Latvijas makroekonomikas stabilizācijas programmas izstrādes gaitā tiek lemts par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu līdz 21% līdzšinējo 18% vietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Tāpat tiek plānots dubultot samazināto PVN likmi – no 5% līdz 10%, turklāt saruktu preču un pakalpojumu apjoms, kam piemēro šo likmi.
Līdz Eiropas Savienības prasībām tiktu palielināts arī akcīzes nodoklis degvielai.
Paralēli tiek plānota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju samazināšana no pašreizējiem 25%. Valdības aprēķini liecinot, ka tādējādi kopējais nodokļu slogs valstī varētu samazināties.
Finanšu ministrijā (FM) un premjera birojā apstiprinājumu vai jebkādus komentārus par šo informāciju aģentūrai LETA pagaidām iegūt neizdevās.
Tomēr, kā noskaidroja aģentūra LETA, iespējams, jau otrdien valdība lems par izmaiņām nodokļu politikā.
Kā ziņots, Latvija ir pabeigusi pamatsarunas ar Eiropas Komisiju (EK), Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Zviedrijas valdību par makroekonomikas stabilizācijas programmu. SVF un EK tagad gatavos nodomu vēstuli, kurā būs redzējums par to, kā SVF izprot situāciju Latvijā, kā arī noteikti aizņēmuma nosacījumi un vēlamās darbības to sasniegšanai.
Šodien SVF pārstāvji tikās ar Godmani, finanšu ministru Ati Slakteri (TP). Sarunās piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Pēc viņa teiktā bija noprotams, ka diskusijas notiek arī par iespējamām izmaiņām iepriekš panāktajā norunā par ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielinājuma apmēru nākamgad.
Biznesa informācijas portāla “Nozare.lv” aptaujātie uzņēmēji uzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā valdībai būtu jāveicina uzņēmējdarbības aktivitātes, nevis jāpalielina nodokļi. Atsevišķi uzņēmēji gan ir pielaidīgāki jautājumā par PVN pamatlikmes paaugstināšanu.
SIA “Fazer maiznīcas” tirdzniecības direktors Dinārs Ozols uzsver, ka, domājot par ātrāku izkļūšanu no krīzes situācijas, valstij ir jāstimulē uzņēmējdarbība. Risinājumam jābūt kompleksam – ir jāizvērtē nodokļu ienākuma un īpašuma likmju samazināšana vai to atmaksas atlikšana, nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem, kas investē ražošanas attīstībā, darbinieku kvalifikācijas celšanā u.c. Jānosaka prioritārās sfēras un nozares, kā arī jāatbalsta inovāciju ieviešana.
Ozols norāda, ka situācijā, kad visasāk izjūtam ekonomisko krīzi, ir grūti pozitīvi vērtēt ieceri palielināt PVN likmi.
“Cenu kāpumam varētu sekot algu pieaugums, kam varētu sekot citu izmaksu paaugstināšanās. Domājot par sociāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām – pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, iedzīvotājiem ar nelieliem ienākumiem u.c., PVN palielināšana pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem būtu ļoti sāpīgs trieciens. Mūsuprāt, vispirms ir rūpīgi jāizvērtē, kādas varētu būt sekas šādam solim, un tikai tad jāpieņem lēmums,” aicina uzņēmējs.
Savukārt “Exigen Services Latvia” izpilddirektors Ivars Puksts norāda, ka jau pagājušā gada vidū Ārvalstu investoru padome bija izstrādājusi saprātīgus priekšlikumus kompleksai nodokļu sistēmas maiņai, kuru vadmotīvs bija nodokļu sloga pārnešana no ražošanas uz patēriņu. Diemžēl šie priekšlikumi tā arī palika bez nopietnas ievērības.
