc centīsieties darīt visu, lai rajona padomes administratīvo ēku Aizkraukles novads nedabūtu.
— Aizkraukles rajona padomes nebūs. Kā mēs varam neatstāt ēku? Turklāt nav tā, ka mēs nesatiekam. Protams, ir domstarpības par attīstības virzieniem. Mēs savlaik ierosinājām, ka ap Aizkraukli jāveido liels spēcīgs novads. Reformas mērķis bija veidot stipras pašvaldības, taču tie izrādījušies tukši vārdi. Tagad Jaunjelgavas novads būs pilnībā “zem ūdens”. Arī palīdzības no valsts nebūs. Līdz šim valsts investīcijas saņēma tikai Aizkraukle un Koknese. Pārējās nav saņēmušas praktiski neko. Pirmā novadu karte bija ļoti skaista — Aizkraukle bija kopā ar kreisā krasta pašvaldībām. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā man paskaidroja, ka Plūmes kungs panācis, lai Daugavas kreisā krasta pašvaldību Aizkraukles novadā nebūtu. Ja valsts pasludina, ka veidos stipras pašvaldības, tad tā arī jādara.
— Vajadzēja cīnīties kā Skrīveru pagastam.
— Sece un Staburags ir pārāk mazas pašvaldības, lai ko tādu panāktu. Tās vēlējās pievienoties Aizkraukles novadam, taču šo pašvaldību lēmumus neņēma vērā.
Parādā miljonu
— Cik lielas ir rajona padomes kredītsaistības? Kā tās sadalīs?
— Aptuveni miljons latu. Lielākie kredīti ir saistībā ar Aizkraukles rajona slimnīcas rekonstrukciju un Skrīveru sociālās aprūpes centra jaunās ēkas būvniecību. Saistības nāksies pārņemt tai pašvaldībai, kuras pārziņā nonāks iestāde. Skrīveru sociālās aprūpes centrs tiks Skrīveru novadam, Aizkraukles slimnīca — Aizkraukles novadam. Šie kredīti jāatmaksā ilgtermiņā. Tāpēc svarīgi, kā pārējās pašvaldības norēķināsies par savu iedzīvotāju ievietošanu, piemēram, Skrīveru sociālās aprūpes centrā. Kredīta atmaksai paredzēto naudu noteikti iekļaus izcenojumā par pakalpojumu. Viena cilvēka uzturēšanas izmaksas drīz sasniegs 400 latu mēnesī. Šobrīd lielāko daļu šo izmaksu sedz Aizkraukles rajona pašvaldība. Nav padomāts, kā notiks savstarpējie norēķini. Kredītsaistības, kuras nāksies pārņemt Skrīveru novadam, ir vislielākās — aptuveni 600 tūkstošu latu. Sākotnēji bija plānots, ka to finansējumu, ko līdz šim saņēma rajona padome — aptuveni divus miljonus latu gadā, sadalīs pa novadiem, lai tie spētu pildīt kredītsaistības. Šobrīd par to neviens pat nerunā. Novadiem būs arvien vairāk pienākumu bez reāla finansējuma.
— Cik finanšu līdzekļu ir rajona padomes kontos?
— Nekādu iekrājumu, ko dalīt, nav. Lielākās summas, ko pārskaita caur rajona padomes kontu, ir izglītības iestādēm paredzētā nauda.
Birokrātiskais aparāts palielināsies
— Ko šobrīd dara rajona padomes darbinieki? Rodas iespaids, ka tikai gaida, kad padomes vairs nebūs.
— Grāmatvedības nodaļa apkalpo pārskaitījumus vairāk nekā septiņu miljonu latu apmērā gadā. Un naudas pārskaitījumi jāveic katru mēnesi, nevis reizi gadā. Būvvalde apkalpo visu rajonu, izņemot Aizkraukles novadu, kuram tā ir sava. Ir teritorijas plānotājs, kurš izskata un apstiprina visus projektus. Ekonomikas nodaļā strādā divi cilvēki. Tā sagatavo visus dokumentus, kā arī izskata pasažieru pārvadājumu dotācijas, jautājumus, kas saistīti ar īpašuma lietu kārtošanu. Saimniecības nodaļā strādā divi cilvēki. Ir Izglītības pārvalde ar vairākiem darbiniekiem. Viņu skaitu nosaka Izglītības likums. Aizkraukles rajona padomes administrācijā pavisam ir 22 cilvēki.
— Vai pēc reformas administratīvais aparāts un līdz ar to izdevumi samazināsies?
