Iepirkšanās Latvijas iedzīvotājiem izraisa stresu, pirkumi tiek veikti ātri un bez saraksta. Ziemassvētku dāvanas pērk pēdējā brīdī, paļaujoties uz izjūtām. Paradumi liecina par liekiem tēriņiem.
Sešās valstīs — Čehijā, Ungārijā, Polijā, Krievijā, Rumānijā un Latvijā — ”GE Money Bank” izpētījusi iedzīvotāju iepirkšanās paradumus ikdienā un Ziemassvētkos.
32% Latvijas iedzīvotāju un 32% čehu ikdienas iepirkšanās kopumā izraisa stresu, bet toties nav izveidojusies atkarība no iepirkšanās, taču Krievijā no tās ir atkarīgs teju katrs ceturtais iedzīvotājs. Latvijā iepirkšanos visvairāk uztver kā lieku laika tērēšanu. Līdzīgos uzskatos ir arī 27% čehu un 26% poļu, bet Krievijā un Rumānijā to uztver vairāk kā vaļasprieku un atslodzi.
Ikdienā iepērkamies bieži, ātri un bez saraksta
Latvijā 73% iedzīvotāju iepērkas katru dienu vai vairākas reizes nedēļā. Krievijā šī tendence ir visizteiktākā — 77%, savukārt čehi pārsvarā iepērkas reizi nedēļā vai pat reizi mēnesī. Gadā Latvijas iedzīvotājs ikdienas pirkumiem velta 89 stundas.
Katrs otrais latvietis ikdienas pirkumus veic darbdienu vakaros lielveikalos. Savukārt rumāņi pirkumus pārsvarā veic sestdienās un svētdienās un, tāpat kā poļi, vairāk iepērkas mazos veikaliņos. Vairāk kā puse Latvijā aptaujāto atzīst, ka, iepērkoties lielveikalā, iztērē daudz vairāk naudas nekā iepērkoties mazā veikaliņā. Jautājumam, kādēļ cilvēki tomēr turpina iepirkties lielveikalos, atbilde ir: “pieradums” — Latvijā 35% iedzīvotāju tirdzniecības vietu izvēlas pēc pieraduma.
Analizējot cilvēku uzvedību veikalā, secināts, ka no visām sešām Centrālās un Austrumeiropas valstīm latvieši vismazāk plāno savus pirkumus — tikai 38% izveido iepirkumu sarakstu, visapzinīgākie šajā jomā ir čehi un ungāri. Bez pirkumu saraksta veikalā pavadām ļoti maz laika — līdz 30 minūtēm, čehi un ungāri veikalā pavada stundu un ilgāk.
“Lai veikalā pavadītu maz laika, bet naudu iztērētu saprātīgi, iepirkties jāiet ar noteiktu mērķi jeb ar precīzu iepirkumu sarakstu, bet, ja šāda saraksta vai skaidrības nav, veikalā ir jāpavada ilgāks laiks, lai izpētītu piedāvājumus, salīdzinātu cenas un veiktu analīzi. Pētījums parāda, ka Latvijas iedzīvotāji šodienas ekonomiskajā situācijā, iespējams, lielu daļu savas naudas pazaudē tieši nevērīgas iepirkšanās ikdienā dēļ, jo iepērkas bez saraksta, ātri, gandrīz katru vakaru un tur, kur ir pieraduši,” secina Viktors Toropovs, ”GE Money Bank” patērētāju kreditēšanas un līzinga produktu pārvaldes direktors.
Ziemassvētkos jāapdāvina daudzi
Latvijas un Ungārijas iedzīvotājiem šogad ir visvairāk apdāvināmo — astoņi cilvēki, kamēr Rumānijā katrs plāno apdāvināt tikai četrus cilvēkus.
Visās valstīs šogad Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt tikai nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā, Latvijā šogad dāvanām plāno tērēt 77 latus pretstatā 2007. gadā iztērētiem 72 latiem. Visdārgākās dāvanas plānotas čehiem — par 34 latiem vienam cilvēkam. Visās valstīs vērojama arī tendence, ka Ziemassvētku svinībām paredzēts tērēt vairāk nekā dāvanām. Latvijā abu veidu izmaksas ir viszemākās reģionā.
Latvijā katru dāvanu plānojam atrast mazāk kā stundas laikā, arī pārējās valstīs situācija līdzīga, tikai Krievijā katras dāvanas iegādei plāno veltīt pusotru stundu. 23% čehu un krievu dāvanu izvēlē ieklausās tuvinieku ieteikumos, 34% ungāru un 31% rumāņu rūpīgi iepērkas pēc izveidotā dāvanu saraksta, bet Latvijā dāvanu izvēlē 56% paļaujas uz izjūtām un tikai 22% veido dāvanu sarakstu.
Dāvanas Latvijas iedzīvotāji iegādājas pēdējā nedēļā pirms svētkiem un svētku dienā, savukārt Ungārijā vairāk kā puse aptaujāto dāvanas iegādājas jau mēnesi pirms Ziemassvētkiem, bet 11% ungāru un 19% čehu tās iegādājas pat divus mēnešus iepriekš.
