Koknesiete Mārīte Broka ikdienā strādā ar bērniem, kuriem ir dažādi attīstības traucējumi. Viņa ir pārliecināta — jo mierīgāka atmosfēra ģimenē, jo bērniem ir mazāk attīstības problēmu. Turklāt tieši bērnībā tās novērst visvieglāk.
Patīkams, taču ļoti smags darbs
— Kāpēc izvēlējāties darbu ar bērniem ar īpašām vajadzībām?
— Tas bija pirms 24 gadiem, kad abi ar vīru atnācām uz Koknesi dzīvot. Vajadzēja darbu, un tā es nokļuvu Kokneses speciālajā internātpamatskolā. Lai te varētu strādāt, nepārtraukti jāmācās, jāpaaugstina kvalifikācija. Tā nu man ir jau trīs diplomi — logopēdes, speciālās pedagoģes un latviešu valodas un literatūras skolotājas. Šis darbs man patīk, lai gan tas ir ļoti smags.
— Vai šī ir jūsu pirmā darbavieta?
— Nē. Esmu strādājusi Liezērē. Biju vecākā pionieru vadītāja. Tad Cesvainē, vēl vairākās skolās, arī Daudzeses pamatskolā. Vēlāk biju latviešu valodas skolotāja. Skolās strādāju kopš 1976. gada.
— Mēdz teikt, ka laiku pa laikam vajag mainīt nodarbošanos. Vai jūs to darītu?
— Nezinu, vai man gribētos darīt ko citu. Esmu pieradusi pie skolotājas darba.
Lasa lekcijas skolotājiem
— Ar ko nodarbojaties ikdienā?
— Esmu izglītības metodiķe Kokneses speciālajā internātskolā—attīstības centrā. Man jānovērtē bērni ar attīstības traucējumiem. Pēdējā laikā bieži viesojos dažādās Aizkraukles rajona skolās un skolotājiem lasu lekcijas par to, kā labāk strādāt ar bērniem, kuriem ir problēmas. Diemžēl šādu bērnu ir arvien vairāk. Protams, nodarbojos arī ar logopēdiju, mācu latviešu valodu.
— Kāds, jūsuprāt, ir bērnu attīstības problēmu iemesls?
— Vide, kurā dzīvojam, gaiss, ko elpojam. Vide bērnu ietekmē jau tad, kad viņš nav piedzimis. Lielākoties tas ir skābekļa trūkums. Vislielākais grēks, ja sieviete, kura gaida bērniņu, smēķē vai smēķē kāds ģimenē, kurā viņa dzīvo. Reti kurš bērns piedzimst pilnīgi vesels. Vēl viens būtisks iemesls ir pārlieku liels stress. Šajā ziņā neko mainīt nav iespējams. No tabakas dūmiem vēl var izvairīties, bet no šībrīža ekonomiskajām problēmām — nē. Un diezin vai tuvākajā laikā gaidāma dzīves līmeņa paaugstināšanās. Tas nozīmē, ka joprojām būs daudz bērnu ar dažādām attīstības problēmām.
Neapmierinātību nodod bērniem
— Un vēlāk, pēc bērna piedzimšanas?
— Ir ļoti daudz jaukto un nepilno ģimeņu, ģimenes dzīvo grūtos apstākļos. Ir reizes, kad bērns paliek nepaēdis. Tam visam ir sekas. Pieaugušie bieži vien savu neapmierinātību nodod bērniem. Tas nodara vislielāko postu, ietekmē attīstību un vēlāk spēju mācīties. Lielākā daļa problēmu rodas tieši ģimenē. Tur tās arī jāatrisina un jānovērš. Tas ir ilgstošs darbs, un nekas nenotiek kā pēc burvja mājiena.
— Vai problēmu risinājums iespējams tikai skolā?
— Daudzi vecāki tā uzskata, taču attīstības traucējumus visvieglāk novērst, kamēr bērns vēl ir ļoti mazs. Diemžēl vecāki ļoti baidās no tādiem speciālistiem kā psihologs un psihiatrs. Viņiem vēl padomju laikos izveidojies nepareizs priekšstats par to, ar ko šie speciālisti nodarbojas. Sabiedrībai jāizskaidro, ka šie speciālisti var palīdzēt bērniem vēlāk iekļauties vienaudžu sabiedrībā. Protams, skolā organizē korekcijas klases, kurās strādā ar šādiem bērniem, un panākumi ir, taču, iespējams, daudzas lietas var sakārtot, pirms bērns sāk mācīties skolā.
Jādalās mīlestībā
— Kam vecākiem vajadzētu pievērst vislielāko uzmanību?
— Lai cik plāns vai biezs ir maizes rieciens, jāmēģina dzīvot pēc iespējas mierīgāku dzīvi. Jāvēro savs bērns un, tiklīdz uzvedība mainās, jāmeklē speciālista palīdzība. Man prieks par jaunajām māmiņām. Esmu ievērojusi, ka viņas ļoti rūpējas par saviem bērniem. Vairāk laika pavada kopā ar viņiem, izvēlas labāku un kvalitatīvāku pārtiku bez piedevām un konservantiem. Arī vēlāk, neskatoties uz aizņemtību, jārod laiks, ko pavadīt kopā ar bērnu. Jāieklausās, ko viņš saka. Lai kādi būtu bērna vecāki, bērns viņus mīl. Pat tad, ja mājās kāds no vecākiem lieto alkoholu un rīko skandālus, bērni visvairāk vēlas atgriezties ģimenē. Tāpēc arī bērnam ir tiesības saņemt pretī tikpat lielu vecāku mīlestību.
Nepaklausīgie burtiņi
— Vai valodas problēmas novērojamas bieži?