— Nekādā ziņā. Novadiem vairāku funkciju veikšanai būs jāveido jaunas iestādes. Piemēram, līdz šim bija viena būvvalde visam rajonam. Tagad katrā novadā būs jāveido sava. Līdzīgi arī ar Izglītības pārvaldi. Katrā no šīm iestādēm vajadzīgs vismaz viens cilvēks. Var izsvērt — bija vajadzīga rajona padome vai nē. Nesen sasaucu civilās aizsardzības komisijas sēdi. Likums nosaka, kuriem speciālistiem tajā jāpiedalās. Tagad katrā novadā būs jāorganizē šāda komisija, kurās šiem speciālistiem jādarbojas. Rezultātā šiem speciālistiem būs jābraukā no vienas sapulces uz otru. Kad viņi pildīs savus tiešos pienākumus?
Pamazām zaudēs darbu
— Paredzēts, ka rajona padomes administrācija darbosies līdz 2010. gada maijam. Ko šajā laikā darīs speciālisti?
— Noteikts, ka šobrīd sagatavojam budžetu visam 2009. gadam. Šī administrācija darbosies līdz 2009. gada beigām. 2010. gadā paliks tikai kāds darbinieks grāmatvedībā, kuram būs jāsagatavo bilance par 2009. gadu, paliks izpilddirektors, kurš nodos lietas, varbūt vēl kāds arhīva darbinieks. Pārējie no 2009. gada jūlija līdz gada beigām darbu pakāpeniski pārtrauks. Viņi meklēs darbu jaunajos novados vai kļūs par bezdarbniekiem.
Jādala manta un īpašumi
— Kā plānots sadalīt kustamo mantu? Piemēram, automašīnas. Zinot, ka rajona padomes vairs nebūs, vairākas automašīnas iegādātas pat šogad!
— Tās lielākoties pirktas līzingā. Automašīnas nonāks tā novada pārziņā, kurš pārņems iestādi, kura pašlaik automašīnu izmanto. Piemēram, apvidus automašīna ”Ssangjang Kyron” ir “Aritas” ziņā, jo ar to var piebraukt pie visiem torņiem, ”Škoda Romster” ir nodota muzejam. Auto, ar kuru braucu es, ir 12 gadu vecs ”Volvo”. Diezin vai kādam būs interese par šo auto, tāpēc to nāksies norakstīt. Bērnunams “Dzeguzīte” Iršos izmanto automašīnu ”Ford Galaxy”. Tā, tāpat kā iestāde, nonāks Kokneses novada pārziņā.
Kas izmanto šogad pirkto auto ”Opel Combo”, Keiša kungs tā arī nevarēja pateikt. —aut.)
— Aizkraukles rajona padomei pieder vairākas garāžas. Kā īpašumā nonāks tās?
— Pašlaik kārtojam dokumentus garāžām Rūpniecības ielā 1b. Tās, visticamāk, nodosim Aizkraukles novadam. Savlaik garāžas uzbūvēja, bet īpašuma dokumentus nenokārtoja. Tā bija ar daudzām būvēm. Nu visas īpašumattiecības jāsakārto. Turklāt zeme, uz kuras celtas garāžas, pieder privātpersonai.
— Rajona padome izmanto vairākas garāžas arī Policijas pārvaldes teritorijā.
— Arī šīm garāžām nav īpašumu apliecinošu dokumentu, un tās nepieder nevienam. Iespējams, tās nonāks policijas īpašumā. Taču arī tās uzceltas uz privātīpašnieka zemes. Vēlējāmies to nopirkt, taču pieprasītā maksa bija pārāk augsta.
Kam pieder viesnīca “Pērse”?
— Varbūt plānojat kādu īpašumu pārdot?
— Rajonu padomes bez Ministru kabineta atļaujas nedrīkst pārdot nevienu īpašumu.
— Kā jūs komentētu plānoto viesnīcas “Pērse” pārdošanu? Atļauju to pārdot rajona padome nav saņēmusi.
— Viesnīca pieder SIA “Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināts”, nevis rajona padomei. Kapitāla daļas šajā uzņēmuma vēl nenosaka, ka esam viesnīcas īpašnieki. Uzņēmumam viesnīca rada vienīgi zaudējumus. Kāpēc jāuztur tāda struktūrvienība? Turklāt, ja rajona padome kaut ko mēģina pārdot, tiek sacelta ažiotāža, ka gribam iedzīvoties. Iegūtā nauda ieguldīta citās rajona padomes kapitālsabiedrībās vai iestādēs. Neviens lats nav izsaimniekots. Tāpat ažiotāža bija ap Bebru internātpamatskolu — rajona padome to vēloties ”pievākt”. Mēs to ēku būtu izremontējuši. Tagad ēkai vajadzīgs steidzams remonts, bet Izglītības un zinātnes ministrija naudu nedod. Kas to remontēs? Cita īpašumā naudu ieguldīt nevaram. Lielākā problēma būs šo iestāžu apsaimniekošanai. Kokneses novadam būs jāuztur To finansējumā ievērojama daļa bija rajona padomes līdzekļu. Tagad būs jāplāno savstarpējie norēķini. Lai nebūtu jāmaksā, novadi bērnus centīsies uz šīm iestādēm nesūtīt.