Patlaban kompleksiem risinājumiem vairs nav laika, taču ir jārod ilgtermiņa risinājumi, nodokļu slogu ražošanai atvieglojot un to pārnesot uz patēriņu. “Pašlaik iespējama varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana no 25% uz 20%, un jāpiebilst, ka tieši šādu iespēju šobrīd izskata kaimiņvalsts Lietuvas parlaments. Ticams, ka Lietuvā tas arī tiks pieņemts, tādējādi atvieglojot situāciju,” skaidro Puksts.
Pēc Puksta teiktā, iztrūkumu budžeta ieņēmumos, kas rastos iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanas dēļ, varētu kompensēt ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu atsevišķām preču grupām – alkoholam, tabakai. Nodokļa paaugstināšana būtu jāveic ārkārtīgi uzmanīgi, lai neveicinātu šo preču kontrabandas aktivizēšanos.
“Esošajā situācijā iespējams risinājums būtu arī PVN likmes paaugstināšana, bet nevis iecerētā samazinātās likmes paaugstināšana no 5% uz 9%, bet gan likmes paaugstināšana no 18% uz 20%. Šādu variantu izskatīt gan varētu tikai un vienīgi kompleksi ar citiem risinājumiem, tos neatraujot vienu no otra. Ir skaidrs, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā nodokļus paaugstināt nedrīkst,” norāda uzņēmējs.
SIA “FMS Software” valdes loceklis Jānis Rancāns negatīvi vērtē iecerēto PVN likmes celšanu: “Runājot par PVN likmi, grūti pateikt, vai valdība spēs savu budžetu pildīt ar paceltiem nodokļiem medikamentiem un mācību grāmatām. Šo preču patērētāji jau tā būs tās sabiedrības grupas, kuras ekonomikas kritumu izjutīs visskarbāk. Līdzīgi arī energoresursu samazinātās likmes atcelšanas gadījumā liekākie cietēji būs privātie patērētāji. Abos minētajos gadījumos rezultātā faktiski tiek bremzēts patēriņš, kas ir pretēji tam, ko šodien vajadzētu darīt,” brīdina uzņēmējs.
Būvkompānijas “Latvijas energoceltnieks” finanšu direktore un valdes locekle Sanita Vība uzsver, ka šis nav īstais brīdis, lai veiktu būtisku nodokļu palielinājumu, tādējādi uzliekot papildu slogu uzņēmējiem.
Turklāt, plānojot izmaiņas nodokļu sistēmā, ārkārtīgi svarīgi ir lietot kompleksus risinājumus. Ja arī kāds nodoklis tiek palielināts, tad to iespējams darīt tikai tad, ja citam nodokļu veidam tiek plānots samazinājums.
Vērtējot nodokļa palielinājumu, kas būtu mazāk sāpīgs, viņa min PVN pamatlikmi, kā arī akcīzes nodokļa iespējamo palielinājumu.
“Analizējot PVN pienesumu valsts ieņēmumiem, protams, tas veido lielāko īpatsvaru. Vēlos uzsvērt komplekso pieeju nodokļu sistēmai: ja tiktu veiktas izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodoklim, iedzīvotājiem palielinātos brīvie līdzekļi, savukārt uzņēmējiem samazinātos nodokļu slogs. Tātad reāli naudas apgrozījums valstī un arī patēriņš celtos. Kāpjot apjomam, loģiski augs arī no PVN likmes iekasētie nodokļi. Ja PVN pamatlikmes kāpums notiek, tad tam jābūt samērīgam. Tas nevar augt vairāk par 2%, un nedrīkst atteikties no samazinātās PVN likmes vai būtiski to palielināt. Samazinātās PVN likmes ir piemērotas pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, medikamentiem, mācību grāmatām, apkurei u.tml. To palielināšana vai atcelšana būtiski ietekmētu maznodrošinātos Latvijas iedzīvotājus un negatīvi ietekmētu Latvijas ekonomiku kopumā,” skaidro Vība.
