Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) lūdzis Saeimas prezidiju 4.decembrī, sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi, kurā informēs par situāciju ekonomikā un finanšu sistēmā, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis.
Premjers vēlas sniegt ziņojumu par ekonomikas stabilizācijas programmu, kā arī situāciju finanšu un banku sektorā.
Finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka lēmums pilnībā pārņemt Kargina un Krasovicka akcijas pieņemts saistībā ar nesamērīgu noguldījumu un citu piesaistīto līdzekļu aizplūdi no bankas, kas atsākusies pēdējās nedēļas laikā. Pirmais pasākums, reaģējot uz šīm izmaiņām, bija valdības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) “Parex bankai” noteiktie saistību izpildes ierobežojumi.
Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis (TP) Latvijas Televīzijas raidījumā “100.pants” apliecināja, ka “Parex bankas” izveidotāji Kargins un Krasovickis 2.decembra vakarā ir piekrituši pilnībā atteikties no savām vēl atlikušajām akcijām par labu valstij, tādējādi valstij piederēs 84,83% bankas akciju. Valsts papildus par šīm akcijām nemaksās.
Atlikušie 15,17% akciju no “Parex bankas” kapitāla joprojām tiks atstāti mazākuma akcionāru īpašumā.
Kā ziņots, pēdējo 17 dienu laikā no AS “Parex banka” aizplūduši 260 miljoni latu, šodien raksta laikraksts “Biznes&Baltija”, atsaucoties uz FKTK datiem.
Šā gada 14.novembrī FKTK paziņoja, ka kopš septembra beigām no “Parex bankas” izņemti 240 miljoni latu, līdz ar to kopumā noguldījumi bankā samazinājušies par 500 miljoniem latu.
Kā raksta “Biznes&Baltija”, šie dati liecina, ka līdzekļu aizplūšana no “Parex bankas” ne tikai nav samazinājusies, bet pat palielinājusies.
“Parex bankas” klientu apkalpošanas viceprezidents Gatis Kokins laikrakstam “Dienas Bizness” norāda, ka banka jau 7.novembrī lūdza Latvijas valdībai noteikt ierobežojumus “Parex bankas” saistību izpildē.