— Un kā ar datoriem un mēbelēm?
— Šī mantas paliek tur, kur ir ēkas, kurās to izmanto šobrīd.
Bez “dūru vicināšanas”
— Vai rajona reorganizācijas plāna izstrāde notiek mierīgi, bez “dūru vicināšanas”?
— Neesmu dzirdējis, ka šajos desmit gados, kopš darbojas Aizkraukles rajona padome, ”dūru vicināšana” kaut reizi būtu notikusi. Arī tagad, reorganizējot rajonu, tādas nav. Protams, Jaunjelgavas novads noteikti domā, ka ir ”apdalīts”, jo neko lielu nesaņem. Tāpat arī Neretas novads. Taču nav jau ko viņiem iedot.
Pagastos tikai izpildvara
— Sola, ka pakalpojumu centri paliks katrā pašreizējā pagastā. Vai tajos sniegs pietiekamu pakalpojumu apjomu?
— Pagastos būs tikai izpildvara. Jautājums, cik lielu finansiālu neatkarību iegūs katra pagasta pārvalde. Piemēram, Kokneses novadā jau esam vienojušies, ka uz novada centru būs jādodas tikai tad, ja vajadzēs kārtot lietas bāriņtiesā vai dzimtsarakstu nodaļā. Pārējo varēs nokārtot pagastu pārvaldēs. Vislielākais satraukums — vai novada dome lems par labu arī nomalēm?
— Novada domē taču būs deputāti no visiem pagastiem, kas ietilpst novadā!
— Neesmu par to pārliecināts. Jābalso būs pēc partiju sarakstiem. Ja Koknesē ir 4000 iedzīvotāju, bet Iršos 600, jau šobrīd skaidrs, ka no Iršiem nebūs neviena pārstāvja. Neviens taču nebalsos par cilvēku, kuru nepazīst.
Neveiksmīga optimizācija
— Kas, jūsuprāt, ir vārīgākais reformas posms?
— Pārpalikuma princips un optimizācija. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija nenocietās un paziņoja vēl pirms reformas — skolas, kurās ir mazāk par 100 audzēkņiem, likvidēs. Tur, kur likvidēs skolu, apsīks visa dzīve. Piekrītu, ka skola jāslēdz tādā situācijā, kāda ir Zalves pagastā, kad nelielai pašvaldībai jāuztur divas mācību iestādes. Iršos ir 85 skolēni. Taču arī šāda skola nevar pastāvēt. Būs jāievēro princips, ka “nauda seko skolēnam”. Valdības nostāja ir visai skaidra — nebūs naudas, un novadiem nāksies slēgt skolas. Deputāti aizstāvēs vairākuma intereses. Jau šobrīd pašvaldības saņem dokumentus, lai pieprasītu autobusus skolēnu pārvadāšanai. Tajos skaidri pausta nostāja — plānojiet, kuras skolas slēgsiet un pieprasiet autobusus. Ceļi ir pārāk slikti, lai diendienā vizinātu bērnus, piemēram, uz Bebriem. Samazināsies arī darbavietu skaits, no laukiem aizbrauks inteliģenti cilvēki. Savlaik vaicāja, kāds atbalsts nepieciešams novadu veidošanā? Mēs Iršos rakstījām, ka galvenais noasfaltēt ceļu līdz Bebriem. Vēl pirms gada otrās šķiras autoceļu sakārtošanai bija plānots piešķirt miljonu sešdesmit tūkstošu latu uz 1000 kilometriem. Tas nekas liels nav, bet nu šī summa sarukusi līdz 580 tūkstošiem. Šo programmu nepilda.
Nav ko nožēlot
— Jūs ilgus gadus vadāt rajona padomi. Vai ir kas tāds, ko jūs nožēlojat, jo šajā laikā neesat izdarījis?
— Mūs visu laiku baidīja neņemt kredītus. Taču tagad saprotu, ka to vajadzēja darīt vēl aktīvāk. Vajadzēja vēl vairāk investēt iestādēs, kurās varējām to darīt. Protams, ir rajoni, kuriem kredītsaistību tikpat kā nav. Es nenožēloju neko.
— Ko jūs uzskatāt par savu lielāko panākumu?
— Sakārtoto slimnīcu, Skrīveru sociālās aprūpes centra jauno ēku, ieguldījumus bērnunamā.
— Vai jūs piekristu vēlreiz vadīt rajona padomi, ja būtu tāda iespēja?
— Jaunībā — noteikti. Pēc darba sovhozā darbs pašvaldībā šķita kā atpūta. Tagad gan vairs nē — gadi par sevi atgādina.
Pienācis pensijas laiks
— Ko darīsiet pēc aiziešanas no amata?