— Ļoti bieži. Nepareizi izrunājot skaņas, zūd izpratne par pateikto vai izlasīto. Ir gadījumi, kad lasot nepareizi izrunā skaņas uzmanības trūkuma dēļ.
— Vai nepareizu skaņu izrunu var labot?
— Atkarībā no tā, kuru skaņu bērns nepareizi izrunā. Visbiežāk problēmas ir ar “r” un “l” burta izrunu. Vēl reizēm gadās, ka nepareizi izrunā “s”. Visvieglāk ir izlabot “l” burta izrunu. “S” burta apgūšanai nepieciešams ilgāks treniņš pie spoguļa. Tagad atklāta jauna metode šļupstēšanas novēršanai. Mutē ievieto īpašu platīti, un bērns ātri vien pierod “turēt mēli aiz zobiem”. Šī platīte gan ir visai dārga.
Sagatavo divas grāmatas
— Vai logopēdijā pietiek izglītojošo materiālu?
— Skolotājiem izglītojošās literatūras un metodisko materiālu šajā jomā ir salīdzinoši maz. Tāpēc esmu sagatavojusi divas nelielas grāmatas. Tajās apkopotas gan pašas atziņas par dažādiem logopēdisko problēmu risināšanas veidiem, gan ziņu avotos sameklēti risinājumi. Ir darba lapu paraugi. Šīs grāmatas pagaidām skolā pavairojam paši. Tās jau esam izdalījuši vairāku Aizkraukles rajona skolu logopēdiem, kuri strādā ar sākumskolas audzēkņiem. Atsauksmes ir ļoti labas. Tāpēc nākamajā gadā plānojam šīs grāmatas izdot.
Atpūšas, strādājot dārzā
— Kā atbrīvojaties no ikdienas noguruma?
— Kad pārnāku no darba, jūtos ļoti nogurusi un gribu vien gulēt. Taču no agra pavasara līdz vēlam rudenim daudz strādāju dārzā. Tas palīdz atbrīvoties no drūmām domām. Ļoti patīk audzēt puķes, īpaši rozes un lilijas. Rozes gan ir kā kaprīzi bērni. Tās mani “nemīl”. Reizēm ziemā izsalst, reizēm tām ir par siltu. Lilijas ir daudz pieticīgākas. Neesmu skaitījusi, cik šķirņu lilijas man ir. Priecājos, ka tās krāšņi zied.
— Vai labprāt ceļojat?
— Vēl pirms gada šķita, ka neesmu ceļotāja. Taču šovasar draudzene uzaicināja ārzemju braucienā. Apceļojām Somiju, Zviedriju, arī Lietuvu un Igauniju. Visu paspēju vienā vasarā, un nu laikam “āķis būs lūpā”. Jau domāju, kurp doties nākamvasar.
— Kāpēc izvēlējāties Ziemeļvalstis?
— Man ļoti patīk jūra, ūdens plašums. Ceļojot pa šīm valstīm, lai kur brauktu, jūra ir turpat blakus. Es mīlu jūru, ziedus un vasaru.
— Kura ir jūsu sapņu zeme?
— Es gribētu aizbraukt uz Itāliju. Pabūt Venēcijā un braukt gondolā, un puisis, kurš stūrē laivu, varētu dziedāt. Tas būtu ļoti romantiski. Man ļoti patīk romantiskas situācijas. Vēl varētu doties uz Parīzi, Elizejas laukiem. Varētu braukt arī uz Grieķiju, Turciju vai Ēģipti. Vajadzētu paciemoties arī pie meitas Vācijā.
“Manas dienas ir piektdienas”
— Kolēģi jūs uzteic par spēju saglabāt eleganci un sievišķību. Vai tas ir viegli?
— Nav viegli. Vien tagad, kad pašas bērni izauguši, atliek vairāk laika sev. Īpaši piektdienās. Šajās dienās man uz darbu nav jāiet, tās veltu tikai un vienīgi sev. Atpūšos, lasu grāmatas, apmeklēju kādu koncertu vai teātra izrādi. Māsa aicina uz teātra izrādēm Valmierā, taču tas ir tik tālu! Uz vakara izrādi neaizskriesi. Sievišķība ir liela vērtība, un katrai sievietei tā jāsaglabā. Tas ir vieglāk, ja esi optimiste un dzīvo ar cerību, ticību labākai rītdienai. Katram no mums dzīvē reiz klājies grūti, taču skumjos brīžus nevajag atcerēties pārāk ilgi.
— Ja būtu iespēja dzīvi sākt no jauna, ko jūs mainītu?
— Es noteikti atkal izvēlētos skolotājas profesiju, taču daudz vairāk laika veltītu pašas bērniem. Bija jāsteidzas uz darbu, un viņiem nevarēja veltīt tik daudz uzmanības, cik viņi bija pelnījuši. Tagad es cenšos to kompensēt, daloties mīlestībā ar mazbērniem.
Vizītkarte.
VĀRDS, UZVĀRDS: Mārīte Broka.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1958. gada 15. jūnijs, Cesvaine.
IZGLĪTĪBA: augstākā, Liepājas pedagoģiskā universitāte.
NODARBOŠANĀS: izglītības metodiķe Kokneses speciālajā internātpamatskolā—attīstības centrā.
ĢIMENE: precējusies, divas meitas, dēls, trīs mazbērni.
HOROSKOPA ZĪME: Dvīņi.
VAĻASPRIEKS: darbs dārzā.
Citi par Mārīti Broku:
Dina Upelniece no Daudzevas
— Mārīte ir skolotāja, kura ļoti mīl bērnus un bērni mīl viņu. Viņa ir ļoti kompetenta, palīdz izprast un apgūt logopēdes darbu. Sirsnīga un vienmēr labā garastāvoklī, eleganta un sievišķīga.