Eksperti dažādi vērtē iespēju, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme varētu tikt palielināta līdz 21% pašreizējo 18% vietā, liecina aģentūras LETA aptauja.
Ekonomiste Raita Karnīte norādīja, ka šādu iespējamo soli vērtē negatīvi. “Jāprasa ir, kāpēc tiem uzņēmējiem, kuri strādāja un domāja par to, kā saglabāties līdz šim brīdim, nevis tikai vieglu peļņu raust, kāpēc viņiem tagad atkal ir jāmaksā, ka ekonomiskā politika ir bijusi tik vieglprātīga,” teica eksperte.
Karnīte nepiekrīt, ka ar nodokļu paaugstināšanu “varēs kaut ko saglābt”. Pēc ekonomistes domām, PVN likmi vajadzētu vismaz saglabāt pašreizējā līmenī, tādā veidā dodot signālu, ka Latvijā ir stabils nodokļu režīms. “Tas ir visvieglākais ceļš valdībai,” vērtēja ekonomiste.
Savukārt “IBS Prudentia” investīciju baņķieris Ģirts Rungainis sacīja, ka šis ir sāpīgs solis, taču, ja tas ir viens no nosacījumiem valsts aizdevuma saņemšanai, tas ir jāveic. “Tās šajā gadījumā varētu būt tās rūgtās zāles, kas jāizdzer.”
Rungainis vērtēja, ka PVN likmes iespējama palielināšana palielinās inflāciju un samazinās patēriņu. Tāpat eksperts piebilda, ka šis solis varētu būt veicinošs faktors, lai cilvēki “mēģinātu krāpties ar PVN”.
Rungainis norādīja, ka uzņēmējiem tas nozīmēs zemāku pieprasījumu un lielākus atskaitījumus valstij. Līdz ar to uzņēmējiem nāksies celt cenas, taču zemās pirktspējas dēļ tas nebūs iespējams.
Bijušais finanšu ministrs un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK) Latvijas Televīzijas raidījumā “100.pants” sacīja, ka kādu laiku Latvijā bijusi viena no augstākajām PNV likmēm Eiropā, taču tagad situācija ir mainījusies. Zīle gan norādīja, ka līdz ar PVN likmes celšanu būtu nepieciešams samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Politiķis uzsvēra, ka pēc šāda lēmuma sabiedrībai vajadzētu skaidrot, kā izmainīsies viena cilvēka vai ģimenes budžets, proti, palielinoties izdevumiem PVN likmes dēļ, bet samazinoties izdevumiem uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanas rēķina.
Tāpat Zīle uzskata, ka algu apmēra samazināšana valsts pārvaldē strādājošajiem ir labāks risinājums nekā cilvēku atbrīvošana no darba, jo tas ļauj regulēt bezdarba līmeni.
Kā ziņots, darbā pie Latvijas makroekonomikas stabilizācijas programmas tiek lemts par PVN likmes palielināšanu līdz 21% pašreizējo 18% vietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Tāpat tiek plānots dubultot samazināto PVN likmi – no 5% līdz 10%, turklāt saruktu preču un pakalpojumu apjoms, kam tiek piemērota šī likme.
Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” šovakar ziņoja, ka saskaņā ar ieceri pēc trīs gadiem PVN varētu vēlreiz tikt paaugstināts – līdz 23%.
Līdz Eiropas Savienības prasībām tiktu palielināts arī akcīzes nodoklis degvielai.
Paralēli tiek plānota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju samazināšana no pašreizējiem 25%. Valdības aprēķini liecinot, ka tādējādi kopējais nodokļu slogs valstī varētu samazināties.
Finanšu ministrijā (FM) un premjera birojā apstiprinājumu vai jebkādus komentārus par šo informāciju aģentūrai LETA pagaidām iegūt neizdevās.
Tomēr, kā noskaidroja aģentūra LETA, iespējams, jau otrdien valdība lems par izmaiņām nodokļu politikā.