— Man pienācis pensijas laiks. Ir lietas, ko vajadzētu paveikt Iršos. Politiskajās partijās nekad neesmu darbojies un to arī nedarīšu.
— Dzirdēts, ka ne viens vien rajona padomes darbinieks jau sagatavojis vietu, kur strādās pēc rajona likvidēšanas?
— Viņi rīkojas pareizi. Par nākotni jāpadomā. Tā rīkojas arī tie, kuri strādā Saeimā un valdībā. Zinot, ka nākotnē darba nebūs, būtu pēdējā muļķība strādāt un par turpmāko nelikties zinis. Es varu nedomāt, jo saņemtu pensiju. Tik labu kolēģu kā rajona padomē man nav bijis nekur citur.
Iespējams, prēmiju nebūs
— Kā jūs taupāt līdzekļus? Kādas prēmijas rajona padomes darbiniekiem būs Ziemassvētkos?
— Nākamgad algu palielinājuma nebūs. Par prēmijām spriedīsim tikai tad, kad būs gatavs nākamā gada budžets. Apšaubu, vai ko izdosies atlicināt. Visiem nepieciešams finansējums, taču budžets būs šīgada apjomā. Jāatsakās no komandējumiem, balvām dažādos pasākumos.
— Kādas trīs lietas jūs nodotu savam pēctecim, ja tāds būtu?
— Krēslu, rakstāmgaldu un pieredzi. Desmit gados esmu sakrājis daudz svarīgu atziņu par pašvaldības darbu.
Uzziņai
Kapitāldaļas tiks novadiem
Aizkraukles rajona padomes pārziņā ir četras kapitālsabiedrības: SIA “Komunālo uzņēmumu kombināts”, SIA “Aizkraukles ATU”, SIA “Aizkraukles slimnīca” un daļa SIA “Vidusdaugavas SPAAO”.
Par šo kapitālsabiedrību turpmāko likteni strīdu vismazāk. SIA “Komunālo uzņēmumu kombināts” un SIA “Aizkraukles ATU” kapitāldaļas proporcionāli plānots sadalīt pašvaldībām pēc iedzīvotāju skaita. To paredzēts izdarīt pēc novadu izveides 2009. gada otrajā pusgadā. SIA “Aizkraukles slimnīca” paredzēts nodot Aizkraukles novadam, pēc tam atdalīt Neretas novada kapitāldaļas, jo te ir slimnīcas filiāle. SIA “Vidusdaugavas SPAAO” (uzņēmums nodarbojas ar reģionālā atkritumu poligona izveidošanu, un Aizkraukles rajona padome ir viena no tā dibinātājiem) rajona padomei piederošās kapitāldaļas sadalīs 19 pašvaldībām pēc iedzīvotāju skaita.
Vadās pēc ģeogrāfiskā principa
Strīdu nav arī, kā sadalīt astoņas Aizkraukles rajona padomes pakļautībā esošās iestādes.
Vēstures un mākslas muzeju “Kalna Ziedos” plānots nodot Aizkraukles novadam, bērnunamu—patversmi “Dzeguzīte” — Kokneses novadam, pēc tam visiem novadiem vienojoties, veidos kopīgu iestādi. Arī Kokneses speciālo internātskolu—attīstības centru un Bebru internātpamatskolu paredzēts nodot Kokneses novadam. Aizkraukles rajona sporta skola tiks Aizkraukles novadam. Pēc tam, ieinteresētajiem novadiem savstarpēji vienojoties, būs iespēja veidot kopīgu sporta iestādi.
Skrīveru sociālās aprūpes centrs nonāks šī novada pārziņā.
Kam paliks administratīvā ēka?
Izstrādāts arī nekustamo īpašumu nodošanas plāns. Pēc novadu izveidošanas Kokneses novads saņems bērnunama—patversmes “Dzeguzīte”, Kokneses speciālās internātskolas—attīstības centra ēkas. Pļaviņu novads iegūs Aizkraukles rajona sporta skolai piederošās būves Aiviekstes pagastā. Savukārt Skrīveru sociālās aprūpes centra ēkas būs Skrīveru novadam.
Strīdus ābols ir Aizkraukles rajona padomes administratīvā ēka. Interesi par šo ēku izrādījis Aizkraukles novads. Tā lieti noderētu arī Jaunjelgavas novadam, jo pašvaldības, kuras apvienojas šajā novadā, nevēlas, lai administratīvais centrs būtu Jaunjelgavā. Pārāk neizdevīga ir sabiedriskā transporta satiksme uz šo nelielo pilsētiņu, turklāt Aizkraukles rajona padomes administratīvā ēka šī novada vajadzībām ir par lielu. Nesamērojami ar šīs pašvaldības finanšu iespējām ir arī ēkas uzturēšanas izdevumi.
